Par kapteiņa Džeka Sperova galveno ienaidnieku Karību jūras pirātu piektajā filmā Salazara atriebība ir kļuvis kapteinis Salazars. Viņu atveido spānis Havjers Bardems, kura slava sniedzas pāri savas valsts robežām. Aktieris ir piedalījies tādās filmās kā brāļu Džoela un Ītena Koenu trilleris Kur sirmgalvjiem nav vietas (2007), Vudija Allena traģikomēdija Vikija Kristīna Barselona (2008) un citas.
Pastāstiet par kapteini Salazaru. Kāda bija jūsu pirmā reakcija attiecībā uz viņu pēc tam, kad izlasījāt scenāriju? Vai jums uzreiz bija idejas, kā jūs vēlaties viņu spēlēt?
Man bija dažas idejas un priekšstati par varoni, ņemot vērā, ko par viņu scenārijā runā Barbosa vai Karīna. Man ienāca prātā ievainota buļļa tēls, pilns dusmu un spēcīgu alku pēc atriebības, taču mēs vēlējāmies atrast viņā arī smieklīgo pusi.
Vai jūs varētu pastāstīt par sadarbību ar aktieriem Džoniju Depu un Džefriju Rašu?
Manam varonim visvairāk saskarsmes ir ar Barbosu. Strādāt ar Džefriju Rašu vienmēr ir bauda un gods. Es joprojām atceros dienu, kad kinoteātrī noskatījos Mirdzumu (1996). Es biju satriekts. Viņš ir brīnišķīgs aktieris, kurš pilnībā sevi velta darbam. Tas bija nenovērtējami – būt tuvumā un mācīties no viņa. Ar Džoniju man ir pavisam nedaudzas kopīgas epizodes, tomēr man bija ļoti viegli ar viņu. Lai gan mēs iepazināmies sen, man ir sajūta, ka tas bija vakardien. Džonijs ir lielisks puisis un fantastisks aktieris. Man bija ļoti grūti nekļūt par skatītāju, kurš tikai vēro, jo viņš ļoti labi dara savu darbu.
Kā jūsu varonis Salazars kļuva par rēgu? Ko viņš meklē filmā?
Salazars ir kapteinis, kurš komandē lielu spāņu kuģu floti. Viņa pagātnē ir kāds personisks notikums, kas saistīts ar viņa vecākiem un kas viņam licis būt pirātiem pretējā pusē. Divpadsmit gadu vecumā viņš satika Džeku Sperovu, kurš viņu sakāva. Viņa dusmas kļuva vēl lielākas. Salazars mirst, bet vēlas atgriezties, lai atrastu Džeku. Tā ir atriebība, tai jāatbrīvo Salazars no lāsta, ko Džeks viņā radījis. Tieši šī personiskā, nevis abstraktā atriebība manu varoni padara cilvēciskāku.
Vai jūs varētu pastāstīt par sastrādāšanos ar dāņu režisoru duetu Joahimu Renningu un Espenu Sandbergu?
Šī ir otrā reize, kad esmu strādājis ar diviem režisoriem. Pirmā bija ar brāļiem Koeniem – es biju domājis, ka viņi ir divi konfliktējoši cilvēki, kuri dod pretējus norādījumus. Tā nav taisnība. Šajā gadījumā bija līdzīgi. Viņi patiešām papildina viens otru un tāpēc ir spējuši strādāt kopā tik ilgi. Viņi ir lieliski, jauki, augstsirdīgi, inteliģenti, gudri cilvēki – tas ir pats būtiskākais. Man kā aktierim viņi ļāva brīvi izpausties un vienlaikus rūpējās par mani, ievirzot manu sniegumu filmai nepieciešamajā gultnē.
Kā jūs komentētu kapteiņa Salazara vizuālo tēlu? Cik ilgi notiek pārtapšana par kapteini?
Tas ir apbrīnojami, ko ir iespējams panākt ar grimu. Grimēšanai katru dienu bija nepieciešamas divas vai trīs stundas. Kad grims bija uzklāts, tas patiešām palīdzēja iejusties tēlā, taču neizdzēsa manas sejas izteiksmes. Manas lielākās bailes bija, ka es nespēšu parādīt emocijas vai sajūtas ar šo «priedēkli» uz sejas. Taču satraukumam nebija iemesla. Grims bija ļoti svarīgs mana varoņa rakstura atrašanai.
Kādas ir sajūtas, filmējoties iespaidīgajās dekorācijās, kas ir radītas šai franšīzei?
Filmēšanas laukums aizrāva ar detaļu kvantitāti un kvalitāti. Viss, kas tur bija, aizdedzināja iztēli un iedvesmoja.
Vai jūs varat pastāstīt par kontrastu starp abiem kuģiem, uz kuru klājiem esat spēris savu kāju?
Abi kuģi ir mākslas darbi, it īpaši tas, kurš ir izpostīts un kļuvis par rēgu kuģi. Tas bija valdzinoši. Esot uz tā, es izjutu skumjas. Es vienmēr iztēlojos mūžīgās sāpes, kuras mans varonis un viņa komanda nes sevī lāsta dēļ. Otrs kuģis ir pretējs. Tas bija spīdošs un spēcīgs, un pilnīgi neiznīcināms. Ļoti līdzīgs Salazaram, kad viņš ir dzīvs. Viņš vēlas būt jūras pavēlnieks, un kuģis to atspoguļo.
Izmantoti Walt Disney Pictures publicitātes materiāli