Iepazīstinot ar izstādi, tās radošais producents Voldemārs Dūdums stāsta Brazilvuda teju Holivudas scenārijam pielīdzināmo, bet vēsturnieku neapšaubīto ceļu līdz Liepājai: "Stāsts iesākās pirms vairāk nekā 120 gadiem, kad 1884. gada rudens vētrā, pie Ulmales uz akmeņiem uzskrēja franču burinieks Le Tage. Tas bija ceļā no Haiti uz Liepāju, un kravā tam bija Brazīlijas sarkankoks, paredzēts Krievijas cara galmam. Tā vietā melnais, dzelzim līdzīgais koks nogrima Baltijas jūras dzelmē, kur pacietīgi ripinās vēl šobaltdien. Laiku pa laikam Sārnates galdniekam Kārlim Rubenim vecie zvejnieki atnesa izskaloto “brezilkoku” un stāstus par nažu spaliem, kas krāso plaukstas sarkanas. Par melnā koka skaidās vārītiem tīkliem, kas kļūstot rudi. Vai ar tādu pašu metodi krāsotām Lieldienu olām. Tikmēr pāvilostnieks Rolfs Jansons no atrastajiem kokiem uz metāla virpas virpo vīna pudeļu aizbāžņus."
Rolfa Jansona un Kārļa Rubeņa stāstu iedvesmota, māksliniece Kristīne Abika nolēma atrast veidu, kā brazilkokā noslēpto krāsu atdzīvināt uz audekliem, bet fotogrāfs Māris Ločmelis fiksēja īsos mirkļus, kad koka skaidas iekrāso ūdeni tumši sārtu. Šo procesu rezultāti dokumentēti mākslas formās, kas piepildījušas Lielā dzintara izstāžu zāli – lielformāta gleznās, tekstildarbos, fotogrāfijās, sarkankoka fragmentos un tā skaidās, lai izstādes apmeklētājiem ļautu vēl dziļāk ielūkoties Brazīlijas sarkankoka struktūrā.
Kā sola mākslinieki – šī ir Brazilvuda stāsta pirmā daļa. Daļa, kurā brazilkoka krava ar 120 gadu kavēšanos ierodas Liepājā un iekrāsojas Lielajā dzintarā. Neviens nezina, cik daudz brazilkoka sprunguļu vēl gaida izkāpšanu krastā, bet ir pilnīgi skaidrs, ka sarkanais koks aizraus vēl daudzus un stāstam būs turpinājumi.
Izstāde līdz 13. septembrim bez ieejas maksas skatāma koncertzāles darba laikā – no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 12 līdz 17, sestdienās un svētdienās – no plkst. 10 līdz 15. Norisi atbalsta: Liepājas pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds.