Šogad pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena. Simboliski par svinamo dienu tiek uzskatīts 1517. gada 31. oktobris, kad Mārtiņš Luters (1483–1546) pie Vitenbergas baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes, jo gribēja runāt par grēku atlaidēm, vēršoties pret indulgenču tirgošanu. Viņš vēlējās iesākt akadēmisku diskusiju par grēku atlaidēm un tobrīd pat nenojauta, ka reliģisko, politisko un sociāli ekonomisko apstākļu iespaidā tai sekos gadsimtiem ilga kristietības sadrumstalošanās dažādās konfesijās. Visaktīvāk šo izglītības un mākslas vēstures notikumu pieminēs Vācijā, taču daudzi pasākumi notiks arī Skandināvijā, Amerikā un Latvijā, kas ir viena no pirmajām zemēm, kur luterticība tika iedzīvināta. Divas nedēļas pēc brīža, kad šīs tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm bija pienaglotas, Rīga jau zināja par tām.
Vācu kolekcionārs dalās
Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, kurā mākslas muzeja Rīgas birža izstāde ir ieskaņas pasākums. Katra no institūcijām atbilstoši profilam rekonstruē savu stāstu par Reformāciju un par laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.
Plašo pasākumu programmu iesāk izstāde mākslas muzejā Rīgas birža – Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20.gadsimts. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences.
"Projekts ir ļoti apjomīgs. Esam pateicīgi Tomasam Emmerlingam, no kura kolekcijas ir atceļojusi puse visas ekspozīcijas. Apjomīgajā grafikas krājumā ietilpst Martina Šongauera, Gistava Dorē un Otto Diksa darbi," stāsta Rīgas biržas direktore Daiga Upeniece. Izstāde apvieno Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas.
Sadarbība ar Tomasu Emmerlingu (Vācija/Rumānija) aizsākās, pateicoties Gētes institūtam un vācu draudžu iniciatīvai. "Lieliskas zinātniskās konsultācijas un vērtīgus darbus esam saņēmuši no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Universitātes," uzsver Daiga Upeniece. "Esmu ļoti lepns par to, ka esmu luterānis," kolekcionārs Tomass Emmerlings neslēpj, ka viņa kolekcijas veidošanas principi ir personiski un emocionāli.
Laika ziņā ekspozīcija ietiecas XX gadsimtā. Īpaši izceļami suģestējošie vācu ekspresionista Otto Diksa (1891–1969) darbi. Pirmā pasaules kara frontes kareivja pieredzes iespaidā viņa tēma aizvien bijusi protests pret cilvēku savstarpējo vardarbību. Pēc kara Dikss bija viens no mākslas kustības Jaunā lietišķība/Neue Sachlichkeit radītājiem. Viņa vēlīnajā daiļradē šī pieeja izpaudās Mateja evaņģēlijā veltītām tēmām. Nacisti Diksa mākslu novērtēja kā deģeneratīvu, konfiscēja viņa darbus, aizliedza strādāt par profesoru Drēzdenes Mākslas akadēmijā un izslēdza no Prūsijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas.
Top kalendārs
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Vija Daukšte atklāj, ka top izstāde Luters – 1517. Pirms un pēc, kuras veidotāji vēlas pateikt, cik Mārtiņa Lutera idejas joprojām ir dzīvas un ietekmē mūsdienu sabiedrību. Ceļojošā izstāde top sadarbībā ar Strasbūras Universitātes nacionālo bibliotēku un Vitenbergas bibliotēku Štutgartē Vācijā. Tā tiks atklāta martā Štutgartē, LNB to varēs redzēt oktobrī.
"Reformācija ir nozīmīgs notikums ne tikai kultūras un reliģijas vēsturē vien, tas ir arī ļoti nozīmīgs notikums zinātnes un izglītības vēsturē," uzsver LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete. LU piedāvās plašu Reformācijas gada pasākumu programmu, kuras pirmais lielais notikums 17. martā būs Reformācijai veltīta starptautiska starpdisciplināra konference Reformācijas vēsture un protestantu baznīcas šodienas mainīgajā pasaulē. LU ir apņēmusies uzturēt un papildināt arī Reformācijas gada kalendāru (LU mājaslapā). Top arī dažādi zinātniski pētījumi, galvenokārt skarot tieši Latvijas kontekstu.
LU Akadēmiskajā bibliotēkā (Rūpniecības ielā 10) no 10. marta varēs skatīt izstādi, kas saistīta ar Lutera oriģinālizdevumiem – gan pirmizdevumiem, gan uz Rīgu rakstītām vēstulēm. Pamatā tie ir teoloģiska rakstura darbi, bet netrūkst arī dažādu sadzīviska satura tekstu. Bibliotēkas direktore Venta Kocere atgādina, ka 1524. gada 5. martā dibinātā Bibiotheca Rigensis ar piecu grāmatu krājumu ir Mārtiņa Lutera vēlmju auglis. "Viņš no Vitenbergas rakstīja vēstules par to, ka Rīgā vajag dibināt bibliotēkas un skolas," stāsta direktore. Četras no šīm Bibiotheca Rigensis sākumkrājuma grāmatām ir saglabājušās. Savas vēstules rīdziniekiem Mārtiņš Luters parasti sācis ar uzrunu: "Žēlastība un prieks Kristū! Godātie, tālredzīgie un labvēlīgie kungi un draugi!"