Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Mīļā Inguna aizgājusi Mūžībā... Rakstniece Inguna Bauere (23.07.1960.–20.01.2024.)

Tas ir milzīgs, skarbs zaudējums. Ģimenei, tautai un Latvijai. Ingunas romāni modina pašapziņu, atklāj pagātni un iedvesmo nākotnei.

Inguna pati kā cilvēks – gudra, erudīta, dzirkstoša un vienlaikus tik emocionāla un trausla. Tautas mīlēta. Sirsnīga draudzene, brīnišķīga sarunbiedrene un vienkārši labs cilvēks. Dedzīga, kvēla un ar karstu sirdi – vienmēr iestājās par: par savu zemi, valsti, tuvajiem un tālajiem. Par tiem, kam sāp. Viņai vienmēr bija kāds labs vārds, sirsnīgs apskāviens vai Vecpiebalgas maizītes klaips. Un vienmēr jaunas idejas par to, kas vēl gaida viņas uzmanību un rakstītmāku.

Vienkārša un patiesa kā zeme, kā druva, kā dzīve. Rakstniece, kura mums atklāja to sieviešu mūža gaitas, kuras klusām, bet nesatricināmi atbalstīja savus vīriešus viņu svarīgajās nodarbēs un arī pašas strādāja, neļaudamās atpūsties: Lizeti Skalbi, Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāju Martu Celmiņu, Edi Pumpuru, Karolīni Kronvaldi, Dārtu Baronu. Beidzamajos romānos arī Magdu fon Hallarti, Doroteju fon Mēdemu un citas. Nepabeigts palicis darbs par Ilzi Kalnāri…

Inguna nemēdza izskaistināt un piepušķot, viņas varoņu dzīve rit tāda, kāda tā tolaik bija. Bērnu nāve, smaga ikdiena, bēdas un grūtības – bet pāri tām stāv Darbs. Darbs, kura nozīme vien pēctečiem apzināma pilnībā, darbs, kuru ne vienmēr pozitīvi vērtē laikabiedri. Taču, kad Inguna izdevniecībai atsūtīja jaunāko darbu, kolēģes to vienmēr lasīja ar prieku un interesi. Jā, un ne jau tikai izdevniecību un bibliotēku darbinieki, Ingunai kā rakstniecei ir tūkstošiem talanta cienītāju. Agrāk, kad vēl notika Lielās Lasītāju balvas ikgadējās ceremonijas, Ingunas romāni bieži bija apbalvoto, tātad visvairāk lasīto, skaitā.

No Kultūras ministrijas Atzinības rakstu Inguna Bauere saņēma pavisam nesen, toties no paša ministra rokām, turklāt svarīgā brīdī un vietā – romāna Māsa Magda atvēršanas svētkos pērn Ungurmuižā. Viņa bija tik priecīga un lepna! Lai gan "lepns" nav īstais vārds, par Ingunu runājot.

Pasaule daloties "jā" cilvēkos un "nē" cilvēkos. Inguna bija īsts "jā" cilvēks. Ar viņu bija viegli un tīkami sadarboties. Lai uz ko viņu aicinātu, lai ko vēlētos – jaunu foto, piekrišanu sarunai vai raidījumam, ātru interviju vai viedokli –, viņa vienmēr varēja. Vienmēr piekrita. Un izdarīja perfekti.

Inguna sekoja līdzi arī citu rakstītajam, bija liela lasītāja. Brīva no skaudības, viņa sirsnīgi un ar patiesu prieku uzslavēja kolēģus rakstniekus par viņu veikumu gan personīgi, gan publiski. Pati savus darbus Inguna mēdza apšaubīt, īpaši tikko uzrakstītos, un vien ar laiku, izdevēju un lasītāju uzslavu mierināta, piekrita, ka darbs ir izdevies.

Inguna Bauere kā rakstniece un perfekcioniste spēja uzburt ļoti reālistiskus tēlus. Atceros, cik sašutusi lasīju romānu par Dārtu Baronu Mazā, klusā sirds. Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas. Nu kā, nu kā var sieviete tik ļoti pašaizliegties, būt tik ļoti otram? Dārtas tēls, manuprāt, ir absolūtā esence tām sievietēm, kurām Inguna veltīja savas pirmās vēsturiskās grāmatas. Hrestomātisks. Vēsturisks un nu jau, pieļauju, sen izmiris. Inguna rakstīja arī "vieglākus" romānus, taču man šķiet, ka viņas sirds piederēja tām reālajām sievietēm, par kurām tapa viņas darbi. Ne jau visas bija tik pašaizliedzīgi klausīgas kā Dārta. Magda, Doroteja, Elīza fon der Reke un citas ir katra citādāka – izcilas sava laika personības.

Bet ko es te par Ingunu kā rakstnieci? Cilvēks viņa bija. Cilvēks. Spilgta, sirsnīga, mīloša un mīlēta Sieva, Māte, Meita un Vecmāmiņa. Draudzene, Iedvesma un Paraugs.

Inguna prata rīkot svētkus. Viņas grāmatu atvēršanas pasākumos vienmēr notika interesantas performances: vīdēja dāmas senlaiku tērpos, skanēja dziesmas un tika dejots. Viņai piestāvēja tautastērps. Abi ar Aigaru viņi ne vien atrada laiku dejošanai ikdienā, bet piedalījās arī Dziesmu un deju svētkos. Inguna spēja visu un paspēja visu. Ar vienu vīru mūžu nodzīvot, bērnus un mazbērnus audzināt. No otra Latvijas gala – Liepājas – atnākot, par vecpiebaldzēnieti kļūt. Pusmūžā mainīt nodarbošanos no skolotājas par rakstnieci. Draudzību kopt. Sēnēs braukt. Pīrāgus cept un vēl, un vēl. Dot un dāvāt.

Lai Tev gaišs ceļš Mūžībā, mīļā Rakstniec!

Nu Tu esi tur, kur mēs visi reiz satiksimies.

Lai Mūžīgā Gaisma Tev atspīd!

No visas sirds jūtu līdzi tuvajiem un mīļajiem, lieliem un maziem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja