Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija – Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.
Ekspertu izvērtēšanai šogad tika pieteiktas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas – tieši tās pašas, kas šogad bija nominētas Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps kā gada labākās spēlfilmas, tātad – Jevgeņija Paškēviča Ko zina Klusā Gerda, Viestura Kairiša Pilsēta pie upes un Dzintara Dreiberga Dvēseļu putenis. Ekspertu komisija attālinātā diskusijā apsprieda visu filmu potenciālu, novērtējot katras atsevišķās un atšķirīgās kvalitātes, un galu galā vienojās kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko ārzemju filmu izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu Dvēseļu putenis, kuru Latvijā līdz šim noskatījušies jau vairāk nekā 250 000 skatītāji kinoteātros.
Eksperti argumentējot uzsvēra – pat situācijā, kad pasaulē tā saukto "kara filmu" ir daudz un arī starptautiskā izplatīšanā vairākas no tām kļūst populāras, filmai Dvēseļu putenis ir iespējas izcelties kā dinamiskam, universālam un viengabalainam vēstījumam. Režisors Dāvis Sīmanis uzsvēra, ka filma Dvēseļu putenis ir "izcils kara bezjēdzības apliecinājums, kas tik aktuāls mūsdienu pasaulē, kad vairākās vietās atkal izceļas pat militāri konflikti, - filma rāda, ka pietuvinājumā karš ir nevadāms, brutāls un bezpersoniski nežēlīgs process". Kinozinātniece Dita Rietuma uzsvēra filmas spēju "panākt eksistenciāla ārprāta sajūtu, izmantojot subjektīvās kameras stratēģijas un operatora Valda Celmiņa unikālo apdāvinātību; tādā veidā filma attālinās no precīziem vēsturiskiem rāmjiem vai apstākļiem, kas liet to traktēt šauri kā konkrētas valsts konkrētu vēsturisku pieredzi, un šis stilistiskais risinājums piešķir filmai universālu jēgu". Savukārt producents Uldis Cekulis atgādināja, ka operators Valdis Celmiņš gada sākumā par darbu pie filmas Dvēseļu putenis tika nominēts pasaules kinooperatoru profesionālajai balvai Imago, un tas arī apliecina filmas starptautisko konvertējamību.
Arī pārējās Baltijas valstīs filmas Oskaru sacensībai jau ir izvirzītas – Lietuva pieteikusi spēlfilmu Nova Lituania (režisors Karolis Kaupinis), kas Rīgā tika demonstrēta Baltijas filmu dienās augustā, bet Igaunija piesaka nupat septembrī pirmizrādīto režisora Veiko Ounpū komēdiju kriminālfilmu vesternu Pēdējie (The Last Ones). Jau pieteikto filmu sarakstā ir arī citi Latvijas kinoskatītājiem jau pazīstami darbi – Agneškas Holandas Šarlatāns (Čehija), Tomasa Vinterberga Vēl vienu glāzīti (Another Round) (Dānija) –, šobrīd savu pieteikumu ASV Kinoakadēmijai ir iesniegušas 56 valstis.
Oskara balvu kandidātu pieteikšanas un nominēšanas procesi šogad ārkārtas situācijas dēļ ir novirzīti laikā par diviem mēnešiem – apbalvošanas ceremonija, kas parasti notiek februāra beigās, šobrīd plānota 2021. gada 25. aprīlī. Valstīm savi nacionālie pieteikumi jāiesniedz no oktobra līdz 31. decembrim, pirmais nomināciju pretendentu saraksts (10 filmas) tiks izziņots 2021. gada 9. februārī. Pandēmijas dēļ mainīti balvas noteikumi un kā pretendenti uz nomināciju var kvalificēties arī filmas, kas šogad pirmizrādi piedzīvo straumēšanas platformās (iepriekš izrādīšana kinoteātrī bija obligāts noteikums).
Oskara balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956. gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Labākā filma svešvalodā/The Best Foreign Language Film, 2019. gadā mainīts nosaukums, šogad jau otro reizi tā ir International Feature Film Award. 2019. gadā šai balvai tika pieteiktas 93 valstu filmas.