Kino jomā Francija saglabā līderpozīcijas Eiropā – tā ir varenākā filmu ražotājvalsts un tirgus ar vislielāko kino apmeklētāju skaitu un kinoteātru tīklu. Francijā ir divi tūkstoši kinoteātru ar sešiem tūkstošiem ekrānu. Pandēmijas dēļ pērn Francijas vietējā kino apmeklējuma tirgū ir piedzīvots dramatisks kritums salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tas ir skaidrojams ar to, ka 2020. gadā 176 dienas kinoteātri valstī ir bijuši slēgti. Pērn kinoteātri pārdevuši 65,1 miljonu biļešu un kases ieņēmumi veidojuši 450 miljonu eiro (549 miljoni ASV dolāru). Kinoindustrijas žurnāls Variety atgādina: 2019. gadā Francijā pārdoti 213 miljoni biļešu un kases ieņēmumi bijuši 1,62 miljardi ASV dolāru. Tas nozīmē, ka pērn tirgus ir zaudējis vairāk nekā miljardu dolāru.
Iztrūkums kasē
Francijas kinoteātros populārāko filmu topā pērn dominējusi amerikāņu produkcija – pirmajā piecniekā nav iekļuvusi neviena vietējā filma. Francijas kinoteātru apmeklētāji devuši priekšroku Kristofera Nolana trillerim Tenet (2,3 miljoni pārdotu biļešu), Sema Mendesa kara drāmai 1917 (2,2 miljoni), kā arī ģimenes filmai Soniks/Sonic the Hedgehog (2,1 miljons), detektīvfilmai Sliktie puiši uz mūžu/Bad Boys for Life (1,7 miljoni) un Zvaigžņu karu sāgas filmai Skaivokera atdzimšana/Star Wars: The Rise of Skywalker (1,7 miljoni). Uz lielā ekrāna visvairāk skatītā franču filma ir bijusi ģimenes komēdija Dikobū 3/Ducobu 3 (1,4 miljoni) – 2020. gada topā tā ieņem sesto vietu.
Taču gada otrajā pusē, kad citur pasaulē pēc pirmās karantīnas beigām atvērtie kinoteātri izjuta Holivudas grāvēju trūkumu (lielākās ASV studijas nolēma neizlaist filmas uz ekrāniem, kamēr ASV kinoteātri būs slēgti), Francijas kinoteātros uzreiz pieauga vietējo filmu skatīšanās īpatsvars – oktobrī tas bija 62,1% (salīdzinājumā ar 40,4% 2019. gada oktobrī). Kopumā 2020. gadā franču filmu apmeklējuma īpatsvars Francijas kinoteātros ir bijis 44,9%, savukārt amerikāņu filmu apmeklējuma īpatsvars – 40,8%. Lokālais saturs guvis pārsvaru pār amerikāņu produkciju pirmo reizi kopš 2006. gada, uzsver žurnāls Variety, atsaucoties uz Francijas Nacionālā kinocentra (CNC) datiem.
Uz franču filmām Francijas kinoteātros pērn tikuši pārdoti 29,2 miljoni biļešu, kas ir par 60,7% mazāk biļešu nekā 2019. gadā.
Lēdijas uzvaras gājiens
Tāda ir bijusi situācija pašā Francijā, taču viens no valsts kultūrpolitikas stratēģiskajiem uzdevumiem ir kino eksporta veicināšana. Tāpēc pastiprināta uzmanība tiek pievērsta stāvoklim globālajā tirgū un Francijas kino sasniegtajiem rādītājiem ārzemēs – arī tur pērn piedzīvots pamatīgs kritums, lai gan franču kino bija labi pārstāvēts gan kinoteātru repertuārā, gan festivālu programmās.
Organizācijas UniFrance un CNC apkopotie provizoriskie dati liecina: ārvalstīs uz franču filmu seansiem 2020. gadā tikuši pārdoti 13,7 miljoni biļešu (2019. gadā – 45,3 miljoni biļešu; kritums 69,8%), kases ieņēmumi bijuši 86,6 miljoni eiro (2019. gadā – 275,6 miljoni eiro; kritums 68,6%). Uz ārzemju kinoekrāniem demonstrētas 611 franču filmas (2019. gadā – 869; kritums 29,7%).
Pērn tikai uz divām franču filmām ir izdevies pārdot vairāk nekā miljonu biļešu (2019. gadā šādu rezultātu sasniegušas septiņas filmas) – tā ir Selīnas Siamā vēsturiskā melodrāma Lēdijas portrets ugunī/Portrait de la jeune fille en feu/Portrait of a Lady on Fire un Romāna Polaņska vēsturiskais trilleris Virsnieks un spiegs/J’accuse/An Officer and a Spy.
Pasaulē populārāko franču filmu piecniekā ir iekļuvuši Ladža Lī Nožēlojamie/Les Misérables, Ērika Toledano un Olivjē Nakaša Īpašie/Hors normes/The Specials un Nikolā Bedosa komēdija Brīnišķīgais laikmets/La belle époque. Visas šīs filmas, izņemot Nožēlojamos, ir bijušas skatāmas arī Latvijā.
Selīnas Siamā Lēdijas portrets ugunī ir guvis atzinību ASV, kur uz filmas seansiem pārdots vairāk biļešu (410 000) nekā pašā Francijā (312 000). Šis elegantais divu sieviešu mīlas stāsts ir kļuvis par pēdējo piecu gadu veiksmīgāko drāmu franču valodā Dienvidkorejas kinoteātros (150 000 pārdotu biļešu). Tas uzjundījis tik lielu interesi par Selīnas Siamā daiļradi, ka uz kinoekrāniem šajā Āzijas valstī pirmo reizi izlaisti trīs iepriekšējie režisores darbi.
Par galveno eksporta tirgu ir kļuvusi Krievija (1,46 miljoni pārdotu biļešu, kases ieņēmumi 4,29 miljoni eiro), kas apsteigusi Spāniju (1,42 miljoni biļešu; 8,38 miljoni eiro) un Itāliju (1,03 miljoni biļešu; 5,67 miljoni eiro). Ceturto vietu ieņēmusi Vācija (0,95 miljoni biļešu; 7,33 miljoni eiro), piekto – Nīderlande (0,81 miljons biļešu; 7,12 miljoni eiro).
163 franču filmas, ieskaitot 128 kopražojumus, pērn tikušas atlasītas astoņu nozīmīgāko starptautisko kinofestivālu programmām (Berlīne, Pusana, Kannas, Roterdama, Sansebastjana, Sandānsa, Toronto un Venēcija), tajās franču kino īpatsvars ir bijis 19,5%. Četrdesmit četras no šīm filmām jeb 27% ir uzņēmušas režisores sievietes.
Pirmo reizi vēsturē
"Krīzei, kāda piedzīvota 2020. gadā, nav precedenta," teikts organizācijas UniFrance publicētajā 2020. gada pārskatā. "Pirmo reizi vēsturē gandrīz visi kinoteātri pasaulē bija slēgti. Filmu uzņemšana tika pārtraukta, festivāli un kinotirgi – atcelti, pārcelti vai pārvietoti digitālajā vidē. Izplatītājiem bija jāpārskata filmu iznākšanas plāni, daži no tiem izvēlējās izlaist filmu uzreiz straumēšanas kanālos. Filmu demonstrētāji iekārtoja drive-in kinoteātrus, rīkoja brīvdabas seansus un straumēšanas notikumus. Krīze piespieda sektoru vairāk pievērsties digitālajiem kanāliem, kas kļuva par vienīgo iespēju sasniegt auditoriju. Šis pavērsiens veicināja interneta platformu izaugsmi un diskusijas par to, kādiem ir jābūt termiņiem, kad jaunas filmas drīkst nonākt virtuālajos kanālos. Kad pēc dažiem mēnešiem kinoteātri atkal tika atvērti, skatītāju plūsma pierādīja, ka interese par kino apmeklējumu nav zudusi. Apmeklējuma rādītāji turpināja augt līdz oktobra beigām, kad pieņēmās spēkā pandēmijas otrais vilnis un kinoteātri tika slēgti otru reizi," uzsvērts UniFrance paziņojumā.
Kopējos 2020. gada rezultātus franču kinoindustrijā negatīvi ietekmējis meinstrīma hita trūkums (par tādiem kļūst, piemēram, režisora Lika Besona filmas, kas mērķētas starptautiskai auditorijai). Franču filmas, kuras globālajā mērogā uzreiz nonākušas straumēšanas platformās, būtu varējušas sasniegt labākus rezultātus, ja tiktu izrādītas kinoteātros. Koronavīrusa dēļ situācija ir pasliktinājusies daudzos tirgos, kuros agrāk ir bijusi novērojama strauja kino apmeklējuma izaugsme (pirmām kārtām Ķīnā).
Taču pozitīva iezīme ir tā, ka franču kino daudzveidība un saražoto filmu skaits daudzviet pasaulē kaut daļēji ļauj kompensēt amerikāņu produkcijas deficītu repertuārā. Holivudas grāvēji visā pasaulē startē vienlaikus, lai pasargātos no pirātisma un uzreiz maksimizētu peļņu. Savukārt franču filmu aprite pasaules kinoteātros nav pakļauta tik dzelžainiem noteikumiem – tām tiek nodrošināts garāks ekrāna mūžs atkarībā no katras valsts specifikas.
Eiropas kino izplatītāji norāda: apstākļos, kad kinoteātri ir slēgti, filmas var ievietot digitālajās platformās, taču atpelnīt ieguldījumus neizdodas – neatkarīgajām filmām, autorkino darbiem ir grūti piesaistīt sev pietiekami lielu uzmanību, ja šie darbi nav tikuši demonstrēti kinoteātros un guvuši publicitāti. Ja filma nav sasniegusi kinoekrānu, auditorija par tās eksistenci var neuzzināt.
Visi esam "mākonī"
Par vienu no efektīvākajiem Francijas kino popularizēšanas instrumentiem ir kļuvis UniFrance rīkotais filmu festivāls tiešsaistē MyFrenchFilmFestival. Tas notiek jau vienpadsmito reizi un turpināsies līdz 15. februārim. Festivāls ir lietotājiem draudzīgs, viss ir vienkārši: ieejiet mājaslapā, reģistrējieties un, ja atrodaties Latvijā, visas piedāvātās filmas jebkurā jums izdevīgā laikā skatieties bez maksas. Turīgākajās kapitālisma valstīs, kur labklājības līmenis ir augstāks un nav tradīcijas baudīt audiovizuālo saturu par brīvu, par pilnmetrāžas filmu skatīšanos tiek iekasēta maksa (1,99 eiro par vienu filmu, 7,99 eiro – par visām; īsfilmas visā pasaulē ir skatāmas bez maksas). Par brīvu visa programma ir pieejama Āfrikā, Latīņamerikā, Dienvidaustrumāzijā, Dienvidkorejā, Polijā, Rumānijā un bijušās PSRS valstīs.
Šoreiz digitālā festivāla afišā ir 33 filmas, ieskaitot desmit pilnmetrāžas filmu, kuras ir iekļautas konkursa programmā. Laureātu noteiks profesionāļu žūrija, uzvarētājfilmas režisors, producents un pārdošanas aģents saņems 15 000 eiro. Vēl trīs pilnmetrāžas filmas tiek demonstrētas ārpus konkursa, to vidū ir klasikas šedevrs – Žana Kokto Orfejs/Orphée (1950). Programmu papildina konkursa un ārpuskonkursa īsfilmas, kā arī animācijas īsfilmas bērniem un virtuālās realitātes darbi. Skatītāji var balsot par iecienītāko pilnmetrāžas filmu un īsfilmu. Savus favorītus nosauks arī starptautiska kritiķu žūrija.
Programmas filmas iedalītas sešos tematiskos blokos: pieaugšanas stāsti, humora un maiguma caurstrāvotas sarežģītas ģimenes attiecības, sieviešu likteņi, franču spoku stāsti, migrācijas drāmas, mīlestības šķautņu un formu pētījumi.
Festivāla norise tiek nodrošināta sadarbībā ar vairāk nekā sešdesmit digitālajām platformām 200 valstīs. "Ja 2020. gads ir sniedzis kādu pozitīvu mācību – tā ir spēja pielāgoties digitālajiem rīkiem. Mēs komunicējam un strādājam, izmantojot mākoni. Kad nav pieejami kinoteātri, mums ir jāsamierinās ar to, ka skatīsimies filmas uz mazajiem ekrāniem. Digitālie rīki, kuri ir mūsu rīcībā, palīdz pārvarēt šķēršļus ieilgušajā krīzē. Mums ir jānodrošina franču filmu ceļošana pāri robežām. MyFrenchFilmFestival veicina franču kino apriti pasaulē un palīdz atklāt filmas, kuras, iespējams, citādi nesasniegtu publiku daudzās valstīs," apgalvo UniFrance vadītāji Daniela Elstnere un Seržs Tubiana.
Kad pirms desmit gadiem tika radīta MyFrenchFilmFestival koncepcija, Francija bija viena no pirmajām valstīm, kura izveidojusi digitālo festivālu savu filmu izrādīšanai. "Tagad kinonozarē ir daudz iniciatīvu tiešsaistē, taču mūsu festivāla unikālā īpašība ir titri desmit valodās – tulkojums palīdz sasniegt plašāku auditoriju. Mums ir vieglāk piesaistīt skatītājus, ja viņi zina, ka varēs lasīt titrus dzimtajā valodā," saka Daniela Elstnere. Titri tiek nodrošināti vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu, poļu, portugāļu, krievu, korejiešu un japāņu valodā.
Dažas programmā iekļautās filmas ir tikušas pamanītas festivālos, bet pēc tam nav plaši izrādītas kinoteātros, un MyFrenchFilmFestival var spēlēt svarīgu lomu šo filmu starptautiskā potenciāla atklāšanā, uzskata Daniela Elstnere.
Pērn MyFrenchFilmFestival filmas mēneša garumā ir skatītas 12 miljonu reižu. Kopumā desmit iepriekšējos festivālos skatītājiem tiešsaistē ir piedāvātas 250 filmas, kuras skatītas 54 miljonus reižu vairāk nekā 200 valstīs.
Nostalģija pēc erotikas
Plānots, ka šogad uz lielajiem ekrāniem iznāks daudzas franču filmas, kuras bija atlasītas 2020. gadā nenotikušā Kannu kinofestivāla programmai. To vidū ir režisora Fransuā Ozona retro estētikā veidotā melodrāma Vasara ’85/Été 85/Summer of 85, kas ar rotaļīgu, nostalģisku vieglumu vēsta par divu pusaudžu mīlestību kādā Normandijas piekrastes pilsētiņā. Sešas nedēļas ilgušais puišu romāns beidzas traģiski. Galanto spēļu meistars Fransuā Ozons ir piepildījis filmu ar atklātu erotismu, negaidītiem pavērsieniem, paradoksāliem atklājumiem un izcilām melodijām.
Vasara ’85 ir jutekliska komēdija, detektīvs un piedzīvojumu drāma. Tās pamatā ir britu rakstnieka Eidena Čembersa 1982. gada romāns Dejo uz mana kapa. Rietumu literatūrā tā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām homoseksuāla satura grāmatām, kas paredzēta skolas vecuma jauniešiem. Pirms daudziem gadiem ar Čembersa romāna ekranizāciju Fransuā Ozons vēlējās debitēt pilnmetrāžas kino, taču šim darbam nobriedis tikai tagad.
Vasaras ’85 galveno lomu atveidotāji Fēlikss Lefevrs un Benžamēns Vuazēns 19. janvārī Parīzē notikušajā 26. ikgadējā Limjēru balvas pasniegšanas ceremonijā tika atzīti par 2020. gada spilgtākajiem jaunajiem aktieriem (Limjēru balvas laureātus nosaka Francijā strādājošie ārzemju kinožurnālisti). Vasara ’85 būtu jāredz uz lielā ekrāna – tā uzņemta uz filmas Super 16, kas palīdz radīt autentisku astoņdesmito gadu gaisotni un kolorītu.
Informācija: myfrenchfilmfestival.com
Sarunu ar organizācijas UniFrance vadītājiem Danielu Elstneri un Seržu Tubianu lasiet šeit.