Izstādē,būs aplūkojami ne vien viņa veidotie Latvijas pilsētu un pagastu ģerboņi, bet arī medaļmākslas darbi – veltījumi Latvijas mazpilsētām, Kurzemes – Zemgales hercogistei, Latvijas valsts lielais un mazais ģerbonis, un citi. Bagāto kolekciju caurvij Jānim Strupulim raksturīgā jūtīgās līnijas un ritmiskuma izjūta. Vecākā šajā izstādē ir medaļa, kas 1983. gadā veidota par godu Valkai, jaunākie darbi tapuši pavisam nesen. Izstādē var gūt priekšstatu par to, kā gadu gaitā mainījies tēlnieka Jāņa Strupuļa pasaules redzējums un kā tas atainojas viņa mākslā.
Interese par heraldiku izrādījusies noturīga un būtiska. Mākslinieks, kurš 1991. gadā izstrādājis Latvijas Valsts ģerboņa plastisko atveidu un kopš 1992. gada veido arī Latvijas metālnaudas ģipša modeļus, un kura darbi atrodas 16 valstu 57 muzejos, norāda: "Heraldikā apvienojas mana interese par vēsturi, ģenealoģiju un simbolu - to visu vienotā stilā sakausē lakoniska un skaidra mākslas valoda. Tā var likties nesaprotama un noslēpumaina, bet zinātājam ir skaidra, izsmeļoša un ietilpīga. Heraldika ir vienlaikus ir gan zinātne, gan praktiski pielietojama kultūras nozare, un mani valdzina, ka tai ir mūžības elpa."