Mīts par templi. Bez drazas. Intervija ar režisoru Dāvi Sīmani

Man, savukārt, filma likās pārāk sadrumstalota. Pārāk daudz tēmu - Mākslinieks kā Virspriesteris, cīņā par savu radošo ideju. Latviešu tautas neizbēgamais un pat traģiskais gals, iekodēts metaforiskos kadros ar sasistajām tempļa lausku kaudzēm, asins peļķi, Daugavā grimstošajām gara mantām - grāmatām u.c. kadriem. Tad LV sociālpolitiski sašķeltās sabiedrības tēma, protestu un 9.maija tusiņu kontekstā. Vis diskutablākā tēma - tempļu salīdzinājums. Pareizticīgās baznīcas krievu templis ar topošo Bibliotēkas latviešu templi. Vai tad latvieši Gaimsas pili uztver kā sakrālu celtni? Nedomāju, tas būtu pārspīlēti teikts. Visbeidzot celtņa operatore - manuprāt, vispār atsevišķa tēma, emocionāli daudz spēcīgāka par Birkerta atsvešināto portretējumu, tāpēc Birkerts pazuda Taņas ēnā. Man pietiktu ar skaistajiem kadriem, metaforām, mūziku un Birkerta pārdomām.

Apsveicu Dāvi! Domāju, ka Tu šo nelasīsi, bet lai nu kā filma ir pabeigta un ieraudzījusi gaismu. Tūlīt tai būs pirmie skatītāji, tikai rēķinies ar to, ka ne jau tik daudz par filmu un Tavu darbu tiks spriests un aprunāts. Runās galvenokārt atkal par to pašu - būt vai nebūt, vajadzēja vai nevajadzēja. Protams žēl, ka pašas celtnes politiski vēsturiskais tapšanas ceļs mazliet noēnos Tavu veikumu -filmu, bet gan jau savējie sapratīs un novērtēs arī filmu. Apsveicu!

es arī labprāt noskatīšos šo filmu, jo paredzu, ka tā IR laba, jo veidojis to ir D.Sīmanis.

Patiešām gribu redzēt šo filmu.

Ko tu gudram padarīsi.