Šogad kustībai pievienojas 30. valsts, kurā dzīvo latvieši, – Jaunzēlande. Bieži vien tieši darbība Bērnu žūrijā liek pamatus t. s. nedēļas nogales skoliņām un mērķtiecīgām latviešu kopienas aktivitātēm, tādējādi mītnes zemēs aktīvi uzturot latviešu kultūru.
Sadzirdēti un novērtēti
23. aprīlī preses konferencē sabiedrība tika informēta par apsveicamu lēmumu – Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas apvienoto atbalstu LNB lasīšanas veicināšanas programmai Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2021. Kopējais finansējums 2021. gada programmas īstenošanai sasniedz teju 200 000 eiro.
"Vai mums būtu iemesls rīkot preses konferenci, tikai lai runātu par Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju, ko ierindas kārtībā īstenojam jau 20 gadu? Arī Nacionālajām skaļās lasīšanas sacensībām un pirmsskolas vecuma bērnu un ģimeņu iesaistes programmu Grāmatu starts, ko par ziedotāju līdzekļiem palīdz īstenot Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība?" savu uzrunu retoriski iesāka LNB Bērnu literatūras centra vadītāja, bērnu lasīšanas veicināšanas kustības dvēsele un galvenais dzinējspēks Silvija Tretjakova. "Patiesais iemesls ir tas, ka mēs vēlamies uzsvērt konstruktīvu un rezultatīvu divu ministriju sadarbību lasītprasmes jautājumu risināšanā."
"Šodien jau vairs nav jāpierāda aksioma, ka tieši valoda un kultūra ir divi galvenie priekšnoteikumi jebkuras nācijas eksistencei un tās identitātes stūrakmeņiem," valdības atbalstu bērnu lasīšanas veicināšanas programmām pamatoja kultūras ministrs Nauris Puntulis. Viņš ir pārliecināts, ka, "neskatoties uz audiovizuālā satura uzvaras gājienu pēdējā gadu desmitā, rakstītais vārds joprojām ir atslēga gan pasaules zināšanā, gan uz sevis izpratni, gan kopējamām cilvēces un nācijas vērtībām", taču, "kā ar jebkuru instrumentu, arī ar rakstīto vārdu, ir jāmācās strādāt". Galvenais uzdevums, ministraprāt, ir ierādīt bērniem, kā lasīt ar prieku, nevis tikai aiz pienākuma.
Neuztver sarežģītu tekstu
LNB Bērnu literatūras centra vadītāja dalījās ar satraucošiem faktiem. Pēc starptautiskas lasītprasmes pētījumu rezultātiem 9. klases skolēnu 15 gadu vecumā rādītāji ir šādi: 38 procenti nevar saprast sarežģītus tekstus, 30 procenti nelasa tekoši, un tikai 4,8 procenti ir ļoti labi lasītāji.
"Pirmo reizi pie viena virtuālā galda pagājušā gada novembrī satikās ministri un vienojās par kopīgu atbalstu lasīšanas veicināšanas programmām. Gribu izteikt atzinību izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai un kultūras ministram Naurim Puntulim," sacīja Silvija Tretjakova, minot Eiropas valstu pieredzi. "Nacionāla mēroga institūcijas ir katrā Eiropas valstī. Tie ir gan valsts subsidēti bērnu literatūras institūti Ziemeļvalstīs un Centrāleiropā, bērnu literatūras centri nacionālajās bibliotēkās Francijā, Lietuvā, Latvijā, kā arī atsevišķa institūcija Igaunijā, darbojas īpaši lasīšanas fondi Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā un Lielbritānijā." Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska apstiprināja, ka lasītprasmes rādītāji Eiropas līmenī ir zem vidējā: "Mūsu spēkos ir vērst to par labu."
Silvija Tretjakova iepazīstināja arī ar jauno 2021. gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekciju, ko veido 28 grāmatas no astoņām izdevniecībām. Tematiskās līnijas – bērnu un vecāku attiecības, dažādi piedzīvojumi, robotizācija un vientulība, mūžsenie cieņas un atbildības jautājumi, uzticība un atbildība pret saviem tuvākajiem, pusaudži, kuri salūst zem pieaugušo problēmu risināšanas smaguma u. c. Pateicoties abu ministriju atbalstam, grāmatas un programmas aktivitātes šogad nonāks ap 900 bibliotēkās un skolās, tostarp Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai (projekta Nr. 8.3.2.2/16/I/001) 340 skolās, tā ir teju puse no Latvijas skolām. Plašāk: www.lasamkoks.lv.
"Esmu pārliecināts, ka, kopīgiem spēkiem gudri un saskaņoti īstenojot gan kultūrpolitiku, gan valsts valodas politiku, gan izglītības politiku, mums izdosies izaudzināt nākamās mūsu tautas paaudzes, kurām latviešu valoda un kultūra būs gan vērtība, gan virsvērtība, gan arī spēka avots," iniciatīvas dziļāko jēgu rezumēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.