Izstādes stāsta galvenais vadmotīvs paliek nemainīgs – cilvēku dažādība un ap tiem esošā pasaule, kas savā būtībā ir pretstatu pārpilna, taču ikviena indivīda vēlme ir rast tajā savu vietu un izdzīvot, neskatoties uz visām pastāvošajām atšķirībām.
Salīdzināšana, sabiedrībā pastāvošo stereotipu pretnostātīšana, šī spēlē ar kontrastiem – tumšais pret gaišo, krāsainais pret melnbalto, svešais pret savējiem, veselums un daļa, liels un mazs, pareizais un nepareizais, pierastais un neērtais, saprotamais un nesaprotamais,– ir iemīļots Ievas Iltneres izteiksmes veids, kas izpaužas ne vien gleznu sižetos, bet arī to formālajos risinājumos, kur gleznotāja turpina strādāt „nepareizā reālisma” virzienā, kas paver bezgalīgas iespējas pilnveidoties un paust savu pārliecību par to, ka „nekas nav tā, kā izskatās”.
Jaunākajās gleznās, iezogoties gleznas naratīvā, implants kā tāds ielāps nojauc gleznas tiešo uztveri un ļauj vaļu dažādām tās interpretācijām. Tādā veidā Ieva Iltnere paver mums durvis uz šīm paralēlajām pasaulēm, kur implantā ietvertais jaunais vestījums kontrastē ar gleznas galveno sižetu, vai arī, aizlāpot tā daļu, izjauc ierasto kārtību, radot mistiski noslēpumainu noskaņu.
Ar savu izsmalcināto glezniecību formā un kolorītā Ievas Iltneres daiļrade Latvijas mūsdienu glezniecībā ieņem nozīmīgu un paliekošu vietu. Vienmēr ejot līdzās ar laiku, Ieva Iltnere nav baidijusies eksperimentēt un vairākkārt mainīt savu glezniecisko stilu. Arī šobrīd Ievas Iltneres glezniecībā skatītājs var vērot jauno, vēl dzimstošo, kas iespējams nākamajos gados mainīs iepriekšējos priekšstatus par Ievas Iltneres glezniecību.
Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Ieva Iltnere piedalījusies vairāk nekā 90 nozīmīgās grupas izstādēs un sarīkojusi 23 personālizstādi Latvijā un ārvalstīs, iezīmējot savā daiļradē trīs nozīmīgus glezniecības periodus.