Kling, klang, esam klāt
Sabiedrības ienaidnieki/Public Enemies. No 10.jūlija
1934.gada 2.jūlijā pie Čikāgas kinoteātra Biograph pēc filmas Manhetenas melodrāma seansa tika nogalināts visu laiku leģendārākais amerikāņu noziedznieks — elegantais un sirsnīgais banku aplaupītājs Džons Dilindžers. Kāda likteņa ironija — filmas zvaigzne Klārks Geibls bija Dilindžera elks, un šo filmu viņš skatījās jau ceturto reizi...
Izcilā režisora Maikla Manna biogrāfiskais opuss ar Džoniju Depu galvenajā lomā ir vairāk nekā elementāras ziņkārības par kārtējo gangsterfilmu vērts. Pirmkārt, filmas pamats ir Pulicera prēmiju ieguvušais analītiskā žurnālista Braiena Berova bestsellers — dokumentālā drāma — romāns Sabiedrības ienaidnieki/Public Enemies. Tā vēsta ne tik daudz par harismātiskā noziedznieka Dilindžera personību, cik portretē Ameriku Lielās depresijas jeb dižķibeles laikā, kad izmisumā iedzītā nācija mēmi nobalso par faktu: jā, visa veida noziedzība ir kļuvusi par valsts galveno rūpalu. Nav īsti skaidrs, vai lielākie noziedznieki ir kriminālisti vai nesekmīgā policija un drošības iestādes, kas cīnās ar eksistenciālās krīzes (bezdarbs, masu alkoholisms un noziedzība) sekām, ne cēloņiem. FBI galva Edgars Hūvers, ne mazāk leģendāra un ambicioza personība ASV vēsturē, izsludināja Dilindžeru par "savu personīgo un visas valsts ienaidnieku nr.1". Iespējams, pieļauj Berovs, šo divu kungu nežēlīgās cīņas psiholoģiskais noslēpums nekad netiks izprasts: Dilindžers, par spīti nemaz ne tik glītajai ārienei, bija absolūts dāmu mīlulis, kuram plašajā ziņotāju tīklā kāds bija nopludinājis informāciju ne tikai par Hūvera drakoniskajām un gandrīz vienmēr nelikumīgajām aģentu vervēšanas metodēm, kas galvenokārt balstītas uz kompromitējošas informācijas vākšanu, bet arī pikanto faktu, ka Hūvers ir homoseksuāls un tas bija viņa visrūpīgāk slēptais Ahilleja papēdis. Katrā ziņā Dilindžera gluži muļķīgā iekrišana lamatās (sentimentālo gangsteri nodeva viņa mīļākās Pollijas Hamiltones labākā draudzene rumāniete Anna Seidža, slavenā sieviete sarkanā, par kuru Lūiss Tīgs 1979.gadā uzņēma populāro filmu ar tādu pašu nosaukumu) bija FBI divu gadu nesekmīgo banku laupītāja medību triumfs — jau tajā pašā vakarā Džons Edgars Hūvers personīgi uzstājās nacionālajā radio un paziņoja spārnoto frāzi "Dilindžers ir miris" (vēlāk gan "visslavenākajam bandītam" simpatizējošie žurnālisti un daudzu simtu ļaužu pūlis, kas pulcējās pie Biogrāfa, lai par piemiņu samērcētu Dilindžera asiņu peļķē mutautiņus, šo "FBI operāciju" nosauca par brutālu slepkavību: puisis ar dāmām Polliju un Annu, gan tērptu oranžos, nevis sarkanos svārkos, no kinoteātra iznāca bez žaketes, ar vienu pašu 38.kalibra koltiņu bikšu kabatā, kamēr pret viņu nostājās divdesmit astoņi "Hūvera rokassuņi"...
Manna filma ļaus jums saprast, kā un kāpēc Dilindžers kļuva par vienkāršās tautas mīlētu mītisko personāžu, savā ziņā Amerikas Robinu Hudu (kaut gan naudu nabagajiem viņš nedalīja), kurš savā pirmajā bankas laupīšanā pēc elegantā firmas lēciena pāri letei un kasierim veltītās pavēles atvērt seifu nejaušai ķīlniecei uzmetis uz pleciem mēteli, lai nesalst. Džonijs Deps ideāli atbilst Dilindžera tēlam — mīklai, kuras dēļ FBI kļuva par varenāko spiegošanas un nacionālās drošības aizsardzības perēkli pasaulē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.