Šo programmu ir izveidojusi Gētes institūta Rīgā programmu koordinatore Antra Balode, kura šī gada februāra pirmajā pusē devās uz Berlīni, lai iepazītos ar aktuālo piedāvājumu. Starptautiskajā kinofestivālā tika pārstāvēti aptuveni 90 vācu darbu, no kuriem Gētes institūta pārstāvei izdevās apmeklēt vairāk nekā trešdaļu.
"Ja dienā ir jānoskatās piecas filmas, ritms ir nežēlīgs, jo tās ir izmētātas pa visu pilsētu," stāsta Antra Balode. Kinofaniem šajās dienās ir nepieciešamas lieliskas orientēšanās spējas, lai visur paspētu laikā un kopā ar citām akreditētajām personām ieņemtu kinozāli. Gētes institūta pārstāve norāda, ka ik gadu Vācijā tiek saražotas aptuveni 400 filmu, un ar baltu skaudību skatās uz bērnu un jauniešu auditorijai domāto darbu daudzumu. "Rīgas skatītājiem es vēlos parādīt tās vācu filmas, kas ir bijušas oficiālajā programmā un sacentušās par Zelta lāci un citām balvām," viņa piebilst.
Pretendenti uz lāci
Viena no tādām ir jau iepriekš pieminētā filma Starp pasaulēm, kura uzņemta Afganistānā. Feo Aladaga, kas karjeru sākusi kā aktrise, režijā sevi spilgti pieteica ar debijas darbu Svešā. "Viņai ir gan krampis iekšā [iesākto] novest līdz galam, gan arī skaidra vīzija, ko viņa vēlas izdarīt," jauno Vācijas kinocerību raksturo Antra Balode. Vēl viena filma, kas piedalījās sacensībās, ir Krusta ceļš, kuru ir veidojuši brālis un māsa Dītrihs un Anna Brigemaņi. "Par šo filmu bija ļoti raiba kritika: tā nekur neder, tā ir izcila," viņa atklāj. Šī kinolente ieguva Sudraba lāci par labāko scenāriju.
Gētes institūta pārstāve vērš uzmanību uz filmu Rietumi - tas ir skaudrs stāsts par ķīmijas doktores Nellijas Zenfas un viņas dēla Alekseja pārcelšanos no Austrumberlīnes uz Rietumberlīni. Aktrise Jerdisa Trībela par šo lomu saņēma Vācijas kinobalvu par labāko galvenās sieviešu lomas atveidojumu. "Vācieši mēģina apzināt savu vēsturi," bilst Antra Balode. Viņa akcentē, ka šīs valsts kino vēl aizvien aktuāla ir Berlīnes mūra tēma: dzīve pirms un pēc. "Nodarbošanās ar emocionālo mantojumu - par to, kādas pēdas tas ir atstājis cilvēkos," paskaidro Gētes institūta pārstāve.
Gangsteru laiks
Vācijas kino interešu lokā ir arī reālas personības. Antra Balode atgādina par iepriekšējā gada programmas filmu Hanna Ārente ar lielisko Barbaru Zukovu galvenajā lomā. Šī gada programmā Antra ir iekļāvusi divus darbus par cilvēkiem ar kriminālu pagātni. Skatītājiem tiek piedāvāta Banklady, kuras pamatā ir patiess stāsts par sievieti Gizelu, kas no 1965. līdz 1967. gadam aplaupīja 19 banku. Viņu un viņas kompanjonu Hermani Vācijas prese nodēvēja par Hamburgas priekšpilsētas Boniju un Klaidu. "Ļoti stilīga filma," par 60. gadu estētikā ieturēto kinolenti saka Antra Balode.
Berlināles filmu nedēļā varēs noskatīties arī darbu Beltrači - viltošanas māksla, kas saņēmusi Vācijas kinobalvu Lola kā labākā 2014. gada dokumentālā filma. "Šī filma ir jāredz ikvienam mākslas mīļotājam," uzskata Gētes institūta pārstāve. Tā vēsta par Volfgangu Beltrači, pēckara laika lielāko viltošanas skandāla vaininieku, kurš vazāja aiz deguna starptautisku ekspertu pasauli. Pārlieka alkatība viņu mudinājusi nodarboties ar šo nelikumīgo lietu un novedusi tiesas priekšā - par viņa liktenīgo kļūdu kļuva Sarkanā glezna ar zirgiem, 1914, kas kādā izsolē tika pārdota par 2,8 miljoniem eiro.
Vairāk informācijas var lasīt šeit: