Kāpēc žurnālists ir drosmīgs? Tautas frontes muzejā notiks raidījumam Labvakar veltīts pasākums

Savu adresi šoreiz nedošu, jo atklātības ilgumam neticu. Esmu līdz šim diezgan represēts – ar šādiem vārdiem noslēdzas kāda "bezpersoniska pensionāra" rakstīta vēstule 1988. gada 25. jūlijā raidījumam Labvakar. Šī raidījuma skatītāja vēstule ir tikai viena no simtiem un tūkstošiem vēstuļu, kuras ceļoja uz tā laika populārāko valsts televīzijas raidījumu Latvijas PSR. Labvakar iekļāvās Padomju Savienības pēdējā līdera Mihaila Gorbačova 1985. gadā pasludinātajās reformās zem lozungiem "paātrinājums", "pārbūve" un "atklātība". Tā uzdevums un mērķis bija veicināt atklātību, taču Labvakar pārspēja jebkādu Gorbačova izdomu un pārkāpa iecerētās atklātības robežas – šādi sākas sociālantropologa Andra Saulīša pētījums par raidījuma Labvakar fenomenu mūsu sociālajā atmiņā (Atmiņu kopienas: atceres un aizmiršanas kultūra Latvijā. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2016).

30. janvārī plkst. 16 Tautas frontes muzejs Vecpilsētas ielā 13/15 aicina uz sarīkojumu Noskaņojumu pavēlnieki, kas būs veltīts raidījuma Labvakar fenomenam, kuru savulaik skatījās divi miljoni skatītāju. Leģendārais televīzijas raidījums Labvakar TV ekrānos pirmoreiz "gāja gaisā" 1988. gada 31. janvārī. Tobrīd Latvijā sāka atdzimt pirmskara autoritārisma un padomju okupācijas gados apspiestā mediju jeb ceturtā vara. Iepriekš visu "vadošās un virzošās" kompartijas vietā par viedokļa veidotājiem kļuva žurnālisti, it īpaši tautā mīlētā TV programma Labvakar. Tās dēļ teātrī svētdienās atcēla izrādes, jo, atskanot komponista Jāņa Lūsēna Labvakar, Latvija!, visi pielipa pie ekrāniem.

Iecerēts diskutēt par mediju lomu sociālās atmiņas un nacionālās pašapziņas veidošanā, par satura stratēģiju toreiz un tagad, par žurnālistiku, kurai cita starpā bija jākļūst arī par Latvijas Tautas frontes kritiķi. Kas žurnālistus mudina būt drosmīgiem – pašu pārliecība, skatītāju un lasītāju atbalsis vai varbūt pretestības spīts? Vai mūsdienu mediji spēj tikpat spēcīgi ietekmēt valsts politikas dienaskārtību? Piedalīsies paši "trīs musketieri" – žurnālisti Edvīns Inkēns, Jānis Šipkēvics un Ojārs Rubenis, kurus 80. gados latviešu tauta mīlēja kā savus dēlus, kā arī sociālantropoloģijas doktors Andris Saulītis. Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Ieeja pasākumā – bez maksas.