"Filma Marijas klusums ir vēsturiski precīza un vienlaikus ļoti politiski aktuāla filma, kā sava veida brīdinājuma šāviens tam, kādas sekas var izraisīt autoritāro režīmu terors. Dāvja Sīmaņa kinodarbu iespējams skatīties kā biogrāfisku drāmu, kā sava veida pamācošu stāstu un tajā pašā laikā kā alegoriju mūsdienām – laikam, kurā naiva ticība mākslas nevainīgumam tiek pakļauta vardarbībai un terora realitātei," akcentē Berlīnes starptautiskā kinofestivāla programmas Forums direktore Barbara Vurma.
Vēsturiskā drāma Marijas klusums vēsta par Eiropā strādājušās teātra un kino aktrises Marijas Leiko (1887–1938) dzīves pēdējiem gadiem, kad viņa dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Josifa Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieku un upuri. Jāpiebilst, ka Berlīnes starptautiskā kinofestivāla seansus ir iespēja apmeklēt ne tikai festivāla viesiem, bet arī plašākai skatītāju auditorijai. Filmas Marijas klusums nākamie seansi un tikšanās ar režisoru ir ieplānota arī šodien, 20. februārī, pulksten 15 kinoteātrī Delphi Filmapalst un 24. februārī pulksten 16 kinoteātrī Cubix6. Savukārt Latvijas kinoteātru repertuārā šī vēsturiskā drāma nonāks 4. aprīlī.
Dažādas lietas
Šogad Berlīnes starptautiskais kinofestivāls norisinās no 15. līdz 25. februārim. Tas ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem A klases filmu festivāliem pasaulē. Kopā ar Kannu un Venēcijas kinofestivāliem Berlināle tiek uzskatīta par vienu no trijiem galvenajiem Eiropas kinogada forumiem. "Berlīnes starptautiskā kinofestivāla programma tiek atlasīta no vairākiem tūkstošiem pieteiktu filmu, un Latvijas filmas iekļaušana vienā no galvenajām sekcijām ir svarīgs novērtējums," akcentē Nacionālā kino centra pārstāve Agnese Zapāne.
Savukārt par Berlināles galveno balvu Zelta lācis sacentīsies divdesmit filmu, ko izvērtēs starptautiska žūrija aktrises, Amerikas Kinoakadēmijas balvas Oskars ieguvējas Lupitas Ņono vadībā. Galvenā konkursa programmu atklāja vēsturiskā drāma Small Things Like These ar Kilianu Mērfiju vienā no galvenajām lomām. Tāpat arī šajā programmā ir zinātniskās fantastikas romantiskā filma Another End ar Gaelu Garsiju Bernālu, drāma La Cocina ar Rūniju Maru, spēlfilma A Traveler’s Needs ar Izabellu Ipēru un citas.
Seriālu tirgus
Paralēli kinofestivāla norisēm Berlīnē notiek arī viens no Eiropā svarīgākajiem kinoindustrijas forumiem – Eiropas Filmu tirgus. Tā ietvaros norisinās Berlināles Seriālu tirgus, kas atzīmē savu desmito gadadienu. Šī gada izlasē ir ietverti piecpadsmit daudzsološu seriālu no visas pasaules (Argentīna, Austrālija, Dānija, Francija, Vācija, Čehija, Spānija, Apvienotā Karaliste u. c.), kam atlases komisija paredz ievērojamu starptautisku potenciālu. "Sākot no vēsturiskām biogrāfiskām filmām un stāstiem par politiskiem aktīvistiem un beidzot ar komēdijām, mistērijām un eksplozīviem trilleriem," raksturo Berlinale.de.
Latviju šajā izlasē pārstāv režisoru Staņislava Tokalova un Jura Kursieša daudzsēriju filma Padomju džinsi, kas veidota studijā Tasse Films ar Nacionālā kino centra un ERAF finansējuma atbalstu. Astoņu sēriju stāsts par nelegālu džinsu ražotni pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu Latvijas psihiatriskajā slimnīcā nupat saņēmis Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā labākā daudzsēriju filma un balvas par labāko scenāriju un labāko aktiera darbu (Kārlis Arnolds Avots galvenajā lomā). Nacionālo pirmizrādi Padomju džinsi piedzīvos jau 26. februārī, no 1. marta sērijas būs skatāmas Latvijas kinoteātros.
Burvīga diena
Eiropas Filmu tirgū tiek piedāvāti Latvijas filmu tirgus seansi potenciālajiem izplatītājiem, festivālu kuratoriem, straumēšanas platformu un televīzijas kanālu pārstāvjiem. Tie iepazīstina jau ar pieminētajām filmām Marijas klusums un Padomju džinsi, gan arī ar pilnmetrāžas animācijas filmu Telmas burvīgā dzimšanas diena/Thelma’s Perfect Birthday, kas top filmu studijā Rija kā Latvijas un Luksemburgas kopražojums. Eiropas Filmu tirgū blakus Lietuvas un Igaunijas stendiem darbojas Latvijas stends, kurā strādā Nacionālā kino centra un Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāvji.
"Gadu pēc kopīgas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nonākšanas Eiropas Filmu tirgus fokusā tās turpina spīdēt. Par spīti koronavīrusa pandēmijas izraisītajai lejupslīdei, Ukrainā notiekošā kara ieilgušajām sekām un pieaugošai ekonomiskajai nenoteiktībai visā pasaulē, ražošanas apjoms šajā reģionā pēdējos gados ir bijis rekordaugsts vai tuvu tam," norāda Variety.com.
Latvija ir pārstāvēta arī Berlināles žūrijās – Ekumeniskajā žūrijā, kas vērtē galveno konkursu filmas, strādā producente Marta Romanova-Jēkabsone, FIPRESCI žūrijas sadaļā, kas vērtē konkursa Encounters filmas, darbojas kinokritiķe Dārta Ceriņa.
Vairāk informācijas par Latvijas kino aktivitātēm var lasīt internetvietnē Nkc.gov.lv.