Labāk mazāk, toties labāk – šķiet, tieši šo formulu izmanto Lielbritānijas televīzijas kanāli, piedāvājot skatītāju auditorijas "zelta daļai" (labi izglītots, pārticis cilvēks vecuma grupā no 25 līdz 50 gadiem) dramaturģiski augstvērtīgus, uztveres un mākslas/kinematogrāfiskās formas ziņā nepavisam ne vienkāršus stāstus, kurus labprāt varētu dēvēt par televīzijas filmām. Ir vienalga, kā šīs filmas sauc – par miniseriāliem (angļu formāts parasti variējas no trim līdz sešām daļām) vai par telenovelēm –, skaidrs, ka tieši mazā forma ļauj izveidot autorkino raksturīgo māksliniecisko veselumu un izvairīties no ikdienas seriālu/sitkomu sižetu ražošanas bieži vien mākslīgajām konstrukcijām. Turklāt Anglijā, kas gadā producē ap 140 seriālu (2010), netrūkst nedz ikvakara sitkomu, nedz ambiciozu lielprojektu ar globālu auditoriju, no kuriem Latvijā, protams, pazīst Dauntonas abatiju, Šerloku, Midsomeras slepkavības, mazāk – 2013. gada jaunpienācēju – vēsturiski intriģējošo Selfridžu un citus. Šoreiz piedāvājam KDi lasītājiem vērtīgāko, kas iepriekšējā gadā minidrāmu žanrā tapis ar zīmi Made in England, cerot, ka raksts inspirēs ne tikai meklējumiem tīmeklī, bet arī Latvijas TV programmu plānotājus.
Kas paliek pāri/What Remains
(BBC One, četras sērijas, sērijas garums – apm. stunda )
Seriāls vēsta par kādas mājas iedzīvotājiem, kad ēkas bēniņos tiek atrasta mirusi viņu kaimiņiene. Dīvainības, vispārēja noslēpumainība un apslēpta ļaunuma klātbūtne atklājas, kad noskaidrojas, ka līķis, it kā neviena nemanīts, sabijis bēniņos divus gadus. What Remains, par spīti daudzām policistu izmeklēšanas seriālu detaļām un klasiskajam, nodrillētajam sižetiskajam elementam par likumsarga veterāna pēdējo lietu pirms došanās pensijā, ir oriģināls un atmosfērisks stāsts. Būtībā vēstījums par cilvēka aizbildināšanos ar privātumu, tādējādi slēpjot greizsirdību, atriebes kāri, ciešanas un cietsirdību dažādās izpausmēs pret līdzās dzīvojošajiem. Katra sērija atklāj arvien vairāk noslēpumu un arvien vairāk kāpina spriedzi, līdz finālā eksplodē ne mazāk skarbi kā kādā Āzijas reģionā tapušā trillerī.
Pilsētiņa/The Town
(Big Talk Productions, pagaidām trīs sērijas, katra – 47 min.)
Trīsdesmitgadīgais Marks no Londonas atgriežas dzimtajā mazpilsētā pēc ziņas par abu vecāku pašnāvību. Marka dilemma – pēc bērēm bēgt atpakaļ uz lielpilsētu (kur viņam neveicas) vai palikt miestā, kur visi cits citu pazīst, un uzņemties atbildību par 15 gadu veco māsu un vecmāmiņu. Tomēr Markam rodas aizdomas, ka vecāku vienlaicīgā "pašnāvība" ir inscenēta. Kāpēc – tieši to vēlas saprast ne tikai Marks. Mazās pilsētiņas baisie tikumi un visaptverošā vienaldzība visā savā krāšņumā.
Miniseriāla klišeja (ierobežota sabiedrība, kas spiego/pārzina citu dzīvi, un katram savs skelets skapī) te izmantota eleganti, pateicoties lieliskam aktieru ansamblim. Marku tēlo jaunais, talantīgais aktieris Endrū Skots (psihopāts Moriartijs no Šerloka), un varam tikai pabrīnīties, cik emocionāli smalku, niansētu lielpilsētas "lūzera" tēlu viņš veido.
Luters/Luther
(BBC, trīs sezonas, 14 sēriju, sērijas garums – apm. stunda)
Vēl viens izcils britu TV produkts. Izmeklēšanas seriāls ar slimīgu izmeklētāju – Džonu Luteru – notikumu centrā. Bieži vien asiņainie seriāla notikumi ir diezgan raksturīgi sūrajam britu kino/TV rokrakstam. Brīžam pat šausmu filmām līdzīgas ainas mijas ar tīru mantu – policijas seriālu stilistiku. Zīmīgais, kas izceļ šo seriālu starp līdzīgiem, ir ļauno tēlu un labā varoņa – policista Lutera – portretējums. Šķietami pārcilvēciskā bezkompromisu cīņa, kas sniedzas ārpus policijas pilnvaru rāmjiem, un visaptverošais ļaunums mazliet atgādina komiksu ekranizācijās sastopamo labā un ļaunā kontrastu.
Kaut arī vīrišķīgais afrobritu aktieris Idriss Elba kino un TV darbojas jau kopš 90. gadu vidus, tieši šis seriāls viņam ir atnesis pasaules slavu un arī atvēris durvis uz Holivudu (Pacific Rim, Prometheus, Thor, Mandela). Diemžēl šovasar seriāla veidotāji nolēma pielikt tam punktu, un nedaudz salkanais noslēgums seriāla fanus sadalīja divās frontēs. Vieniem, kam šķiet, ka šādi Lutera gaitas nevar beigties, atliek cerēt uz solīto pilnmetrāžas filmu Luther, bet otriem, kam laimīgās beigas šķiet jauks noslēgums, viss tāpat jau ir labi.
Sautklifa/Southcliffe
(Channel 4, 4 sērijas, sērijas garums – 45 min.)
Seriāls interesantā veidā, lēkājot laikā un notikumos, veido nehronoloģisku, bet viegli uztveramu stāstījumu par masu slepkavību kādā klusā Anglijas lauku pilsētiņā Sautklifā. Lēnām šķetinot notikumus, skatītājiem pamazām top skaidrs, ka šausminošajā notikumā nav vainojams tikai izbijušais militārists, kuru tēlo Šīns Heriss (kolorītais pāvesta privātslepkava no Bordžu dzimtas), bet arī…
Sautklifa ir viens no skarbākajiem seriāliem, kāds redzēts. Tas vēsta par visaptverošu vienaldzību. Par cenu, kas cilvēkiem jāmaksā, ja pārāk ilgi dzīvots, novēršoties no problēmām, apejot un nerisinot tās. Seriāla skarbums slēpjas ne tik daudz vardarbībā, bet tā radītajās dramatiskajās emocijās.
Vaina/The Guilty
(iTV, trīs sērijas, sērijas garums – apm. stunda)
Neraugoties uz daudzu idejiski līdzīgu seriālu piedāvājumu, seriāls The Guilty radis vēl vienu veidu, kā izstāstīt dramatisku pieredzi. Seriālā notikumi risinās trīs paralēlos stāstos. Pirmais – ģimeni un tuvākos kaimiņus satriec ziņa par maza puikas bezvēsts pazušanu, otrais stāsts risinās piecus gadus vēlāk, kad nejauši parkā tiek atrastas bezvēsts pazudušā bērna mirstīgās atliekas. Jauniegūtie pierādījumi liecina, ka iepriekš notiesātais vīrietis ir nevainīgs, un reiz slēgtā un šķietami atrisinātā nozieguma lieta jāsāk šķetināt no nulles. Trešais stāsts nav saistīts ar izmeklēšanu un vēstī par lietas izmeklētājas ikdienu. The Guilty, lēkājot laikā un emocionālajā noskaņā, savij kopā baiso traģēdiju un ar to relatīvi nesaistītos notikumus. Līdzīgi kā seriālos Broadchurch un Top of the Lake, arī The Guilty vainīgā atrašanas process un sodīšana teju pilnībā tiek atvirzīta fonā un noteikti nav galvenā emocionālā nots un notikumu attīstības virzītājspēks. Galvenais ir cilvēku savstarpējo attiecību izļodzīšanās, emocionālo sprādzienu un "katram savs skelets skapī" seku ilustrēšana.
Banda Spicās naģenes/Peaky Blinders
(BBC 2, pagaidām viena sezona, sešas sērijas, sērijas garums – apm. stunda)
Britu atbilde amerikāņu seriālam. Pirmajās sērijās patiešām bija novērojama zināma stila kopēšana un mēģināšana līdzināties kompānijas HBO radītajam smagsvaram, kura veidošanā darbojies arī klasiķis Mārtins Skorsēze, taču jau pēc trešās sērijas var teikt, ka seriāls atradis savu īpašo rokrakstu. Kad pāris sērijās iepazīstināts ar pagājušā gadsimta divdesmito gadu Anglijas pilsētas Birmingemas dzīvi, kuru kontrolē opozicionāri, grupējumi, kas turklāt vēl konfliktē ar policiju, seriāls iegūst daudz mierīgāku un sakārtotāku gājumu, bieži atvēlot laiku lēniem, kinematogrāfiski skaistiem kadriem un detaļām. Ļoti daudz labu aktieru (jā, britu akcenti iet uz urrā, subtitri ļoti noderēs), īpaši jāizceļ vismaz galveno aktieru duets Kilians Mērfijs (Inception, Red Eye, Batman Begins) un Anabella Volisa (The Tudors, Pan Am). Seriāls patīkami apvieno tālaika raupjo patriarhālo dzīves kārtību ar romantiskām, varbūt mazliet nereālām, izskaistinātām detaļām.
Mazais Mūns/Moone Boy
(Sky One, apstiprinātas trīs sezonas, uzfilmētas sešas sērijas, sērijas garums – apm. 21 min.)
Seriāls, kurš knapi piedzīvojis pilotsērijas pirmizrādi, jau "nopelnījis" otro sezonu, bet vēl pirms otrās sezonas filmēšanas sākšanas kanāls Sky pasūtījis arī trešo sezonu. Šķiet, lieki piebilst, ka kanāls Sky liek lielas cerības uz Moone Boy un uzticas tā veidotājiem. Daļēji autobiogrāfiskais stāsts, kas risinās astoņdesmito gadu beigās kādā Īrijas lauku pilsētiņā, seko divpadsmitgadīgā zēna Mārtina gaitām un viņa draudzībai ar iedomu draugu Šīnu. Pateicoties zēna bagātajai fantāzijai, interesantajiem vērojumiem par apkārt notiekošo un viņa karikatūrām līdzīgajiem zīmējumiem, seriāls ir ļoti jautrs, savdabīgs un mīļš skatījums uz to, kas notiek šī mazā puikas dzīvē.
IT pūlis/IT Crowd: Last Byte
(Channel 4, viena sērija, sērijas garums – 45 min.)
2010. gada vasarā uzreiz pēc seriāla ceturtās sezonas noslēguma klīda runas, ka taps vēl viena sezona. Gāja laiks, un plāni par jaunu sezonu pārtapa plānos par IT Crowd pilnmetrāžas filmu. Vēl pēc kāda brītiņa galveno aktieru Krisa O’Dauda un Ričarda Aioādī aizņemtības dēļ filmas projekts tā arī netika īstenots. Nav skaidrs, kam radās ideja sezonas un filmas vietā izveidot atvadu sēriju, bet Last Byte ir sanācis kā brīnišķīgs noslēgums lieliskam seriālam – turklāt ar atraktīva humora dozu.
Bēdz/Run
(Hulu, četras sērijas, sērijas garums – apm. stunda)
Šajos četros tikai nedaudz saistītajos stāstos dominē britu kinematogrāfam raksturīgās skarbās intonācijas. Katra sērija veltīta atsevišķam notikumam, kurš vai nu aizsāk, vai kļūst par iemeslu turpmākajai darbībai, – tātad ķēdes reakcijas princips. Ja ir vēlme ātri iepazīties ar tēmām, ko visbiežāk piedāvā mūsdienu britu televīzija, šis miniseriāls, ko veido četri stāsti, būs tieši laikā. Vienalga, vai tā ir vientuļās mātes, alkoholiķes skriešana pa dzīvi kā pa kāmīša riteni, ķīniešu imigrantes bezcerīgā vēlme nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai izkļūtu no bandas vadoņa ķetnām, vai kāda bijušā narkomāna centieni sakārtot savu dzīvi, lai atgūtu cieņu paša meitas acīs, vai arī poļu imigrantes nepatīkamās atklāsmes par nelaiķa vīra slepeno dzīvi. Visos šajos stāstos dominē skriešanas motīvs: daži filmas varoņi skrien uz mērķi, citi bēg, citi vienkārši riņķo.