Tuvākajās 11 dienās Berlīnē ir visas iespējas uzskriet virsū Merilai Strīpai – amerikāņu ekrāna leģendai, vienai no pasaules atzītākajām aktrisēm ar rekordlielu iegūto Oskaru (trīs) un to nomināciju (19) skaitu. Aktrise Berlīnē būs neierastā ampluā – viņa vadīs Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla žūriju. Berlīnes festivāls, kas sākas šodien, 11. februārī, un turpinās līdz 21. februārim, lepojas ar respektablu žūriju un plašu oficiālo programmu – 423 filmas. Berlīnes kinofestivāls norisinās 66. reizi un ir viens no senākajiem Eiropā. Tas ir pirmais nozīmīgākais notikums jaunajā kino gadā. Kaut arī svarīgākā kino gada punkta pielikšana – ASV Kinoakadēmijas Oskara pasniegšanas ceremonija – vēl priekšā (28. februārī), ar Berlīnes kino skatēm Eiropā sākas jauns gads, arī jaunu tendenču, līderu un režijas vārdu meklējumi.
Es esmu šeit, Berlīnē
Prieks, ka Berlīnes festivāla oficiālajā skatē ir iekļauta Latvijā tapusī režisora Renāra Vimbas filma Es esmu šeit – stāsts par diviem Latvijas lauku jauniešiem, brāli un māsu. Filma iegulst pēdējo gadu Latvijas filmu straumē – Modris, Izlaiduma gads un Mammu, es tevi mīlu –, kas veido pēdējo triju četru gadu Latvijas kino ainavu. Tās ir jaunu režisoru filmas par jauniem cilvēkiem – viņu nebūt ne vieglie pieaugšanas stāsti. Es esmu šeit no 26. februāra būs skatāma kinoteātros Latvijā. Pasaules pirmizrāde notiks 14. februārī plkst. 14 vienā no Berlīnes festivāla norises vietām – Haus der Kulturen der Welt.
Filmu atlases mehānismi starptautiskajos festivālos ir skarbi, konkurence kļūst arvien sīvāka un mežonīgāka. Renāra Vimbas filma, kas iekļauta Berlīnes festivāla bērnu un jauniešu filmu konkursa programmā, sacentusies par vietu zem saules ar diviem tūkstošiem darbu (programmā Generation 14plus par balvām cīnās 15 filmu). Šajā sadaļā pirms trim gadiem startēja Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu un saņēma balvu.
Atliek vien vēlēt, lai Renāra Vimbas Es esmu šeit piedzīvo savu veiksmes stāstu – Berlīnē un, protams, Latvijā.
Politiskā dienaskārtība
Berlīnes festivālā paralēli galvenajai konkursa programmai notiek Panorāmas skate, dokumentālo un bērnu filmu konkurss, retrospekcijas un īpašie seansi. Šogad īpašo notikumu programmā ir mūziķa Deivida Bovija, aktiera Alana Rikmena un režisora Etores Skolas godināšana ar viņu filmu skatēm – šīs kino ikonas mūžībā aizgājušas šā gada janvārī. Īsi pirms festivāla sākuma par programmas konceptuālajām nostādnēm ticis intervēts ilggadējais Berlīnes festivāla direktors Dīters Kosliks. Viņš akcentējis gan savu utopisko vēlmi padarīt pasauli labāku ar kino, gan uzsvēris, ka daudzas Berlīnes festivāla filmas skar aktuālas sociālpolitiskās problēmas, arī migrācijas tēmu. Berlīnes festivāls vienmēr ir bijis jūtīgs pret sociālpolitiskām norisēm, nereti politiskās aktualitātes tas ir licis augstāk nekā tīrās mākslas meklējumus. Domājams, ka pasaules un Eiropas politiskā dienaskārtība un krīzes būs ietekmējušas filmu atlasi vēl radikālāk. Šogad festivāls organizēs īpašus pasākumus, lai filmu seansus padarītu pieejamus arī bēgļiem.
Mirklis, lai aizmirstos
Šovakar Berlīnes festivāls tiek atklāts ar gaužām rotaļīgu un bezrūpīgu filmu. Tā ir amerikāņu autoru brāļu Ītena un Džoela Koenu krāšņā un stilīgā komēdija Sveicināts, cēzar!. Koeni ir klasiķi, kuri konkursā nepiedalās, taču ar baudu izmanto piedāvāto godu – atklāt festivālu. Filmas pirmizrāde Rīgā notiks nākamnedēļ, un tad zelta laikmeta Holivudas kaislības ar tās kinozvaigznēm un studiju magnātiem mutuļos arī šeit. Filmas Sveicināts, cēzar! sižets ir saistīts ar Amerikas kinovēsturi. Asprātīgā, konceptuāli "oldskūlīgā" situāciju komēdija par kinozvaigžņu nedienām 50. gadu Holivudā piedāvā brīnišķīgu aktieru ansambli ar Džordžu Klūniju un Skārletu Johansoni priekšgalā.
Berlīnes konkursa programmā citu tik gaisīgu filmu neatradīsim. To divu desmitu filmu vidū, kuras sacentīsies par Zelta lāci, nav daudz režijas superzvaigžņu darbu. Jāpiemin amerikānis Spaiks Lī – kaismīgais protestētājs pret Oskaru "baltumu" un ignoranci pret afroamerikāņiem. Berlīnē tiks demonstrēta viņa filma Chi- Raq par hiphopa kultūras brutālajām aizkulisēm. Intriģē dāņu režisora Tomasa Vinterberga filma Komūna/The Commune, kuras pamatā ir režisora atmiņas par savu bērnību hipiju komūnā.
Džūda Lovs, Kolins Fērts un Nikola Kidmena būs redzami britu režisora Maikla Grendidža filmā Ģēnijs/Genius, kuras galvenais varonis ir talantīgs literārais redaktors, kurš savulaik atklājis Hemingveju, Ficdžeraldu un citus. Britu aktieri Emma Tomsone un Brendans Glīsons atveido galvenās lomas vēsturiskā drāmā Vieni Berlīnē/ Alone in Berlin (režisors Vensāns Peress) par pāri, kas atradis sevī spēku un drosmi pretoties nacistiem. Konkursa programmā iekļautas divas pilnmetrāžas dokumentālās filmas – tas ir ārkārtīgi netipisks gadījums. Oskarotā režisora Aleksa Gibnija filma Nulles dienas/Zero Days stāsta par postošu datorvīrusu. Savukārt itāļu režisora Džanfranko Rosi dokumentālā filma Ugunis jūrā/Fire at Sea veidota kā vēstījums par ikdienas dzīvi Lampedūzas salā, kuras ierasto ritmu satricina jaunā realitāte – bēgļu nedzīvie ķermeņi, kas izskaloti krastā, un laivas ar tiem, kuriem izdevies sasniegt apsolīto zemi – Eiropu. Iespējams, šī ir tematiski visaktuālākā Berlīnes konkursa filma, kas apliecina – festivāls neļaus aizbēgt no skarbās realitātes.
Vairāk par Berlīnes kinofestivālu – www.berlinale.de