Viens no 2021. gada svarīgākajiem jaunumiem ir literārā žurnāla Strāva pirmā numura iznākšana gada nogalē. Savukārt pie vērā ņemamiem nopelniem var minēt vienu no lielākajām starptautiskajām atzinībām, ko šogad saņēma rakstniece Laura Vinogradova, – Eiropas Savienības balvu literatūrā par darbu Upe (Zvaigzne ABC). Gada atgādinājums, ka māksla ir bīstama nodarbošanās, nāca ne tikai no šīgada lielākā mocekļa, mākslinieka un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesora Kristiana Brektes, bet arī no izdevniecības Valters Dakša, kura laidusi klajā Vardes arhipelāgu, kas ir ieskats rakstnieka Rvīna Vardes krimināllietā saistībā ar viņa notiesāšanu par literāru darbu.
Vislielāko uzmanību ir piesaistījusi apgāda Dienas grāmata biogrāfisko romānu sērija Es esmu.... Šogad to papildinājuši četri romāni: Andra Akmentiņa Meklējot Ezeriņu par Jāni Ezeriņu, Ilzes Jansones Laika rēķins par mazpazīstamo trimdas rakstnieci Ilzi Šķipsnu, Māra Bērziņa Nākotnes kalējs par pretrunīgi vērtēto rakstnieku un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāju Vili Lāci un Ingas Žoludes Vendenes lotospuķe par rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku, kura 150. jubilejai par godu Latvijas pasts laidis klajā jaunu pastmarku. Iznākusi arī sērijas pirmā zinātniskā monogrāfija Kam puķe zied... – Jāņa Zālīša aizraujoši lasāmais Jāņa Ziemeļnieka dzīvesgājums.
Biogrāfiska gaisotne valdījusi arī ārpus šīs sērijas: režisores un rakstnieces Kristīnes Želves dokumentālajai filmai Mērijas ceļojums un izstādei par Grosvaldu dzimtu nu pievienojusies arī biogrāfiska grāmata Grosvaldi (Neputns). Kā patīkams pārsteigums šogad nāca aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas autobiogrāfiskā Dienasgrāmata (Zvaigzne ABC). Gaidīta grāmata bijusi arī Svena Kuzmina savdabīgais hohmas turpinājums Dizažio (Dienas grāmata).
Gada beigās tikām svētīti ar Dāvanu no Nobela prēmijas laureāta Česlova Miloša. To latviešu valodā sastādījusi un lielu daļu arī atdzejojusi Ingmāra Balode (Neputna Samta sērija). Vēl viens tulkojums, ko gribētos pieminēt, ir lietuviešu rakstnieces Undines Radzevičūtes romāns Zivis un pūķi (Jānis Roze), kas apbalvots ar Eiropas Savienības balvu literatūrā. Orbītas bibliotēkā publicēts Roberta Valzera romāns Laupītājs. Tulkotājs Dens Dimiņš parūpējies, lai latviešu valodā beidzot būtu lasāms prominentā albāņu rakstnieka Ismaila Kadares romāns Mirušo armijas ģenerālis (Pētergailis).
Dzejā ir jāpiemin Inese Zandere ar krājumu Mantojumi (Neputns), Žebers ar Ceļu pie patērētāja (Neputns), kā arī pērn mūžībā aizgājušā dzejnieka Jura Kronberga krājums Debesīs Dievs bīda mēbeles (Dienas grāmata), ko sastādījis Guntars Godiņš.
Vēl ļoti gribētos izcelt divas grāmatas, ko laidusi klajā izdevniecība Liels un mazs, – mākslinieces un dzejnieces Lotes Vilmas Vītiņas ilustrēto grāmatu Ūdenstornis un grāmatu Netikumīgie, kas tapusi, par pamatu ņemot režisores Kristas Burānes 2019. gadā jauniešiem veidoto dokumentālo izrādi, kas ar jauno dzejnieku tekstiem un jauno aktieru līdzdalību tiecas attēlot mūslaiku jaunā cilvēka ikdienu un izaicinājumus. Abas grāmatas ir domātas tiklab jauniešiem (stiepjams jēdziens), kā vecākiem, skolotājiem un citiem pieaugušajiem.
Prieks un lepnums arī par dažiem būtiskiem uzziņu literatūras izdevumiem: gada sākumā Neputns latviski izdeva mākslas manifestus dzejnieka Arta Ostupa sastādījumā Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām. Gada nogalē biedrība Intelekts pirmo reizi latviešu valodā izdeva grāmatu Mahājānas budistu teksti: Sirds sūtra, Dimanta sūtra, Altāra sūtra. Vēl viena ļoti gaidīta grāmata pēc 2019. gadā iznākušās Viktora Freiberga Kinomāna slimības vēstures (Aminori) ir bijusi Viktora otrā grāmata, kas gada nogalē iznāca Kino Rakstu bibliotēkas paspārnē ar Projektu bankas kolektīvā finansējuma atbalstu.
Par vēl vienu savdabīgu izdevumu parūpējies tulkotājs Ilmārs Zvirgzds, no angļu valodas pārceļot Keitas Listeres pētījumu Priekameitas, bārdāmas un naktstauriņi. Pērkamās mīlas vēsture (Jānis Roze). Pirms tā lasīšanas var pievērsties Annas Auziņas gada nogalē iznākušajai debijai prozā Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata (Ascendum).