Kā attālinātajā video sarunā muzeja komandai apliecināja Kens Falons, Purvīša audžumeita par Otrā Pasaules kara laiku un bēgļu gaitām Vācijā stāstījusi nelabprāt, aizbildinoties, ka viņas atmiņās šis laiks vēl joprojām sagādā pārāk daudz ciešanu. Tomēr stāstu par Vilhelma Purvīša sievas Karolīnas audžumeitas apģērbā iešūtajām zelta monētām amerikāņu ģimenei ir izdevies piefiksēt, lai nu to pārstāstītu Purvīša muzeja pārstāvjiem. Zelta monētas, dodoties bēgļu gaitās, bērniem tikušas iešūtas apģērba oderēs samērā bieži – lai krīzes gadījumā būtu līdzekļi samaksāt par īslaicīgu apmešanos un pārtiku. Arī Purvīšu ģimene nodrošinājusi Marionu ar vairākām zelta monētām. Diemžēl no visām Cara laika monētām, kas bijušas paslēptas Purvīšu audžumeitas drānās, līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena. Zelta monētu varēs apskatīt Eiropas personību muzeju dienas ietvaros, kas norisināsies 5.aprīlī Torņakalna baznīcas Draudzes namā no plkst. 15.00 līdz 18.00.
2021.gadā, kad Purvīša komanda apciemoja 99 gadus veco Marionu Kolumbusas pilsētas veco ļaužu pansionātā, tika iegūta vērtīga privātā informācija par Purvīšu ģimeni, tās gaitām trimdā un Vilhelma Purvīša personību, ko nav spējīga izstāstīt neviena meistara glezna. Mākslinieka audžumeita deva savu svētību veidot Purvīša muzeju, atceroties, ka “tētis bija ļoti labs cilvēks”. Tostarp muzejs ir izpildījis Marionas pēdējo gribu, viņas pelnus guldot Purvīšu ģimenes kapu vietā Pirmajos Meža kapos. Vien gadu pēc apciemojuma, Mariona simts gadu vecumā devās mūžībā. Viņas kaimiņi un tuvākie draugi Kens un Drūsija pēc Marionas nāves iegādājušies viņas māju ar visām mēbelēm un privātajām mantām, tāpēc nav izslēgts, ka atradīsies vēl kādas nozīmīgas liecības par Purvīšu ģimeni.
Visa Vilhelma Purvīša privātā iedzīve un gleznas, 1944.gada oktobrī, sekojot savām Vācu armijas no Rīgas mākslas muzeja izvestajām gleznām, tika ievietota 20 kastēs, kas īsi pēc nonākšanas Vācijā pazuda. Tāpēc katra mantiskā vienība, kas kādreiz piederējusi Purvītim, Latvijas kultūras mantojumam ir neatsverams ieguvums. Tā kā vēl desmit gadus pēc Purvīša mantu pazušanas, latviešu trimdas periodikā atrodamas liecības par redzētajām gleznotāja kastēm dažādās Vācijas lokācijās (Minhene, Drēzdene, Pasava, Hesene un citviet), Purvīša muzeja komanda šobrīd īsteno vērienīgu akciju Meklēt un atrast Purvīti Vācijā.
Purvīša muzeja krājuma glabātāja, tekstilmāksliniece Velga Vītola-Kļava: ”Purvīša muzejs” par spīti līdzšinējiem pieņēmumiem, ka visas mākslinieka personīgās priekšmetiskās liecības ir zudušas, ir apņēmies pārcilāt katru vēsturisko “siena kaudzi” un atrast paslēpušās "adatas”. Vai tas ir to vērts? Jā - ir! Jo šo priekšmetisko liecību stāsti nav tikai par muzeju - tas ir par mums kā sabiedrību, kuras pienākums ir veidot un saglabāt nācijas atmiņu. Šī monēta mums dod iespēju runāt ne tikai par Purvīti kā ģeniālu mākslinieku, bet arī nocelt viņu no “pjedestāla” un ļaut cilvēkiem iepazīties ar Purvīša personīgo traģismu, ko atnesa Otrais pasaules karš.”
Akciju atbalsta Vācijas vēstniecība Latvijā un tā tapusi, sadarbojoties ar Vācijas organizāciju Lost Art Foundation. Ikviens interesents tiek aicināts atbalstīt pētniecisko kampaņu, ziedojot šim mērķim mājaslapā www.purvitis.lv. Muzejs izsaka īpašu pateicību Kolumbusas pilsētas latviešu diasporas pārstāvjiem Pēterim Auzeram un Ivetai Grants par līdzdalību zelta monētas dāvinājuma saņemšanā.