Šī pasākuma misija ietver prāta brīvību, pašizaugsmi, satikšanos ar sevi un citiem mākslā, mūzikā, literatūrā, dabā un, galvenokārt, būšanā kopā. Tas turas pie Eduardam Veidenbaumam svarīgām vērtībām: vienlīdzības, drosmes un autentiskuma, neaizmirstot par svabadā gara modināšanu. Veidenfestā notiks konkurss dzejniekiem Dzejas slams, dzejas rakstīšanas darbnīcas, dzejnieku saruna par sajūtām un sabiedrību un dažādu mūziķu uzstāšanās.
Dienas gaitā Kalāču plašajā teritorijā varēs pagulēt Zāļu gultā, plunčāties Mālu vannā, pabūt ar sevi Zālīšu valstībā, piedalīties Skičpastaigā, izkliegt dvēseles sāpi Kliegšanas kambarī un atcerēties par sevis mīlēšanu, piedaloties Performatīvajās kāzās. Šo pasākumu veido jauniešu grupa vecumā no 13 līdz 24 gadiem. Viņus vieno mīlestība pret šo muzeju un dzejnieku, vēlme radīt, mainīt un runāt par svarīgām lietām. Četrus no viņiem aicinājām uz nelielu sarunu par savu darbošanos.
Nekādas gurķošanās
"Es esmu universālais kareivis," smejas divdesmit trīs gadus vecais Kristaps Broks, kurš studē un strādā būvniecības nozarē, kas ir diezgan tālu no kultūras pasākumu organizēšanas. Iesaistīties šajā grupā viņu ir uzaicinājuši draugi. Pirms vairākiem gadiem jaunietis kopā ar saviem domubiedriem ir veidojis panku mūzikas festivālu Vanagfests, kas norisinājās Vanagkalnā Priekuļos. Otrajā gadā viņi ir piedzīvojuši neveiksmi. "Finanšu trūkums un nemācēšana plānot," galvenos neveiksmes cēloņus uzskaita Kristaps Broks, kura sāpīgā pieredze tagad liek būt uzmanīgākam un pievērst vērību visām detaļām, kas ir Veidenfesta izdošanās pamatā. "Ja mums ir vajadzīga nauda, par to ir jādomā laikus, ja mums ir vajadzīgi mūziķi, par to ir jādomā laikus," skaidro organizators.
Viņš pats spēlē ballīšu blicē Perforators un alternatīvā roka grupā Rūgtais gurķis, kas izveidota pandēmijas laikā un šobrīd strādā pie sava albuma. "Mēs neesam pārāk radoši attiecībā uz dziesmu tekstiem, tāpēc es izmantoju sakarus un lūdzu Veidenfesta kolēģus padalīties ar savu dzeju," atklāj jaunietis. Viņa alternatīvā roka grupas repertuārā ir arī viena dziesma ar Eduarda Veidenbauma dzeju Tumsa un migla, kas uzrakstīta pirmajam pasākumam. "Mani uzrunā Eduarda Veidenbauma dumpinieciskums un nepakļāvība, viņa alternatīvā puse, no vienas puses – dzejnieka depresīvisms, bet no otras – dzīves uztveršana ar vieglu prātu," norāda Kristaps Broks un cer, ka Veidenfests ļaus vecāka gadagājuma cilvēkiem palīdzēt saprast, kā jūtas jaunieši.
Balstīts sajūtās "Es šobrīd esmu Rīgā. Atbraucu pakaļ grāmatām no mūsu atbalstītāja Neputna un drīz došos uz Kalāčiem," vairākas dienas pirms pasākuma telefonsarunā ar laikrakstu Diena saka divdesmit gadu vecā Rēzija Krieviņa. Viņa studē latvistiku Latvijas Universitātē. Savukārt brīvajā laikā raksta dzeja un prozu. "Krietni brīvāk jūtos dzejā, jo tā ir balstīta vairāk sajūtās, bet proza – vairāk notikumos. Tai ir vajadzīgs pieredzes vējš, kas vēl nav iepūtis," atzīst jauniete, kuru tieši viņas daiļrade ir aizvedusi līdz Veidenfesta rīkošanai. Muzeja pedagoģe Baiba Roze sociālajos tīklos ir pamanījusi Rēzijas Krieviņas publicētos dzejoļus un uzaicinājusi piedalīties projektā Vairāk gaismas, kas pievērsās jauniešu mentālās veselības jautājumiem.
"Nē, nē, nē! Es esmu pārāk klusa un kautrīga," esot bijusi viņas pirmā reakcija, bet pēc tam ir nolēmusi pamēģināt un satikusi līdzīgi domājošus cilvēkus. Šajā pasākumā jauniete atbild par dzejas programmu ar visām tās aktivitātēm. "Es saņēmu drosmi un rakstīju Jānim Rokpelnim aicinājuma vēstuli," atminas Rēzija Krieviņa. Un ir saņēmusi apstiprinošu atbildi. Par vienu no sev tuvākajām Eduarda Veidenbauma paustajām vērtībām viņa uzskata vienlīdzību un brīvību, kas izpaužas arī Veidenfestā. "Man patīk viņa iedziļināšanās sabiedriskajos notikumos un vienlaicīgi bezrūpība: "Kam patīk, tas var raizes ciest, es labāk guļu puķēs,""citē Rēzija Krieviņa.
Sevis iepazīšana
"Tā ir kā sniega pika: ja tu saņem drosmi un sāc to velt, iespējas pašas pielīp klāt," par pasākuma programmas veidošanu teic deviņpadsmit gadu vecā Karlīna Zaksa. Viņa Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā studē produktu dizainu. Arī viņa ir iesaistījusies Eduarda Veidenbauma muzeja iepriekšējā projektā Vairāk gaismas. "Kad šis projekts tuvojās izskaņai, pazibēja ideja par Eduardam Veidenbaumam veltītu festivālu. Mēs sapratām, ka cits citam patīkam un gribam palikt Kalāčos," stāsta jauniete, kura kopā ar pārējiem dalībniekiem ir sākusi aicināt savus draugus un paziņas iesaistīties šajā grupā, kurā iepriekš nepazīstamu cilvēku vidū ir radušās jaunas draudzības un kurā katrs dara pēc savas patikas un spējām.
"Es esmu mākslas grupas vadītāja," piebilst Karlīna Zaksa, kurai labāk par citu bikstīšanu patīk radošais process. Kopā ar saviem kolēģiem viņa piedāvās aktivitātes, kurās varēs izpausties ne tikai paši, bet arī apmeklētāji, piemēram, visas dienas garumā cilvēki varēs šļakstīties un gleznot ar pašradītām krāsām uz lielformāta audekla, lai kopā radītu mākslas darbu performancē ar nosaukumu Brīvība. "Brīvība ir viena no Eduarda Veidenbauma svarīgākajām vērtībām: vārda brīvība, prāta brīvība, gara brīvība," akcentē jauniete un piemetina, ka dzejnieka daiļrades kontekstā izkristalizējas arī viņa vēstījums par cilvēku dažādību un sevis iepazīšanu caur radošām izpausmēm, kas realizējas Veidenfestā.
Īstā vieta
"Man vistuvākā vērtība ir līdztiesība. Es uzskatu, ka ir svarīgi, ka Eduards Veidenbaums par to runāja savā laikā, un ir svarīgi par to runāt mūsdienās, lai mūsu apkārtējā vide būtu visus iekļaujoša," uzsver astoņpadsmit gadu vecā Aiga Labrence, kura mācās divpadsmitajā klasē Valmierā un kura, tāpat kā vairāki viņas kolēģi, šajā jauniešu grupā ir iesaistījusies pēc projekta Vairāk gaismas. Iekļaujošs ir arī Veidenfests ar savu atjautīgo vadmotīvu, ka tā ir vieta, kur satikties pankiem, omītēm un visiem citiem, kuri mīl mūziku, mākslu un literatūru. Aiga Labrence izceļ arī to, ka Eduards Veidenbaums visu savu radošo mūžu ir bijis jaunietis un saprotams viņiem ar savu daiļradi. "Viņam bija stingrs viedoklis, par kuru dzejnieks bija gatavs cīnīties, un tādam vajadzētu būt arī mums," savās pārdomās dalās jauniete.
Viņa aktīvi piedalās pasākuma sociālā tīkla Instagram konta satura un dzejas programmas veidošanā. "Es uzrunāju divus dzejniekus, no kuriem atsaucās Krista Anna Belševica. Viņa vadīs dzejas rakstīšanas darbnīcas," atklāj Aiga Labrence. Arī viņa pati nodarbojas ar dzejas rakstīšanu. Vai tieši šī interese viņu ir atvedusi uz Kalāčiem? "Es ar to sāku aizrauties jau pēc pievienošanās Eduarda Veidenbauma muzeja jauniešu grupai. Tā radīja tūlītēju efektu manī," saka jauniete, kurai pirms tam apkārt nav bijuši tādi vienaudži, kas rakstītu dzeju vai interesētos par citām mākslām. "Kalāčos es sapratu, ka dzejas rakstīšana ir tas, kas man patīk, un ka es to varētu attīstīt tālāk," piebilst Aiga Labrence, kura apliecina patiesību, cik svarīgi ir nonākt īstajā vietā. Uz tikšanos Kalāčos!
Vairāk informācijas var meklēt Veidenfesta Instagram kontā.