Par Franka aiziešanu mūžībā paziņojis viņa draugs Vitālijs Manskis.
"Pēc daudziem gadiem no katras simtgades atmiņā paliks ne vairāk par
diviem trim izcilu dokumentālistu vārdiem. Taču jau tagad ir skaidrs, ka
Hercs Franks ir šajā sarakstā no 20.gadsimta," paziņojumā sociālo
komunikāciju vietnē Facebook raksta Manskis.
Hercs Franks (Hercels Franks), viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem, dzimis 1926. gada 17. janvārī Ludzā ebreju ģimenē. Beidzis Vissavienības neklātienes juridisko institūtu Sverdlovskā (1947), bijis žurnālists, lektors, reklāmas mākslinieks Krievijā (1952-54), 1955. gadā atgriezies Rīgā, darbojies žurnālistikā (Padomju Jaunatne, Rīgas Balss). 1959. gadā sācis strādāt Rīgas kinostudijas fotocehā, 1961. gadā Franka scenāriju savam VVKI diplomdarbam izvēlas režisors Ivars Kraulītis, un kopā ar operatoru Uldi Braunu top leģendārā filma Baltie zvani, kuru 90. gados Klermonferānas festivālā (Francija) kinokritiķi iekļāvuši pasaules visu laiku labāko simts īsfilmu sarakstā.
Franks turpina rakstīt scenārijus, arī režisora Aivara Freimaņa un operatora Ivara Selecka pilnmetrāžas filmai Gada reportāža (1965, kopā ar Imantu Ziedoni, LPSR Valsts prēmija), Ulda Brauna lielfilmai 235 000 000 (1967).
1965. gadā Franks debitējis režijā ar TV filmu Sāļā maize (1965), turpmāk savu filmu scenārija autors kopā vairāk nekā trīsdesmit filmām – Tava algas diena (1971), Mūžs (1972), Esības prieks (1974), Aizliegtā zona (1975), Vecāks par 10 minūtēm (kopā ar Juri Podnieku; 1978), Edgara Kauliņa pēdējie svētki (1980), Līdz bīstamai robežai (1984), Augstākā tiesa (1987), Augstā dziesma (1989), Ebreju iela (1990, Rīgas Videocentrs) un citas.
1992. gada 2. jūnijā pārceļas uz Jeruzalemi Izraēlā, bet turpina uzturēties un strādāt arī Latvijā. Uzņem filmas Cilvēks pie Raudu mūra (1998), Madonna ar bērnu. XX gadsimts (2001), Flashback (2002, vairākas balvas starptautiskos festivālos, arī Krievijas Kinoakadēmijas balva NIKE 2003), Dārgā Džuljeta (2004), Šalom, Vācija! (2004), Venerdi Santo (2005), Mūžīgais mēģinājums (1993-2008).
Aktīvi iesaistījies diskusijās par dokumentālo kino, publicējot vairāk nekā pusotra simta rakstu pašmāju un ārvalstu preses izdevumos, sarakstījis grāmatu Ptolemeja karte. Kinodokumentālista piezīmes (1975), 2009. gadā Maskavā iznākusi grāmata Uz sliekšņa atskaties. Strādā dažādu festivālu žūrijās, sniedz meistarklases dokumentālā kino veidotājiem daudzās pasaules valstīs, viņa filmu retrospektīvas joprojām demonstrē festivālos, Franks ir šobrīd pasaulē slavenākais no Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvjiem. Saņēmis vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā – Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps (2001), festivālos Telavivā (2003), Taivānā (2004), Krievijas festivālos Rossija Jekaterinburgā (2006) un Flahertiana Permā (2006).
Fragmentu no Herca Franka un Jura Podnieka filmas Vecāks par 10 minūtēm var noskatīties šeit:
Filmogrāfija:
2008 - Mūžīgais mēģinājums
2006 - Lielā Piektdiena
2004 - Dārgā Džuljeta
2003 - Flashback
2001 - Madonna ar bērnu
1998 - Raudu mūris
1992 - Ebreju iela
1989 - Augstā dziesma
1989 - Reiz dzīvoja septiņi Simeoni
1987 - Augstākā tiesa
1984 - Līdz bīstamai robežai
1980 - Edgara Kauliņa pēdējie svētki
1979 - Atmoda
1978 - Par 10 minūtēm vecāks
1975 - Aizliegtā zona
1974 - Esības prieks
1973 - Kentaurs
1972 - Mūžs
1971 - Tava algas diena
1967 - Bez leģendām
1967 - 235 000 000
1965 - Sāļā maize
1963 - Tu un es /(scenārists)
1962 - Baltie zvani/ (scenārists)