Diskusija: Kā latviešu romānu dabūt laukā no Latvijas

kād jēga tulkot

Skolu bibliotēkās nav jaunākās literatūras , ko visi klases skolēni varētu vienlaikus izlasīt un pārrunāt. Kā lai skolā lasām aktuālo, ja tam nav unnebùs naudas? Dzīvojam ar Ziedoņa , Bela u.tml. darbu izlasēm, un 2 skolēni klasē patstāvīgi izlasa skolotāja ierosināto mūsdienu latviešu literatūru.

Satori ir vienkārši ģeniāla intervija ar Gundegu Grīnumu. No sirds iesaku to noklausīties un Satori izdarītu milzu pakalpojumu, ja šī intervija parādītos pierakstītā veidā. Un mans jautājums Latvijas Kultūras Ministrijai , Latvijas literātiem būtu - kāpēc jūs pie publikas uzrunāšanas visu laiku sūtiet seklus skribelentus , kāpēc jūs nesūtiet mūs - sabiedrību uzrunāt patiesus inteleliģentus, patiesus profesionāļus. Paldies Satori. Paldies Gundegai Grīnumai. Kā rīta zavigznes cerība -tāds vēstījums.

Kā vēl es domāju. Pirmkārt, jau - zīmīgi,ka uz diskusijām par literatūru Latvijā tiek aicināti vieni un tie paši cilvēki, radot iespaidu, ka citi rakstnieki, kritiķi , tulkotāji ir spriestnespējīgi. Zebris, Jundze , Ozols uc. savu sajūsmu par sevi , par savu ģenialitāti jau ir publiski apliecināju;si vismaz reizes dsmit. Nu kaut vai pēdējais Domuzīmes numurs. Tas manī rada asociācijas ar tiem mētelīša virinātājiem - varu jau paskatīties - ko tad nu tur rāda cilvēks, par spīti tam,ka zinu - būs nepatīkami. Vēl - kas man šķiet būtiskāk - lūk, mēs - latvieši mīlam piesaukt Dziesmu svētku fenomenu, mīlam sevi dēvēt par dziedātājtautu. Bet tam pamatā nav visas valsts varas institūciju bezatbildīga dziedātāju sadzīšana uz skatuves, bet gan ikdienas darbs - dziedāšanas stundās, koru nodarbībās , koru karos, koru sadziedāšanās s'vetkos, koru skatēs, konkursos utt. Ja tā nebūtu - nebūtu Dziesmu svētki. Tas pats būtībā ir ar literatūru. Būtu jābūt šim ikdienas darbam. Sākot ar literatūras stundām, ar literārajiem pulciņiem , ar literārajiem konkursiem - visdažādākajiem. Katru gadu mēs svinam kāda literāta jubileju - bija Blaumanis, bija Vācietis, visu laiku ir Ziedonis, tagad Rainis Aspazija. Dot naudu nevis pašpasludinātiem ģēnijiem ar minimālu atdevi , bet pirmkārt, jaunatnes piemēram, jubilāru dzejas deklamēšanas konkursiem , eseju , jaundarbu konkursiem utt., utjprj. Latviešu biedrības nama milzīgās telpas stāv tukšas vai pustukšas - kāpēc tur nevar būt Rīgas literārais klubs ? Kāpēc nav neviena diskusija ,kas analizētu cik "atdevīgi", cik "caurspīdīgi" ir VKKF naudas piešķīrumi. Manā vērojumā visas vēsturiskā cikla grāmatas visvairāk slavina paši autori. Jau rakstīju, ka lielākajā daļā bibliotēku tās lasītajiem nemaz nav pieejamas. Vai normālāk nebūtu,ka tāds pats Zebris sauktu, ka nevis lai valsts dod naudu viņa grāmatas tulkošanai un nolikšanai appūtēšanai ārvalstu grāmatplauktos, bet lai valsts dod naudu LALIGABAS un latviešu literatūras klasikas darbu nodrošināšanai un reklamēšanai visās Latvijas bibliotēkās ? Laikam jau pēc šo diskusijas dalībnieku sapratnes tomēr nē. Un tā ir tā mūsu literātu traģēdijas būtība.

Latvijas tirgus ir laba indikācija, vai ko ir vērts tulkot. Pagaidām - gandrīz neko. No bērnu literatūras nevis visas galma vecenes, bet jau ir iztulkots Putniņš ar saviem pīrāgiem. Un tad arī labi aizgāja Vācijā. Tas arī viss. Līdzīgs hits bija Joņevs, arī to droši var tulkot, bet tur gan ir zināmas konvertējamības problēmas.

Mums, latviešiem, dzejnieku milzīgs bars, No tiesas tiem dodam šo vārdu, Jo viņu dzejās mīt burvīgs gars: Tās miegu mums dāvina gārdu. /Veidenbaums, Eduards/

Daudz kā visa uzreiz nāk prātā. Marsels Reihs Ranickis - mana autoritāte literatūrā - dzimis Polijā, mūžu nodzīvojis Vācijā saka, ka visizcilāko poļu dzejnieku dzeju tulkojot vāciski - padara to par stipri viduvēju, lai neteiktu - banālu. Viņš apgalvo,ka dzejas tulkošana ir gandrīz kā tauriņa satveršana aiz spārniem - visbiežāk - tulkotā dzeja - nelido. Tad - par Paisuma tulkojumu angliski bija "smaga" kritika no citiem tulkotājiem no latviešu uz angļu valodu. Es spriest nevaru, jo anglisko tulkojumu neesmu lasījusi - bet - būtu bijis interesanti lasīt kādus profesionāļu ( kuru mums laikam tomēr ir gaužām maz) viedokļus - tā kritika bija vai nebija pamatota utt. Vēl teiksim - Jū Nesbē - tikko biju Norvēģijā - man saka - tas džeks baltajā kreklā - TV bija koncerts - ir Jū Nesbē. Dziedāja kā lakstīgala - tā un šitā un spēlēja tādu un tad atkal šitādu instrumentu - runājās ar publiku - es uzreiz - saprotama lieta,ka mēģināju iedomāties latvisko alternatīvu. Bet debess - nu salīdziniet ko un kā raksta mūsu bāliņi - nu uzrakstiet tādā līmenī ,ka romāns kļūst par bestselleru Latvijā - tad tulkotāji paši pieteiksies un pakaļ skries. Tagad iznāk kā -sevi slavina slapjām mutēm un vēl žēlojas,ka naudas par maz. Es teiktu - talanta un kauna par maz. Nu labi, apnīk jau jūs patagot, jēgas tāpat no tā nekādas. Neklausa mani.

Vai tad attēlā vidējais ar brillēm ir Arno Jundze. Skat, brāl, kā pārvērties!?

to muhaha Viņiem nav bailes teikt taisnību, viņi vnk nezin, kas IR taisnība.

Bārbalas Simsones replika ir ļoti naiva: "Man gribētos vairāk informācijas no LLC par iespējamo atbalstu tulkošanai un tulkotājiem. Īpaši par tiem, kas ir apguvuši tulkošanu no latviešu valodas – jo mūsu universitātē māca tulkot uz latviešu valodu." Jo LLC direktors strādā citā izdevniecībā ;)