Izstādē bērni ar dažādu āķīgu uzdevumu palīdzību varēs iejusties gan pasaulē slavenāko nedarbu veicēju - Makša un Morica, gan pieaugušo lomās, jo līdz ar abiem zēniem, Aspazijas mājā ir ieradies viss vācu satīriķa Vilhelma Buša uzburtais ciems ar Boltes madāmu un onkuli Frici priekšgalā. Izstādes autori ir scenogrāfs Aigars Ozoliņš un režisore Anta Priedīte. Viņi radījuši vidi, kas mudina gan bērnus, gan viņu vecākus darboties, vienlaikus aicinot padomāt par nodomu un seku samērību.
"Šis ir brīnišķīgi dauzonīgs un politnekorekts stāsts, kurš burtiski uzprasās uz jautājumu, kas ir cēlonis, un kas - sekas. Mums ir nopietnas aizdomas, ka pieaugušie, kas samaļ Maksi un Moricu miltos un izbaro zosīm, paši bērnībā ir noskuvuši kaķi vai samainījuši tabletes aptiekāra skapītī. Ko tad var gribēt no abiem puikām?" - saka mākslinieki.
Vācu karikatūrista Vilhelma Buša puiku stāsts septiņos nedarbos Makss un Morics pirmo reizi Vācijā iznāca 1865. gadā, tad pat, kad Daukšās nāca pasaulē mazā Elza Rozenberga, kas vēlāk kļuva par latviešu izcilāko dzejnieci Aspaziju. Viņa pie pasaules vēsturē pārdotākās bērnu grāmatas tulkošanas ķērās 1904.gadā pēc Ernsta Plātesa izdevniecības pasūtījuma. Lai gan dzejnieces laikabiedrs Jānis Poruks uzskatīja, ka Maksī un Moricā ir daudz “nepievilcīgu stiķu un niķu” un to nevajag tulkot, Aspazija, kas ar Maksi un Moricu bija pazīstama no ģimnāzistes gadiem un pati bija mēģinājusi zēnu nedarbus atkārtot, Poruka iebildumus vērā neņēma. Aspazijas veikumu kritiķi lielākoties vērtē kā veiksmīgu, izceļot dzejnieces spējas tulkojumā saglabāt Buša tekstu lakonismu un komismu.
Izstāde Makss un Morics. Tulkojusi Aspazija mājā būs apskatāma līdz 2024. gada 27. aprīlim.