Martinsons apņēmies Nameju pabeigt līdz 2015.gadam

Filmas režisors ir arī scenārija autors, kurš kā ekspertu piesaistījis vēsturnieku un agrīno viduslaiku Latvijā un Eiropā pētnieku Andri Levānu.Martinsons stāstīja, ka no Pura sarakstītajiem četriem romāniem visvairāk viņu saviļņoja trešā grāmata, kurā galvenais varonis ir Namejs. "Šī grāmata ir mūsdienīga un tā ļauj mums aizdomāties, cik dziļi un tālu autors redzēja caur savu varoni mūsu dzīvi," akcentēja režisors.Topošā filma būs maksimāli pietuvināta trīspadsmitā gadismta realitātei. Tā nebūs stāsts par idealizētu romantisku varoni; tas būs stāsts ne tikai par baltu tautu cīņu ar krustnešiem, bet par Nameju kā cilvēku un sabiedrību līdzās viņam tā laika Eiropas kontekstā, ar skatījumi caur starptautisko prizmu."Nameja stāstā ir spēcīga saikne ar Lietuvas teritoriju. Viņš pēc izraidīšanas no Tērvetes devās uz Žemaitiju. Man, kurš astoņpadsmit gadus ir nodzīvojis Lietuvā, ir zināma šī tauta un cilvēki, līdz ar to šī filma nebūs tikai kā latviešu skats. Es vienlīdz labi redzu un jūtu abas puses, kas gan romānā, gan arī filmā ir ļoti svarīgi," stāstīja Martinsons.Filmas veidotāji uzskata, ka katram laikam ir savi simboli. Latvijas neatkarības atgūšanas laikā par tautas vienotības simbolu kļuva Lāčplēsis, bet tagad ir pienācis Nameja laiks, jo viņš ir tas Latvijas vēstures varonis, kurš centās tautu vienot. Tērvetes zemgaļu vecākajam, vēlāk visas Zemgales karalim Namejam bija stipra draudzība ar tā laika Lietuvas valdnieku Treideni, kura pils atradās Kernavē. Tas ir viens no retajiem posmiem visā vēsturē, kad latviešu un lietuviešu tautas priekšteči bija vienoti.Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kuš arī piedalījās topošās filmas preses konferencē, atzina, ka ministrija atbalsta projektus, kas vērsti uz patriotismu un jaunatnes audzināšanu. Arī viņam filma par Nameju patlaban šķiet aktuāla un skatītājiem nepieciešama."Pura grāmatas bija vienas no pirmajām, kas skolas gados modināja manī patriotiskumu pret savu valsti. Būdams vēsturnieks un politologs, mani interesē, kā vēsturi mēs varam izmantot mūsdienās. Dzīvojot globālā pasaulē, mēs skatāmies citu valstu filmas un iepazīstam citu valstu varoņus, taču mums ir jāzina arī par saviem varoņiem. Šai filmai par Nameju ir jābūt tādai, lai skatītāji, iznākot no kinoteātra, sajustu lepnumu par valsti un tautu," norādīja Pabriks. Viņš uzskata, ka ikviena latviešu pilsoņa pienākums ir atbalstīt šādu projektu.Spēlfilma Namejs iecerēta kā Latvijas, Lietuvas un Vācijas kopprojekts. Lasot Pura romānus, kā arī iepazīstoties ar vēsturisko materiālu, nācās secināt, ka ir iespēja radīt ne tikai filmu, bet arī, izmantojot visus iespējamos radošos, tehniskos un finansiālos instrumentus, ir iespēja izveidot vēsturi izzinošu un kultūras mantojumu pētošu, izglītojošu projektu, informēja producente un biedrības Nameyse valdes locekle Linda Krūkle.Topošajai filmai un projektam ir izveidota mājaslapa www.namejs-filma.lv, kas pilnā apmērā lietotājiem būs pieejama no nākamā gada sākuma. Mājaslapa būs interaktīva vietne ar blogiem, forumiem, izzinošiem un izglītojošiem materiāliem skolēniem. Tāpat šī vietne tiks izmantotu, lai piesaistītu filmai ziedotājus, piemēram, ziedotāji, atkarībā no ziedotās summas varēs saņemt virtuālu vai reālu lietu par filmas tematiku.Romānu autors Laimonis Purs stāstīja, ka darbu pie romāna pirmās daļas Degošais pilskalns rakstīšanas sācis pēc Staļina nāves. Materiālus romānam viņš sācis vākt 1954.gadā. "Šādu darbu sāku rakstīt, jo mēs - baltu ciltis - tuvojāmies iznīcībai. Rakstot šos darbus, es daudz laika veltīju pētījumiem. Rakstot par mums pašiem, man bija lielāka brīvība un arī lielāka atbildība, jo man bija jāatspoguļo, kā mēs dzīvojām tajā laikā. Toreiz, to visu rakstot, mana galvenā doma bija par patriotismu. Bez patriotisma nav tauta un, lai būtu tauta, ir vajadzīgs patriotisms," norādīja grāmatu autors, piebilstot, ka bijis patīkami saviļņots, kad uzzinājis, ka viņa darbs kļūs par motīvu filmai.Patlaban sadarbībā ar vēsturniekiem un arheologiem tiek pilnveidots filmas Namejs scenārijs, kā arī tiek apzinātas filmēšanas vietas Latvijā, Lietuvā un Polijā. Pirmā filmēšana iecerēta jau nākamā gada rudenī, savukārt aktieru atlasi plānots organizēt nākamā gada pavasarī.Filmas veidotāji risina arī jautājumu ar Tērvetes pašvaldību, kur, iesējams, varētu notikt filmēšana. Namejs valdīja Tērvetes pilī. Ja izdosies vienoties ar Tērvetes pašvaldību, tad filmas veidotāji ir iecerējuši, piesaistot ziedotājus, uzbūvēt 13.gadismta koka pili, kuru varētu izmantot gan filmēšanas vajadzībām, gan pēc tam tā paliktu Tērvetē kā tūrisma objekts. Ja neizdosies panākt vienošanās, tad šāda pils tiks būvēta citur.Martinsons informē, ka spēlfilmas Namejs tapšanai finansējumu plānots piesaistīt gan no Latvijas uzņēmumiem, gan no pieejamajiem ar filmu industriju saistītiem fondiem, gan privātfondiem un ziedotājiem. "Ja mums izdosies atrast uzņēmumu, kurš mums būs gatavs noziedot nepieciešamos materiālus trīspadsmitā gadsimta zemgaļu koka pils izveidošanai, tad filmas kopējais budžets samazinātos," piebilda Martinsons.Mūziku spēlfilmai Namejs raksta sitaminstrumentālists un komponists Rihards Zaļupe, kurš iecerējis mūzikā iekļaut nacionālos un tradicionālos mūzikas instrumentus, piesaistot pašmāju spēcīgākos izpildītājus. "Ar savu darbu filmai gribu radīt Holivudas tipa modernu orķestra skanējumu. Līdz šim latviešu filmās nav bijusi iespēja dzirdēt raksturīgo Holivudas skaņu celiņiem, neskatoties uz to, ka mums ir ļoti spējīgi izpildītāji," skaidroja Zaļupe.Filmas Namejs pirmizrāde iecerēta 2015.gadā, kad Latvija pildīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pienākumus, kā arī svinēs strēlnieku simtgadi.