Aizejot Pauls atstājis mums grāmatas. Romānus Pasaules vēsture (2020), 18 (2014), Drēbes jeb Ādama tērps (2006), Ofšors (2006), Eiroremonts (2005), Sekreti (2002), Čeka, bumba & rokenrols (2002), Misters Latvija (2002), Padomju Latvijas sieviete (2000), Plāns ledus (1999), Laiku grāmata (1997). Stāstu krājumus Trakie veči (2016), Es neko neatceros (2013), Zvēru zvaigznājs (2012), Skola (2006), Labais vienmēr uzvar (2002), Svētā Bokasīna koks (1996). Dokumentālu darbu Viens ar Kantu. Otto Rolava dzīve (2012) un bērnu grāmatas Kur pazuda saimnieks? (2017), Zvēri man! (2010), Mazgalvīši spēlē mājās (2007).
Latviešu literatūrā Paulam piemita savs unikāls tembrs, kas sāka skanēt laikā, kad literatūrai nebija vieglas dienas. Viņš bija viens no tiem, kura balsi sadzirdēja, kurš veicināja intereses atdzimšanu par mūsu oriģinālprozu. Svarīgi pateikt arī to, ka Pauls bija starp tiem autoriem, kuru teksti drupināja lielo nezināšanas sienu, kas pēc neatkarības atgūšanas apņēma latviešu literatūru. Jaunākais tulkojums ir romāna 18 izdevums angļu valodā (2017), tomēr jau milleniuma pirmajā desmitgadē Čeka, bumba un rokenrols piedzīvoja tulkojumus somu un čehu valodā. Turklāt viņa teksti ir klātesoši virknē svarīgo latviešu autoru darbu apkopojumu angļu, krievu, ķīniešu un citās valodās.
Jāpiemin arī Pauls Bankovskis kā intelektuāls žurnālists, esejists: laikraksts Diena, žurnāls Rīgas Laiks, Satori, Ir, mēnešraksts konTEKSTS – katrā no šiem izdevumiem viņam bija sava loma un vieta. Paulam Bankovskim patika rakstīt un bija ko teikt, jo raksti dzima no viņa personiskās vēlmes izzināt. Mūsdienās varbūt tas piemirsies, bet laikmetā, kad internets Latvijā bija teju nepieejama greznība, Pauls Bankovskis Dienā publicēja aizraujošus rakstus par dažādām tīmekļa vietnēm, kas tolaik šķita krāšņa eksotika.
Manuprāt, viņu ļoti trāpīgi raksturo sīka epizode Latvijai tik zīmīgajā Londonas grāmatu tirgū, kad Pauls pienāca klāt un vaicāja – uz kādām izstādēm un muzejiem tu plāno iet? Viņš tiešām gāja, bija klāt, skatījās, klausījās. Pauls Bankovskis bija viens no tiem diezgan retajiem mūsdienu rakstniekiem, kas labi iederējās Latvijas kino vidē, rakstot scenārijus dokumentālajām un spēlfilmām. Te jāpiebilst, ka par filmu Klucis – nepareizais latvietis viņš saņēma nacionālo kinobalvu Lielais Kristaps (2009) kā labākais scenārija autors. Bet vēl jau ir scenāriji filmām Baiga vasara (2000), Piejūra (2005), Degošais (2016), Garāžas (2016). Dažās no tām scenārijs bija komandas darbs, kā tas kino bieži notiek, dažās titros kā scenārists ir minēts tikai Pauls Bankovskis.
2000. gadu sākumā filmējām LTV rakstnieka Paula Bankovska portretu, bet viņš aizveda mūs uz savu skolu, pamestu, izdemolētu ēku Siguldā, un teica: "Es jūs te atvedu, lai parādītu to, cik ātri tas, kas ar mums notiek, pārvēršas par tālu vēsturi."
Grūti pieņemt, ka rakstnieks pats tik ātri ir kļuvis par vēsturi.
Lai tev viegla gaita mūžības ceļos, Paul!
Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību rakstnieka tuviniekiem, draugiem un daudzajiem talanta cienītājiem.
Arno Jundze