Mākslinieka Andra Eglīša un viņa domubiedru darbu ekspozīcija ir iekārtota mežonīgā dabas teritorijā starp Dūķiem un Jaundrustiem. Lielie plašumi ar pļavām, purvu, mežu un ieaugušajām mājokļu drupām vairāku gadu garumā ir bijuši viņa savvaļas darbnīca, vienatnes radošo klejojumu un dabas materiālu ieguves vieta, piemēram, tieši šeit ir tikuši radīti ar Purvīša balvu 2013 novērtētie Zemes darbi, kurus mākslinieks gleznoja ar augsnes pigmentiem.
Malas sajūta
"Mani vienmēr ir interesējuši jautājumi par dabas un kultūras, civilizācijas un mežonības tēmu, kurus šajā vietā sanāk risināt no cita skatupunkta, nekā atrodoties darbnīcā Rīgā," atklāj Andris Eglītis. Šīs izstādes centrālajā daļā ir izvietoti vairāki viņa agrāk tapušie darbi, kuru vidū ir mākslinieka veidotā skulptūra Apskāviens, kas pagājušajā gadā bija apskatāma bijušā franciskāņu klostera drupās Berlīnes centrā izstādē Rotaļlaukums savas mirstības pieņemšanai. Šobrīd tā ir novietota uz nošķūrēta zemes gabala pie veca ozola divu stundu braucienā no Rīgas izstādē Savvaļa, kura vakara gaitā arvien vairāk ietīsies zaķīšu kurinātās pirtiņas dūmakā.
Īpaši šai ekspozīcijai Andris Eglītis ir izveidojis vienu jaunu darbu izrakta dīķa atveidā. "Man patika šo darbu salīdzināt ar Fickaraldo – ar kaut ko absurdu, kas darbojas pretēji dabas spēkiem," atminas mākslinieks. Ja Verners Hercogs savā 1982. gadā uzņemtajā spēlfilmā pārvilka kuģi pāri kalnam, tad viņš pakalna nogāzē ir izveidojis dīķi ar koka bortiņiem, kurā tiek sūknēts ūdens no purva ezera ar saules baterijām darbināmu sūkni. Mākslinieks piemetina, ka šajā darbā var izšķetināt dažādas nozīmes, bet malas sajūta ir kļuvusi par tā pamatideju viņa paša izpratnē.
Šobrīd Andra Eglīša savvaļas darbnīca ir kļuvusi par izstādes vietu, kurā savus darbus ir eksponējuši arī Raitis Hrolovičs, Kate Krolle, Reinis Bērziņš, Austris Mailītis, Katrīna Neiburga, Jānis Noviks, Kaspars Podnieks, Liene Rumpe, Kristīne Upīte un Linda Vidgorčika. Tie ir izvietoti pa visu teritoriju. Šos darbus apmeklētāji var piedzīvot gan pa zaļo, gan pa melno trasi, kuras savu apzīmējumu (tāpat kā kalnu slēpošanā) ir ieguvušas pēc savas grūtības pakāpes.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 14. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!