Kritiena anatomija ir stāsts par rakstnieci Sandru, kura tiek turēta aizdomās par vīra slepkavību un cenšas pierādīt savu nevainību. Filmas pirmizrāde notika Kannu Starptautiskajā kinofestivālā, kur tā ieguva Zelta palmas zaru. "Filma ir lieliski būvēta – spriedze pieņemas spēkā, tāpat kā apjausma, ka apsūdzētās balss var netikt saklausīta," pēc šī panākuma rakstīja kinokritiķe Dita Rietuma. Galveno lomu kinematogrāfiskajā tiesas prāvā atveido vācu aktrise Sandra Hillere, kura iepriekš uzmirdzējusi spēlfilmā Tonijs Erdmanis (Toni Erdmann, 2016). Tāpat kā pirms septiņiem gadiem šajā vakarā viņa plūca laurus kategorijā Eiropas aktrise.
"Es uzrakstīju šo filmu Sandrai Hillerei. Viņas balsij, viņas ķermenim. Es jutu, ka viņa ir ideāla aktrise, lai iemiesotu tēla sarežģītību. Es negribēju padarīt viņu par upuri. Viņa ir sieviete, kas tiek tiesāta par savu neatkarību, seksualitāti, radošajām spējām, īpašībām, kuras tiek uzskatītas par aizdomīgām, ja tās iemieso sieviete. Sandra izaicina sociālās normas, viņa gūst panākumus tur, kur viņas vīram tas neizdodas. Tiesas zāle ir kā teātris, kurā tas tiek izspēlēts," sacīja Žistīne Triē, saņemot balvu kategorijā Eiropas režisore. Tāpat arī Kritiena anatomija izpelnījās atzinību par labāko scenāriju un montāžu.
Svētā telpa
Par labāko dokumentālo filmu tika nosaukts mūsu ziemeļu kaimiņu igauņu režisores Annas Hints veidotais kinodarbs Melnās pirts māsība (Smoke Sauna Sisterhood), kas bija skatāms Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā. "Melnās pirts māsībā es uzsāku transformatīvu ceļojumu, lai atklātu skaudrus un atkailinātus stāstus, kas slēpjas dūmu pirts svētajā telpā, kur sievietes dalās savā pieredzē bez nosodījuma un kauna. Filma ir estētikas, formas un tehniskās pieejas izpēte, kuras mērķis iemūžināt šīs senās tradīcijas būtību, vienlaikus veicinot sieviešu solidaritātes un pilnvērtības sajūtu," savu kinodarbu raksturo igauņu režisore.
Baltijas valstu panākumu kontekstā ir jāpiebilst, ka Eurimages Starptautisko kopražojumu balvu ieguva Lietuvas producente Uļjana Kima, kuru ar Latviju saista visciešākā sadarbība, – vairākas no viņas producētajām un Eiropā ievērotajām filmām tapušas sadarbībā ar Latvijas producentiem, īpaši ar Studiju Lokomotīve.
Latvijas klātbūtne
Par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu tika izvēlēts spāņu režisora Pablo Bergera kinodarbs Robota sapņi (Robot Dreams). Tas vēsta par suņa un robota draudzību pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu Ņujorkā. Uz balvu šajā kategorijā pretendēja arī itāļu režisora Enco d’Alo pilnmetrāžas animācijas filma Meitene dzinējsuns (A Greyhound of a Girl), kurā Latvija ir viena no septiņām kopražojuma valstīm līdzās Apvienotajai Karalistei, Igaunijai, Itālijai, Īrijai, Luksemburgai un Vācijai.
"Latvijas puses producents šajā projektā ir Vilnis Kalnaellis, filmas veidošanā piedalījusies Filmu studija Rija – fonu māksliniece Laima Puntule, mākslinieki Sanda Biteniece, Laura Blūma un Ilze Zalāne, animatori Taiga Zīle, Jolanta Bīgele un Aleksandrs Šehovcovs, ražošanu atbalstījis Nacionālais kino centrs," informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa. Filmas galvenā varone ir 11 gadus vecā Mērija, kurai ir īpašas attiecības ar vecmāmiņu – abām patīk gatavot ēdienu –, un Mērija sapņo kļūt par šefpavāri. Taču kādu dienu mistisks tēls aizved Mēriju, viņas mammu, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu ceļojumā ģimenes vēsturē, un tas ļauj dzimtas sievietēm citai citu patiesi iepazīt. Pie Latvijas skatītājiem šis pieaugšanas stāsts ar šķipsniņu ironijas nonāks 2024. gada pavasarī.
Dzīve ir haoss
Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas laureātu vidū iekļuva arī dāņu aktieris Mads Mikelsens par lomu sava tautieša Nikolaja Arcela vēsturiskajā drāmā Apsolītā zeme (The Promised Land), kura veidota pēc dāņu rakstnieces Idas Jesenas romāna motīviem. "Es gribēju izstāstīt grandiozu, episku stāstu par to, ka mūsu ambīcijas un vēlmes neizbēgami cietīs neveiksmi, ja tās ir viss, kas mums ir. Dzīve ir haoss: sāpīga un neglīta, skaista un neparasta, un mēs bieži vien esam bezspēcīgi to kontrolēt," atklāj dāņu režisors, kura veidotā filma šajā vakarā saņēma balvas arī par labāko operatora darbu un kostīmiem.
Savukārt ar balvu par mūža ieguldījumu tika sumināta britu aktrise Vanesa Redgreiva. Viņas pirmā galvenā loma kino kļuva arī par viņas izrāvienu – par savas varones atveidošanu Čehijā dzimušā britu režisora Karela Reisa filmā Morgan! (Morgan: A Suitable Case for Treatment, 1966) viņa ieguva Kannu kinofestivāla balvu kā labākā aktrise un tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars. Uz to viņa ir pretendējusi vēl sešas reizes, no kurām viena rezultējusies zeltītajā statuetē par otrā plāna lomu amerikāņu režisora Freda Cinnemana kinodarbā Džūlija (Julia, 1977). Savas karjeras laikā Vanesa Redgreiva ir piedalījusies vairāk nekā simt četrdesmit filmās.
Ar visu Eiropas Kinoakadēmijas balvu ieguvēju sarakstu var iepazīties interneta vietnē europeanfilmawards.eu.