Viņa uzsver, ka gadu gaitā programma Latviešu grāmatai 500 ir kļuvusi par "pastāvīgu, gaidītu nospiedumu dzīvē". Tāda tā būs arī šogad – piepildīta gan ar zinātniskiem notikumiem, gan notikumiem ar plašas sabiedrības iesaisti. Plānoti notikumi gan Rīgā, gan arī reģionos.
Būtiski iet laukā no bibliotēkas
Baltiņa akcentē, ka programma Latviešu grāmatai 500 tika sākta 2021. gadā un bija veltīta pirmajai grāmatai, kas 1525. gadā tika iespiesta latviešu valodā. Viņa uzsver, ka šīs grāmatas stāsts gadu gaitā ir attīstījies – kopš 2021. gada notikušas gan lekcijas, gan bijušas zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas, notikuši daudzveidīgi pasākumi, kas uzrunājuši gan vietējo auditoriju, gan kolēģus reģionos un starptautisko auditoriju. Tāpat notikušas izstādes, kā arī vietēja un starptautiska mēroga konferences.
Īpaši Dagnija Baltiņa izceļ 2023. gada izstādi Antverpenē, kas bija veltīta tipogrāfam Nikolausam Mollīnam. Antverpenē atrodas viena no pasaulē zināmākā iespiedēja un izdevēja Plantēna-Moretusa māja un muzejs. Pēc Baltiņas paustā, tas ir liels panākums Latvijai un iezīmēt izdevēju Mollīnu "šajā zvaigznājā" ir bijis būtiski.
LNB pārstāves ieskatā vēl viens būtisks notikums bija izstāde Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem. Viņa skaidro, ka brāļu draudžu kustība ir kļuvusi par gandrīz pašsaprotamu lielumu latviešu tautas attīstībā un rakstu valodas attīstībā. Runājot par XVIII gadsimta vēsturi un pieskaroties jautājumiem, kā nostiprinājās latviešu rakstu valoda, arī runājot par pirmajiem latviešu rakstu darbiem, likumsakarīgi nākas atskatīties uz hernhūtiešu kustību.
Pievēršoties šogad plānotajiem notikumiem, speciāliste norāda, ka tiks svinēti 500 gadi, kopš likti pamati Rīgas pilsētas bibliotēkai un lasīšanas paradumiem, jaunā gaismā domāts par to, kā tas maina un veido mūsu sabiedrības lasošo daļu, domāšanu, informācijas strukturizēšanas pieredzi un pieejas.
"Līdzās akadēmiskajiem pētījumiem esam nolēmuši veidot dialogu ar sabiedrību. Ne velti Muzeju naktī, kas notiks maijā, mēs ar nosaukumu Izzināt, iegūt, pētīt un saprast izcelsim grāmatas piecsimtgades zīmē. Mēs uzskatām, ka ir būtiski iet laukā no bibliotēkas un runāt plašākā kontekstā, kas ir lasīšana un grāmata," saka Dagnija Baltiņa. Paredzētas brīvdabas diskusijas, uzaicinot domubiedrus un tos, kas nepiekrīt. Plānots diskutēt par to, kāda būs grāmatas šodiena un nākotne, kādi būs lasīšanas paradumi šodien un nākotnē, kāda būs izdevēja darbība, kāda tā ir un kāda iezīmējas nākotne.
"Runājot par grāmatniecības vēsturi, mēs arī pasakām, cik ārkārtīgi stabila ir grāmata, un tas ir uzticams, pamatīgs simbols arī mūsu kā sabiedrības tālākajiem attīstības scenārijiem. Ceru, ka izstāde palīdzēs nostiprināt šo pārliecību un ticību, ka grāmata nav kaut kas, kas mainīsies. Grāmatu pamatīgums ļaus, iespējams, mums arī piedzīvot vislielākās inovācijas. Reizēm vajag rāmjus, lai piedzīvotu izaugsmi," secina LNB pārstāve.
Kants un Birkerts
LNB iecerējusi turpināt rīkot dažādas zinātniskās konferences. Viens no lielajiem notikumiem būs vācu filozofa Imanuela Kanta trīssimtgadei veltīta konference. Konferenci rīkos LNB kopā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu un citiem partneriem.
Pēc sadarbības projekta ar Antverpeni LNB šogad plāno izkopt un veidot sadarbību ar Vitenbergu – pilsētu, kurā 1925. gadā ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Kopā ar Igaunijas pārstāvjiem tiks domāts, kā Vitenbergā izcelt un atzīmēt pieminēto faktu, proti, ka no šīs pilsētas nāk pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodā. Tāpat šogad ir plānots strādāt pie starptautiskās sadarbības, lai izveidotu paralēlu izdevumu par latviešu un igauņu grāmatniecības vēsturi, 2025. gadā sagatavotu ceļojošo izstādi un pasākumu programmu.
Turpinās arī digitālās bibliotēkas paplašināšanās, kurā ir nepilni četri miljoni kultūras mantojuma digitālo vienību no vairāk nekā 600 muzejiem, arhīviem un citiem partneriem. Tiek veidotas programmas un pasākumi lasītprasmes veicināšanai, jo Latvijā joprojām netrūkst pamatskolēnu, kuriem tā ir problēma. Tāpat šo gadu Nacionālā bibliotēka uzsāk ar jaunu piecgades attīstības stratēģiju. Pirms desmit gadiem tā bija jaunās ēkas apgūšana, tad uzmanības centrā bija krājums. Tagad prioritāte ir cilvēks.
"Kas ir mūsu lasītājs, bet varbūt arī, kas ir nelasītājs un kāpēc viņš ir nelasītājs, un kā viņu dabūt pie mums, un kā panākt to, ka LNB apmeklējums, vienalga, vai tas ir fiziski klātienē vai virtuāli, kļūst par paradumu zināšanu ceļā," izaicinājumu iezīmē LNB Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine.
Savā 105. dzimšanas dienas gadā Nacionālā bibliotēka atzīmē arī jaunās ēkas desmitgadi, kuras arhitektam Gunāram Birkertam nākamgad apritēs simts. Par godu šīm jubilejām arī plānota virkne arhitektūras tēmai veltītu pasākumu un taps Gunāra Birkerta 18 projektētajām bibliotēkām veltīts izdevums.
Sīkāk: www.lnb.lv.