Konkursu Latvijas kods. Latvija šodien Latvijas Televīzija sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru organizē jau divpadsmito gadu. Tā mērķis ir atbalstīt filmas, kas īsā, kodolīgā un vizuāli spēcīgā veidā ļauj iepazīt un izprast dažādas tēmas un cilvēkus šodienas Latvijā, kā arī parādīt, kādā sabiedrībā dzīvojam. Ikviena no filmām ir uzskatāma par laikmeta liecību, kas atsedz mūsu laikmetam raksturīgas tendences dažādās dzīves jomās.
"Šogad konkursam pieteikto tematu vidū izteikti dominēja stāsti par piederību kopienai, kas norit dažādās Latvijas pilsētās, kā arī vairāk kā citus gadus, pieteikumos bija izvirzītas arī sociālas tēmas. Kopumā šī gada izvēlētā filmu izlase piedāvās daudzveidīgu šodienas Latvijas portretējumu, akcentējot tādas tēmas kā piederības nozīme kopienām, sabiedrības veselība, lauku infrastruktūra un indivīda pieaugšana šodienas Latvijā. Šie stāsti dos iespēju aizdomāties par to, kā mainās sabiedrībā aktuāli procesi un kā tie mūs ietekmēs jau pavisam tuvā nākotnē,” par šī gada konkursu teic projekta vadītāja Zane Valeniece.
Konkursā “Latvijas kods. Latvija šodien” atbalstītie projekti:
- AAAAAAAAA, režisors Dāvis Gauja, SIA Mistrus Media.
- Caur bērna acīm, režisore Gerda Jirgena, SIA Trickster Pictures.
- Kad atbrauks pastnieks, režisors Mārtiņš Grauds, SIA VFS Films.
- Pēc dzimšanas, režisore Katrīna Birkenberga, SIA Odze Films.
- Sarkanais krusts, režisors Ivars Zviedris, biedrība Dokumentālists.
AAAAAAAAA (režisora Dāvja Gaujas debijas filma)
Jaunā režisora Dāvja Gaujas filma AAAAAAAA ir stāsts par veidiem un formām, ko mūsdienu Latvijas sabiedrība rada, lai pašsaglabātos un par to, kā neordināras psiholoģiskās palīdzības formas, kas ietērptas izklaides veidolā, iemanto individuālu un kolektīvu terapeitisko nozīmi. Bailes un trauksme sabiedrībā ir temati, kas kļuva par dominējošiem jau Covid-19 pandēmijas laikā, transformējoties bailēs no kara, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Sabiedrības veselība, tai skaitā garīgā veselība, ir tēma, kas šobrīd portretē Latviju.
Caur bērna acīm (režisores Gerdas Jirgenas debijas filma)
Divtūkstošajos gados no Latvijas labākas dzīves meklējumos aizbrauca ievērojams skaits iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Daļai aizbraucēju bija ģimenes ar bērniem. Kādā ģimenē aizbrauca viens no vecākiem, citā – abi. Ģimenēm, kurās abi vecāki izlēma doties uz ārzemēm, bija jāpieņem grūts lēmums – ņemt bērnus līdzi vai atstāt Latvijā. Filma stāsta par jauniešiem, kas dalās savā bērnības pieredzē, atmiņās un notikumos par laiku, kad vecāki viņus atstāja Latvijā, lai paši dotos strādāt ārzemēs. Caur jauniešu stāstiem atklājas, kā šī pieredze ir ietekmējusi viņu pieaugšanu un kļūšanu par indivīdiem.
Kad atbrauks pastnieks (režisors Mārtiņš Grauds)
Filmas ideja pamatā ir stāsts par Strenču pasta nodaļu un tās pastnieka ikdienu. Pastnieka maršruts pa Strenčiem un to apkārtnē esošo Sedu, Ēveli un Kārķiem katru dienu ir nemainīgs – tas filmēšanas grupai ļauj iepazīt pastnieku un viņa klientus dažādos noskaņojumos un dažādos laika apstākļos. Pasta nodaļa, savukārt, ir statiska vide – cilvēki nāk uz pasta nodaļu, lai kārtotu ikdienas darījumus, bet citkārt cilvēki nāk vien pēc vienas pastmarkas, jo svarīgs ir cilvēciskais kontakts. Filmas tēma reflektē šodienas Latvijas aktualitāti par infrastruktūras optimizācijas plusiem un mīnusiem.
Pēc dzimšanas (režisore Katrīna Birkenberga)
Filma sekos līdzi trīs sievietēm, tai skaitā filmas režisorei, kuras vienlaicīgi kļūst par māmiņām. Tā iemūžinās mātes gaitas no bērna dzimšanas brīdim līdz bērna sešu mēnešu vecumam. Vēstījums atklās mātes sajūtas, kuru diapazons īsā mirklī var sniegties no zemākā punkta līdz svētlaimei un kuras bieži vien ir grūti izskaidrot vai definēt, turklāt vēl grūtāk – atklāt kādam citam. Vienlaikus šis stāsts parādīs jaunās mātes bez pašu uzliktajām “perfekto mammu” maskām un sabiedrības uzspiestajām stigmām. Caur šīm personīgajām dienasgrāmatām skatītājs varēs ielūkoties tur, kur mammas parasti apkārtējos neielaiž, ļaujot priecāties par šīs mazās pasaules sasniegumiem un sirsnīgajiem notikumiem, kā arī just līdzi un mēģināt saprast mammu dziļākās bailes un pārdzīvojumus.
Sarkanais krusts (režisors Ivars Zviedris)
Filmas galvenā darbības vieta būs Sarkanā krusta telpas Alūksnē. Sarkanais krusts šajā pilsētā kalpo kā kultūras un socializēšanās telpa, sasildīšanās, grēksūdzes un izdzīvošanas vieta. Skaļā un enerģiskā Alūksnes Sarkanā krusta vadītāja Ginta lieliski piestāv šai vietai un situācijai. Viņa prot aprunāties, palīdzēt un, ja nepieciešams, arī kritizēt. Gintas tēls papildina visu, kas notiek šajā labdarības veikaliņā, kurā pat dārgākās preces maksā vien 20 centus. Stāsti par Alūksnes Sarkano krustu un tā cilvēkiem parādīs skatītājam filmu par šodienas Latvijas mazpilsētu un tās apkārtni.
Šī gada konkursa Latvijas kods. Latvija šodien žūrijas sastāvā bija LTV Filmu iepirkšanas nodaļas vadītāja un projekta Latvijas kods. Latvija šodien vadītāja un komisijas priekšsēdētāja Zane Valeniece, projekta Latvijas kods. Latvija šodien satura redaktore Ieva Ūbele, Valsts kultūrkapitāla fonda Filmu nozares ekspertu komisijas pārstāvis Andis Mizišs, LTV Galvenā redaktore Sigita Roķe, LTV Satura redaktores Vikija Valdmane-Rozenberga un Krista Luīze Priedīte, kā arī LSM Kultūras ziņu redaktore Laila Burāne.
LTV ēterā jaunās filmas būs skatāmas novembrī. Iepriekšējos gados tapušās filmas iespējams noskatīties sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REplay.lv.