Kopumā ir sarakstīti 28 dzejoļi, no kuriem viena daļa ir integrēta muzeja ekspozīcijā, bet otra – nodrukāta šīs intervences pavadošajā mazgrāmatiņā, veidojot vienotu veselumu.
Mēles ziņģe
"Pirms sāku sacerēt Anatomijas vārsmas, domāju, ka stāstīšu par mirstību, bet izrādījās, ka šis ir stāsts par cilvēku dzīvēm, īstām un iztēlotām, par aizkustinošiem, traģiskiem, uzjautrinošiem un aizrautīgas darbošanās vērtību apliecinošiem mūžiem," atklāj dzejnieks un piebilst: "Par mūžiem, kuros ļaudis vai nu veidojuši, vākuši un glabājuši preparātus, vai burtiski atdevuši, visbiežāk paši to nezinot, savus orgānus un ķermeņa daļas, lai pēc nāves turpinātos izglītībā." Viens no viņiem šo amatu ir izcīnījis "ar karstu lodi deniņos" (dzejolis Lukstiņa efekts).
Šo dzejoļu mērķis ir gan medicīnisku retumu nozīmības un zinātnes vēstures komunikācija, gan ķermeniskās dažādības atklāsme. Tā tiek mērķtiecīgi atspoguļota dzejoļu formālajā un intonatīvajā daudzveidībā. "Principiāli būtiski kļuva arī izvēlēties tādu katra dzejoļa stilu, kas atbilstu konkrētā subjekta vai objekta naratīvam," uzsver I. Šteinbergs. To vidū ir divas haiku par cirkšņa trūci, mēles ziņģe, sekstīna par ģindeņa sastādīšanu un citi.
Vasarā Anatomijas muzejā notiks arī dzejnieka vadītas ekskursijas, kurās viņš lasīs savus dzejoļus un varēs uzzināt par to tapšanas gaitu un izpēti, kas veikta, gatavojot poētisko materiālu, kā arī dzirdēt detaļas, kā top muzeja ekspozīcijas. Pirmā no šīm ekskursijām norisināsies jau 13. jūnijā pulksten 18. Tās ilgums – 1 stunda. Dalība ekskursijā – iegādājoties ieejas biļeti Anatomijas muzeja kasē.
Negaidīts skatījums
Par šīs sadarbības uzsākšanu ar dzejnieku Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete teic, ka pagājušā gada vasarā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tikusi atklāta izstāde Vainagošanās, kurai jaundarbus radījuši vairāki dzejnieki. Viņu vidū bija arī I. Šteinbergs, kurš savā feisbuka kontā ierakstījis, ka viņam paticis strādāt ar muzeja krājumu un ka tagad gaidot uzaicinājumu no Anatomijas muzeja. "Mēs lasām un domājam: jā, darām!" atminas vadītāja.
Jau iepriekš Anatomijas muzejā īstenoti dažādi starpdisciplināri projekti – no sirds izšūšanas darbnīcas līdz skicēšanas un mūzikas festivālam Samaņa. Anatomija – ar dažādu vietējo un ārvalstu mākslinieku piedalīšanos. "Šo cilvēku ienākšana muzejā un paraudzīšanās uz tajā izstādītajiem eksponātiem no malas vienmēr piedāvā negaidītu skatījumu un paplašina muzeja dimensiju par to, kas tas ir un ko tas var pastāstīt saviem apmeklētājiem," akcentē I. Lībiete. To piedāvā arī dzejas intervence Anatomijas vārsmas.
Ar īpašu interesi viņa pati ir izlasījusi dzejoli Viesos pie Jirgeniem 1919. Tā pamatā ir stāsts par dakteri Jirgenu, no kura pagājušā gadsimta sākumā iepirkti daudzi anatomiskie preparāti, starp kuriem bijuši arī 90 bērnu galvaskausi. "Tālaika Latvijā praktizējošo ārstu sarakstos mēs neatradām šādu dakteri un gandrīz kā detektīvi mēģinājām noskaidrot, kas viņš ir un kāpēc viņam mājās ir bijusi šāda kolekcija," teic vadītāja, kura kopā ar kolēģiem ir atraduši iespējamo atbildi un tagad arī ieskatu daktera Jirgena mājās. "Cienājieties, nogaršojiet rausi! Ieliešu jums kafiju, ja ļausiet. Nāciet māju apskatīties! Lūdzu, neesiet nu gausi!" aicina dzejnieka iedzīvinātais varonis.
Vairāk: Am.rsu.lv.