Sestdien Berlīnē tiks sadalītas Eiropas kinobalvas – notiks Eiropas Kinoakadēmijas balvu piešķiršanas ceremonija. Ar pavisam nelielu laika nobīdi ceremonija tiks rādīta LTV7 – atliktajā tiešraidē pulksten 23.15.
Jauki – ja atmiņa neviļ, pēdējos gados no Amerikas Kinoakadēmijas Oskara ceremonijas rādīšanas sabiedriskajā TV mīklainu iemeslu dēļ esam bijuši pasargāti, kaut gan tās varoņi nenoliedzami (un diemžēl) skatītājam noteikti ir daudz pazīstamāki nekā Eiropas Kinoakadēmijas balvu potenciālie laureāti. Apzinoties, ka nākamā gadā decembrī par šīs balvas ceremonijas norises vietu kļūs Rīga, ir tikai loģiski, ka arī šā gada ceremonija ir padarīta pieejama plašākam interesentu lokam. Arī filmas, kas šogad nominētas Eiropas Kinoakadēmijas balvām, nav tikai tukša skaņa – nezināmi nosaukumi, sveši režisoru uzvārdi –, daļa no tām ir bijusi un joprojām ir skatāma kinoteātros. Īpaši Eiropas Kinoakadēmijas balvām ir gatavojies kinoteātris Splendid Palace, tajā arī šajās dienās ir skatāmas filmas, kas pamatoti tiek uzskatītas par Eiropas kino gada līderēm. Jau rakstījām, ka šogad pirmo reizi komplicētajā balsošanas procesā par labākajām Eiropas filmām piedalījās arī vairāki Latvijas kinoprofesionāļi, kas šogad uzņemti Eiropas Kinoakadēmijas biedru rindās. Iespējams, pat nozīmīgāks par šo faktu ir tas, ka nākamajā gadā arī Latvijas pārstāvji varēs darboties koordinētāk, lai filmu – balvas finālistu – vidū parādītos arī kāda Latvijā tapusi filma. Šogad tās tur nav, kaut varēja būt. Nekāda dramatiska kvalitātes pārrāvuma starp filmām, kas tiek pieteiktas šai balvai, un, teiksim, Jāņa Norda filmu Mammu, es tevi mīlu! – nav. Kāpēc šī filma tā arī neparādījās vismaz tajā atlases aplī, kas tiek piedāvāts apmēram 3000 Eiropas Kinoakadēmijas biedriem balsošanai, šobrīd jau ir bezjēdzīgi skaidrot. Par vēlu. Atliek koncentrēties uz nākamo gadu, cerot, ka Latvijas kino būs filma, kas tiks līdz Eiropas Kinoakadēmijas balvu sarakstiem, un Rīga nebūs tikai vide Eiropas Kinoakadēmijas "izbraukuma sesijai".
Adele pret Pārrauto apli
Galvenajām Eiropas kinobalvām, kas tiek pasniegtas jau 26. reizi, nominētās filmas tika nosauktas novembra sākumā. Atgādināsim, ka kategorijā Eiropas filma nominētas sešas filmas: Zils ir vissiltākā krāsa. Adele dzīve (La vie d’Adele: chapitres 1 & 2, Francija, režisors Abdellatīfs Kešišs), Labākais piedāvājums (The Best Offer, Itālija, režisors Džuzepe Tornatore), Sniegbaltīte (Blancanieves, Spānija, Francija, režisors Pablo Bergers), Pārrautais aplis (The Broken Circle Breakdown, Beļģija, režisors Fēlikss van Grūningens), Dižais skaistums (La grande bellezza, Itālija, Francija, režisors Paolo Sorrentīno), Oh Boy (Vācija, režisors Jans Ole Gersters).
Visdrīzāk asākās konkurentes uz šo svarīgāko no balvām ir par skandalozu dēvētā filma Zils ir vissiltākā krāsa. Adele, kuras kontā jau ir Kannu festivāla Zelta palmas zars, un filma Pārrautais aplis, kuru droši var dēvēt par Eiropas gada sensāciju. Mazpazīstamā beļģu režisora filma par divu mūziķu attiecībām, arī dzīves un nāves dramaturģiju jau tagad ir šā gada Eiropas kinobalvu līdere – tā ir nominēta piecām balvām. Līdzīgi kā amerikāņu kolēģi – Oskaru piešķīrēji –, Eiropas kinoakadēmiķi šogad nolēmuši izdalīt arī vieglo žanru – tālab īpašs uzsvars likts uz komēdijām, gatavojoties piešķirt balvu labākajai Eiropas komēdijai. Komēdijas ir gan "tikai" četras – to vidū arī spāņu virtuoza Pedro Almodovara filma Esmu uzbudināts (Los amantes pasajeros), kas tikusi izrādīta arī Splendid Palace.
Vakara varoņi
Izcilais spāņu režisors ir arī viens no tiem šā gada Eiropas kinobalvu varoņiem, kura vārds jau ir zināms, – viņš saņems balvu ar komplicētu nosaukumu (European Achievement in World Cinema), kuras jēga ir – Eiropas kino panākumu vairošana pasaules kino. Piņķerīgi, kaut būtībā tas ir precīzs Almodovara fenomena novērtējums. Viņš veido filmas, kas vienlaikus demonstrē spilgtu, unikālu autorrokrakstu un ir guvušas plašu starptautisko atzinību – arī pasaules kinobiznesā tik svarīgajā Amerikā.
Arī otru vakara varoni mēs pazīstam – tā ir mūžīgā dīva, franču kino matrona Katrīna Denēva, kura ir filmējusies darbos, kas veidoja pasaules kino klasiku jau XX gs. 60. gados (R. Polaņska Riebums, L. Bunjuela Dienas skaistule u. c.), un turpina filmēties joprojām. Kas zina, varbūt arī kāda no šīm filmām drīz tiks uzskatīta par klasiku kaut vai tā iemesla dēļ, ka tajā piedalās Katrīna Denēva.
26. Eiropas Kinoakadēmijas balvu piešķiršanas ceremonija
7. decembrī LTV7 plkst. 23.15
Balvas nominanti: www.europeanfilmacademy.org