Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Pērles buduārā. Sākas festivāls Baltijas pērle

No 21. līdz 30. septembrim Rīgas kinoteātrī Splendid Palace notiks festivāls Baltijas pērle, kura programmā ir gan skatītājiem draudzīgas filmas, gan eklektisks un spēcīgs autorkino

Rīgā sākas rudens kinofestivālu sezona, kurā var mēģināt izsekot līdzi šā gada aktuālajiem lielo pasaules festivālu (Kannas, Venēcija un Berlīne) modes viļņiem, atklājumiem un vienkārši filmām, kas ir pabijušas šo forumu programmās. Pēc nervoziem savas vietas un auditorijas meklējumiem, šķiet, ir novilktas robežas starp festivālu Baltijas pērle, kas notiks kinoteātrī Splendid Palace no 21. līdz 30. septembrim, un Rīgas Starptautisko kinofestivālu Riga IFF, kas uz savām skatēm dažādās norises vietās aicinās no 12. līdz 21. oktobrim. Atbilde uz jautājumu, kāpēc mums šie festivāli ir divi, turklāt rudenī, sakņojas lokālajās tradīcijās un festivāla veidotāju izpratnē par mūsdienīga kinofestivāla formu, saturu un auditoriju.

Kaut mani secinājumi ir vien novērojumos balstīti, šķiet, Baltijas pērle orientējas uz raibu auditoriju, kurā mijas kino cienītāji un sinefili, kurus tiešām interesē Eiropas kino aktualitātes, ar nobriedušu daudznacionālu publiku, kas kinoteātrus apmeklē reti, un, ja iet, – tad uz Baltijas pērli. Gandrīz piemirsu dāmas, kurām patīk filmas par modi un leģendāriem dizaineriem. Tādas filmas Baltijas pērlē ir arī šogad. Jau labu laiku Baltijas pērle piedāvā skatītājam draudzīgas filmas un darbojas "festivālu festivāla" formātā – demonstrē citos festivālos rādītas filmas. Pērle nemēģina rīkot konkursa programmu un analizēt aktuālos reģiona kino procesus. Šis vajadzīgais darbs ir Riga IFF ziņā. Ar to arī beigšu kompakto divu festivālu salīdzinājumu, vien piebildīšu, ka abos ir daudz filmu no pasaulē nozīmīgākā – Kannu – kinofestivāla programmas, vairākas no nesen finišējušā Venēcijas festivāla piedāvājuma un citi atradumi.

 

Vima Vendersa skats

Kad maijā Kannās bija iespēja redzēt vācu klasiķa Vima Vendersa dokumentālo filmu – 3D veidoto veltījumu vācu māksliniekam Anzelmam Kīferam –, neradās īpaša ticība, ka filma dinamiski varētu nonākt Rīgā. Galu galā filmas par mākslu diemžēl tiek uzskatītas par nišas projektiem, turklāt 3D tehnoloģija, kas filmu padara vēl jo īpašāku, šķiet no darba būtības neatdalāms tehnoloģisks formāts. Filma Anzelms Kīfers. Laika šalkas būs skatāma Baltijas pērlē (bet ne 3D versijā), taču lai tas neattur no vēlmes redzēt niansētu un intelektuāli piesātinātu vēstījumu par vienu no mūsdienu mākslai un Eiropas kultūrai svarīgākajiem māksliniekiem, kura ceļš uz atzinību nav bijis vienkāršs. Viņa radikālie darbi, kas analizē Vācijas totalitārisma perioda radītās traumas, paša tēvu zemē tika uzskatīti par skandaloziem. Anzelms Kīfers Vācijā tika pieņemts jau kā pasaulē un ASV atzīts mākslinieks. Vimam Vindersam viņš ir kļuvis par daudzslāņainas filmas varoni, kura būtību Venderss šifrē, gan filmējot Anzelma Kīfera gigantiskos mākslas darbus, gan inscenējot epizodes no viņa jaunības un bērnības, tādējādi apliecinot, ka žanru robežas starp dokumentalitāti un inscenējumu ir trauslas un radoši piepildāmas.

 

Karalis un baudas 

Baltijas pērle piedāvā arī pompozo un visai kritiski novērtēto Kannu festivāla atklāšanas filmu Žanna Dibarī, kas Latvijā tiek izrādīta ar paplašinātu un sižetu ieskicējošu nosaukumu Karaļa favorīte Žanna Dibarī. Šo izmaksu ziņā un iecerē vērienīgo kiču veidojusi franču režisore un aktrise Maivena, kura Francijas kino ir labi ieredzēta, ne velti Kannu festivāls regulāri rāda Maivenas filmas. Žanna Dibarī stāsta par kurtizāni, kurai izdodas kļūt par Luija XV favorīti. Pati režisore sev ir atvēlējusi atveidot liktenīgo daiļavu, kurai bija izdevies kļūt par ietekmīgu personu Francijas karaļa galmā. Filmas sižets ir gana pikants, lai patīkami uzbudinātu skatītājus. Šis uzbudinājums gan nesakņojas ne Maivenas, ne Džonija Depa aktierspēlē, kuru, par spīti abu mākslinieku pūliņiem, bezjēdzīgu padara... aplamā aktieru izvēle.

Vai jūs ticat, ka Džonijs Deps ir Luijs XV? Ja ticat, filma sagādās tīksmu baudu. Diemžēl režisores Maivenas izvēlei ir neiespējami noticēt, un tas attiecas gan uz amerikāņu skandālistu Depu Francijas monarha lomā, gan pašu nobriedušo režisori jauniņās kurtizānes lomā. Kāpēc tik viduvējam darbam ticis Kannu festivāla atkāšanas filmas gods? Arī Francijas kino ir īpašs universs ar savām varas un lobiju svirām, arī tur atklāšanas filmai ir jābūt skatītājam draudzīgai – ne visi smalkie ļaudis un oficiālās personas ir gatavi radikālam autorkino, bet monarha buduāram gan!

Baltijas pērlē rāda vēl vienu franču filmu no Kannām – tā ir Dodēna Bufāna kaislība, kas saņēma festivāla balvu par labāko režiju. Populāri aktieri (Žiljeta Binoša un Benuā Mažimels), vēsturiski stilizēta XIX gadsimta vide, kurā triumfē gastronomiskas un jutekliskas baudas. Var diskutēt, vai vjetnamiešu izcelsmes Francijas režisora Trana Ana Huna darbs tiešām bija labākais Kannās, bet tas vairs nav aktuāli, jo publikai tradicionāli patīk filmas par ēšanu un mīlestību.

 

Venēcijas svaigumi

Par pārsātinājumu un baudām – tikai jau citā laikmetā – 2000. gada priekšvakarā – vēstī arī skandalozā poļu un franču režisora Romāna Polaņska sarkastiskā Pils. Tā septembra sākumā tika rādīta Venēcijas festivāla konkursā un... tika nolīdzināta līdz ar zemi. Režisora skatījums uz pasaules vareno un bagāto izklaidēm (smalkā Alpu viesnīcā jandalē krievu bandīti un modeles, amerikāņu multimiljardieris savai gadus septiņdesmit jaunākajai sieviņai dāvina dzīvu pingvīnu) šokē ar smagnējību un vulgaritāti. Filma prasīt prasās to salīdzināt ar zviedru režisora Rūbena Estlunda populāro Skumju trīsstūri, kurā skatītājiem tika piedāvāta gan līdzīga tematika, gan izteiksmīgi vemjoša kundze. Romāns Polaņskis veikli meties Rūbena Estlunda pēdās, bet viņa vingrinājumi fizioloģisko procesu fiksācijā un ironijā ir bezcerīgi pliekani. Filmā rosās labi aktieri: seksuāli frustrētas kundzes lomā – Fanija Ardāna, uzņēmēju ar apšaubāmu biznesu spēlē līdz nepazīšanai plastiski uzlabotais Mikijs Rurks, taču šai filmai nekas nelīdz.

Baltijas pērles programmā ir arī amerikāņu klasiķa Vudija Allena filma Laimīgais gadījums no Venēcijas festivāla programmas. Šis darbs, kas ir tapis Francijā ar franču aktieriem, stāsta par mīlestības trīsstūri, kam ir skaudras sekas. Režijas vieglumā un elegancē, kā arī prasmē filmas stāstā ievīt detektīva elementu Vudiju Allenu ir grūti pārspēt, tāpat kā viņa mākā portretēt sociālo vidi – no radošajām aprindām līdz Francijas miljonāriem. Labas atsauksmes Venēcijā guvis franču režisora Lika Besona Dogmens, ko gan neesmu redzējusi. Arī to varēs noskatīties Baltijas pērlē.

 

Skandalozā Tāra 

Atzīstami, ka Baltijas pērle parādīs izcilo, šā gada sākumā sešiem Oskariem nominēto drāmu Tāra (režisors Tods Fīlds), kas ir viena no pērnā gada oriģinālākajām amerikāņu filmām. Šī filma ar satricinošo Keitas Blānšetas aktierdarbu līdz Latvijas kinoteātru repertuāram nenonāca – tās tiesību īpašnieki izvēlējās to nedemonstrēt mazā tirgū. Filmas galvenā varone Lidija Tāra ir diriģente, ar narcismu sirgstoša lesbiete, kuras "instrumentārijā" ir arī mobings, un tēmas, kas izriet no visas šīs īpašību buķetes, nav tik viegli mārketējamas un draiski pārdodamas. Tomēr, ja nu kāds šogad bija pelnījis Oskaru par labāko aktrises darbu, tā bija Keita Blānšeta (balvu ieguva Mišela Jeo par lomu filmā Viss visur vienlaikus). Keitas Blānšetas virtuozais sniegums, ekspresija un veids, kā viņa nospēlē šo vīriešu pasaulē karjeru izveidojošo monstru, apliecina aktiermākslas kalngalus.

Baltijas pērles programmā ir arī divas filmas ar Džonu Malkoviču, kurš pašlaik Rīgā ir īpaši aktuāls. Vācijā tapusī vēsturiski filosofiskā drāma Seneka ar Džonu Malkoviču tiltullomā tika pirmizrādīta Berlīnes kinofestivālā šā gada sākumā. Savukārt Francijā veidotajā romantiskajā atmiņu ceļojumā Misters Bleiks ir jūsu rīcībā! aktieris spēlē kopā ar Faniju Ardānu.

Festivāla programmā ir vērts pievērst uzmanību irāņu klasiķa, ilgstoši apcietinājumā bijušā Džafara Panahi filmai Lāču nav un dāņu meistara Larsa fon Trīra seriālam Karaliste. Eksods, kura sērijas tiks rādītas vairākos seansos. Kā vienmēr, Baltijas pērlē ir arī vairākas klasiskas filmas, kuras ir vērts piedzīvot no jauna. Te pieminēšu Luija Bunjuela sirreāli erotisko drāmu Dienas skaistule ar Katrīnu Denēvu, Lukīno Viskonti Ģimenes portretu interjerā, kā arī disidenta Sergeja Paradžanova Granāta krāsu – tas ir liegi eklektisks, spēcīgs piedāvājums.

Informācija: balticpearl.lv 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja