Golden globe ir ASV kino, tālraides un izklaides industrijā otra nozīmīgākā balva (līdz pirmajai - ASV Kinoakadēmijas Oskaram - vēl jāpaciešas, zelta vīriņa īpašnieki tiks noskaidroti 26. februārī), tās ne diži krāšņo, es pat teiktu, lietišķi mudīgo ceremoniju pasaulē translē ap 160 valstu TV kanāli. Golden globe izsniegšanas procedūra Latvijā netiek pārraidīta - sak, neesam tik bagāti, lai atļautos pirkt tiesības raidīt šovu, kas nemaz īsti nav šovs - ne tajā dzied estrādes zvaigznes, ne valda oskariskas publiskās kaislības, lepni tiek izrādīts, kurš kādā kleitē, briljantos un ar ko ir atnācis uz šo «liekulības tirgus tusiņu», un vispār - kāda mums daļa gar «viņu» kinobiznesu, ja pašu kinoindustrija (ja tāda Latvijā ir) pusbadā stagnē, bet politiķi prāto, kā lai «pasūta» patriotiski pozitīvu, nevis Latviju ķengājošu marginālu mākslu.
Katrā ziņā patriotiski agresīviem dzintarlatviešiem arī šī gada Zelta globuss nebūtu pa prātam - no sešām gada labākās filmas un sešām labākās ārzemju filmas kategorijā nominētajām vai 15 tieši televīzijai veidotajām filmām (pa piecām nominācijām labākajai seriāldrāmai, miniseriālam un TV komēdijai un/vai muzikālai filmai), lielākā daļa ir sociāli kritiski, pat «nomelnojoši» kinodarbi. Nu kaut vai filma Kalpone/The Help - iespaidīga drāma par vēl neseno ASV valdījušo šaušalīgo rasismu, kad iet ar melnajiem uz vienu ateju baltajai «pamatnācijai» bija kaut kas neiedomājams (kur ir filma par sadzīvisko rasismu Latvijā?). Vai jaudīgā, gudrā televīzijas filma Too Big To Fail/Pārāk liels/nozīmīgs, lai nogrimtu, kas soli pa solītim atmasko politikas augstāko ešelonu ciešo saistību ar komercbankām un politiķu savtīgās interesēs balstītām katastrofālajām sekām valstij, kad laikus nevar izlemt, kuru banku glābt, kurai ļaut iet pa burbuli. Vai nav pazīstams stāstiņš?
Vai politiski allaž aktīvā aktiera demokrāta Džordža Klūnija pamācošā reālistiskā drāma - pamflets Marta īdas/The Ides of March (Latvijā uz ekrāniem no nākamās nedēļas), kurā uzskatāmi tiek demonstrēts jauna, apsviedīga, politikā «aiz principiem» iegājuša ideālista personības degradācijas process līdz ciniskam aprēķinātājam, saskaroties ar «normālo», ierasto politisko vidi un virtuvi. Marta īdas varētu nofilmēt arī Latvijā, atliek vien nedaudz pamainīt personvārdus un politisko žargonu. Ak tā, diez vai liela daļa Latvijas politiķu maz zina, ko simboliski un vēsturiski nozīmē vārdkopa «marta īdas»…
Toties Latvijas «sabiedriski politiskajam krējumam» pagalam smieklīgs un atpazīstams var būt šāds stāstiņš iz Zelta globusu pērnās aizkulišu vēstures - filma Tūrists/The Tourist, kurā, ja atceraties, ar šaušanu, spiegošanu un mīlēšanos Venēcijas dekorācijās nodarbojās Andželīna Džolija un Džonijs Deps, tika izvirzīta gada labākās komēdijas balvai, līdz žurnālisti uzraka kādu nesmukumu - lentes producenti no Sony bija paslepen centušies piekukuļot Golden globes 93 vērtētājus, apmaksājot tiem «izglītojošu» braucienu uz Lasvegasu un uzsaucot biļetes uz Šēras koncertu. Varat trīs reizes minēt, kā šis skandāls beidzās. Nekā. Vismaz korupcijas ziņā ASV no Latvijas neatšķiras.