Literatūras un filozofijas interneta žurnāls Punctum, atzīmējot piekto dzimšanas dienu, ikgadējo literatūras festivālu veltīs spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai. Lai gan Monta Kroma (1919–1994) ir viena no novatoriskākajām modernisma dzejas pārstāvēm un, iespējams, nozīmīgākā 20. gadsimta urbānās dzejas autore latviešu literatūrā, mūsdienās viņas daiļrade ir maz pētīta un aktualizēta.
Festivāla Monta. Tu. Monta. Es. programmā no 20. līdz 30. maijam gaidāma starpdisciplināra pastaiga Montas nakts ar Māras Ķimeles režisētu dzejkoncertu, kurā piedalīsies aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, mūziķi Arturs Skutelis, Alise Joste, grupas Sigma, Zāle, Ezeri un JUUK. Notiks arī krājuma Monta Kroma. Re: atklāšanas lasījumi, kuros mūsdienu autori iepazīstinās ar dzejoļiem, kas tapuši, iedvesmojoties no Kromas daiļrades, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā konference Monta Kroma un padomju literatūra, kā arī eseju lasījumi par modernisma aktualitāti mūsdienās. Britu rakstniece Anna Lorensa-Pjetroni pastaigā ar virtuālas lietotnes palīdzību atklās personiskus Rīgas maršrutus, savukārt citas Kromas literatūrā nozīmīgas tēmas lasījumos izcels dzejnieki Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Grēta Ambrazaite (Lietuva), fs (Igaunija) un prozaiķi Marčins Viha (Polija), Alvīds Šlepiks (Lietuva), Mārja Kangro (Igaunija), Inese Zandere un Ērika Bērziņa.
20. maijā plkst. 18.30 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā notiks eseju lasījumi, kuros piedalīsies mākslas vēsturniece un dizaina vēstures pētniece Iliana Veinberga, dizaina teorētiķe Liene Jākobsone, filozofi Igors Gubenko un Jānis Taurens.
22. maijā plkst. 19 notiks Annas Lorensas-Pjetroni īsprozas pastaiga Atbildes uz pastkartes. Pulcēšanās Mārstaļu ielas un 11. Novembra krastmalas krustojumā.
Atbildes uz pastkartes ir autobiogrāfisks, fragmentēts stāstījums prozā un dzejā par to, kā personiskā, nacionālā un starptautiskā vēsture ietekmē britu viešņas piedzīvoto Rīgā. Pirms pastaigas klausītāji aicināti bez maksas lejupielādēt lietotni Overhear vietnēs App Store vai Google Play.
Anna Lorensa-Pjetroni ir britu rakstniece, Birmingemas Universitātes pasniedzēja, strādājusi arī par cietuma apsardzi. Viņas romāna Rūbijas karote (Ruby’s Spoon) darbība notiek autores dzimtajā Anglijas rūpniecības reģionā Midlendā.
Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā korpusā, 23. maijā no plkst 10 līdz 18 norisināsies starptautiska konference Monta Kroma un padomju literatūra: modernisms, dzimte, aukstais karš.
Dzejnieces Montas Kromas simtgadei veltītā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta organizētā zinātniskā konference aktualizēs vairākas mūsdienu literatūrzinātnē nozīmīgas tēmas – femīno rakstību, modernismu latviešu literatūrā, padomju literatūras, aukstā kara un kolaboracionisma studijas. Konferencē piedalīsies gan latviešu, gan ārvalstu literatūrzinātnieki, kas interesējas par latviešu dzejas vēsturi sociāli politisko notikumu kontekstā, modernisma estētiku un femīno rakstību. Konferencē iecerēts izvērtēt modernisma un sociālistiskā reālisma attiecības latviešu dzejā gan Staļina un atkušņa laikā, gan sekojošajā stagnācijas posmā un perestroikas gados.
Savukārt plkst. 18 Izdevniecība Neputns aicina uz Montas Kromas dzejas izlases Trotuārs atklāšanu.
24. maijā no plkst. 17.30 līdz 23 būs pastaiga ar pieturvietām Montas nakts, ko vadīs Kārlis Vērdiņš, Vents Vīnbergs un Ronalds Briedis.
Viesnīcā Europa Royal Riga (Krišjāņa Barona iela 12) plkst. 17.30 notiks saruna Kā Monta kļuva moderna? Sarunu vadīs dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Piedalīsies gleznotāja, Montas Kromas grāmatu ilustrāciju autore un tuva draudzene Helēna Heinrihsone, dzejnieks un literatūrzinātnieks Ronalds Briedis, dzejnieks Pēteris Draguns.
No plkst. 19 līdz 20.30 grāmatas Monta Kroma. Re: prezentācija Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30). Dzejas krājumā Monta Kroma. Re: apkopoti īpaši izdevumam radīti 23 mūsdienu dzejnieku darbi, kas veidoti kā atbilde, versija, parafrāze Montas Kromas dzejai. Krājumā iekļauti arī Kromas dzejoļi, kas iedvesmojuši mūsdienu autorus. Grāmatu papildina dzejnieces un filoloģijas doktores Annas Auziņas pēcvārds.
Dzejas krājuma autori: Monta Kroma, Kārlis Vērdiņš, Juris Kronbergs, Ronalds Briedis, Inese Zandere, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Inga Gaile, Liāna Langa, Raimonds Ķirķis, Katrīna Rudzīte, Marija Luīze Meļķe, Edvīns Raups, Ivars Šteinbergs, Rūta Mežavilka, Semjons Haņins, Pēteris Draguns, Anna Belkovska, Ilmārs Šlāpins, Aivars Madris, Lote Vilma Vītiņa, Einārs Pelšs, Eduards Aivars un Elvīra Bloma.
No plkst. 21 līdz 22 Rīgas Cirkā (Merķeļa iela 4) notiks Montai Kromai veltīts dzejkoncerts. Festivāla īpašais pārsteigums būs režisores Māras Ķimeles veidots dzejkoncerts ar Montas Kromas tekstiem. Piedalās aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, mūziķi Alise Joste, Arturs Skutelis, grupas Sigma, Zāle, Ezeri, JUUK.
25. maijā plkst. 12, 15, 19 notiks personiska performance Montas Kromas dzejas topogrāfijā. Iepriekšēja pieteikšanās: [email protected] (vietu skaits ierobežots).
Performanču mākslinieces Signes Valtiņas un skaņu mākslinieka Maksima Šenteļeva interaktīvā izrāde ļaus ieraudzīt Montas Kromas dzeju Rīgas ielās. „Montai Kromai pilsētvide bija dzīva esamība. Viņas dzejoļos autobusu stikli, ielu šaurumiņi, pleci, lūpas, krekli un konveijers, ielu sāls, desmit minūtes cauri Vecrīgai ir personiska koordinātu sistēma, kura mainās atkarībā no aktuālās situācijas, sajūtām, temperatūras, domām un visa, ko ķermeniskā pieredze var sniegt,” saka notikuma idejas autore Signe Valtiņa. Performance būs katra dalībnieka personisks un ģeogrāfisks ceļojums Rīgas pilsētvidē, kur tā brīža sajūtas, skaņas, attēli, impulsi, domas, atmiņas un gaidas pieteiks sevi, lai nākamajā brīdī pazustu un ļautu vērot pārejošo un vienlaikus apzināties visa nepārejošo saistību ar lielākiem dzīves procesiem.
29. maijā plkst. 19 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30) notiks dzejas vakars Dzejolis man ribās.
Festivāla dzejas vakars būs veltīts divām svarīgām Montas Kromas dzejas iezīmēm – pārliecībai, ka visam ir vieta dzejā, un pilsētas straujajam ritmam. No dažādiem skatpunktiem šīs iezīmes aplūkos latviešu dzejnieki Ingmāra Balode un Arvis Viguls, kā arī lietuviešu dzejas jaunā balss Grēta Ambrazaite un latviešu lasītājiem labi pazīstamais igauņu dzejnieks fs (Indreks Mesikeps). Atdzejotāji: Indra Brūvere-Daruliene un Guntars Godiņš. Vadītājs: Ivars Šteinbergs.
30. maijā plkst. 19 Kultūras telpā Autentika (Bruņinieku iela 2) būs prozas vakars Šai stundā pieaugušie nevar būt laimīgi. Festivāla noslēguma vakara īpašie viesi būs prozaiķi Marčins Viha (Polija), Alvīds Šlepiks (Lietuva), Mārja Kangro (Igaunija), Inese Zandere un Ērika Bērziņa. Lasījumu vadmotīvs būs personiski iespaidi literatūrā, piemēram, Ineses Zanderes bērnības atmiņu ainas, Mārjas Kangro ironiskais vērojums literatūras balvu aizkulisēs un Marčina Vihas dienasgrāmatā balstītie, spilgtie lasījumi. Tulkotāji: Ingmāra Balode, Indra Brūvere-Daruliene, Maima Grīnberga.