Mēs nedrīkstam sagraut savu atkopšanās ceļu, mums nepieciešamas progresīvas valsts investīcijas!
2010. gada pirmajā pusē redzējām, kā pasaules ekonomiskā krīze pārtop par “eirozonas krīzi”. Paziņojumi par spekulatīviem uzbrukumiem un eiro idejas noniecināšanu dominē Eiropas mediju virsrakstos un kļuvuši par ikdienu. Par nožēlu pēdējo sešu mēnešu laikā esam kļuvuši par lieciniekiem vienam no visu laiku spēcīgākajiem Eiropas Savienības pamatu satricinājumiem. Kamēr amerikāņu, ķīniešu, austrāliešu un indiešu ziņu aģentūras piedāvā kaut nelielas, bet barojošas noturīgas atveseļošanās ziņu kripatas, konservatīvo pārvaldīto Eiropas Savienību iznīdē mediju diēta, kurā dominē ziņas par apcirpšanu, taupību, sadalīšanos un stagnāciju.
Eiropai un Eiropas Savienības Padomei, kurai sanāksme būs 17. jūnijā, ir ārkārtēja nepieciešamība pēc jaunas un svaigas pieejas krīzes seku novēršanai. Konservatīvo piedāvātie risinājumi nestrādā. Mums nepieciešama pieeja, kuras centrā ir cilvēku, nevis tirgus intereses. Atjaunotā Eiropas sociāldemokrātija spēj to piedāvāt. Eiropas Sociāldemokrātu partija ir tas politiskais spēks, kas piedāvājis eirozonas krīzes risinājumus. Tagad mums jāpārvērš krīzes pārvaldīšanu ilgtermiņa un ilgtspējīgā izaugsmē. ES stabilitātes mehānismam jākļūst pastāvīgam. Paplašinātas Eiropas ekonomiskās politikas koordinācijas pasākumos jāietver arī eiroobligāciju ieviešanu un Eiropas Parādu aģentūras izveidi. Ir pienācis laiks radīt institucionālu ietvaru Eiropas solidaritātei!
Pienāc īga finanšu regulācija nozīmē finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Tas nozīmē riska ieguldījumu fondu (hedžfondu) un privāto investīciju fondu regulēšanu, lai tie vairs nevarētu mums uzspiest savu demokrātijas traktējumu.
Lai sasniegtu sabalansētu Eiropas attīstību līdz 2020. gadam, mums nepieciešama politika ar spēcīgu sociālo dimensiju, kas iekļautu arī ticamus nabadzības samazināšanas mērķus. Mums nepieciešama īstena apņemšanās samazināt kaitīgo izmešu apjomus. Mums nevajag 10 gadu apcirpšanas un taupības pasākumu. Mums vajadzīgs jauns domāšanas veids, kas atzīst valsts investīciju vērtību. Mēs vēlamies jaunu Eiropas ekonomisko arhitektūru, kas nodrošinātu darba vietas jaunajiem un aizsargātu vecos ļaudis. Tas nozīmē darboties spējīgas jaunatnes nodarbinātības programmas un saprātīgu pensiju sistēmas reformu. Tas nozīmē Eiropas Nodarbinātības un sociālā progresa paktu, kas iedvesmotu uz atjaunošanos, nevis pastāvīgu apcripšanu, kas iedragā un sakropļo izaugsmi.
Šīs ir idejas, ko piedāvā Eiropas sociāldemokrātija. Šo ideju saraksts pieaug un norāda, ka progresīvais ceļš ir pareizais.
Bet kas radīja ekonomisko grūtību un politiskā cinisma vētru, kas Eiropas Savienībai lika nonākt krīzes apstākļos? Kā sešu mēnešu laikā lielākais pasaules tirdzniecības reģions ir spējis sarukt tiktāl, ka tas ir mazāks par tā pastāvīgi ķildojošos daļu kopsummu? Un pats svarīgākais - kas būtu jādara tieši tagad, lai iedarbinātu Eiropu vēlreiz?
ES līderi rītdien tiksies ES Padomes sēdē. Starp viņiem būs arī daudz kritizētā Vācijas kanclere un dīvaini apklusinātais Francijas presidents. Merkeles kundze pēdējos sešu mēnešus aizrautīgi zīmēja robežas smiltīs, kuras nemitīgi aizskaloja sabiedriskā viedokļa paisumi un bēgumi, kamēr Sarkozī kungs vispār neizcēlās ar vērā ņemamu viedokli. Protams, daudziem šī tendence varētu šķist apsveicama, taču pašlaik ir skaidrs, ka neviens no viņiem nav atbildis krīzes laika līdera standartiem. Trūka apņēmīgas un izšķirošas rīcības.
Vētru, kas pāršalca Eiropas Savienību, izraisīja sliktākā iespējamā reakcija uz krīzes laika izaicinājumiem – vilcināšanās. Vācija un Francija, kas bieži piesauktas kā vēsturiskie Eiropas Savienības attīstības dzinēji, noslāpa. Postošo ksenofobiskās politikas ietekmi nav izdevies noslēpt. Īpaši Merkele ir atļāvusi šādai situācijai attīstīties. Vīlusies sabiedrība, baidoties no krīzes ietekmes, ir bijusi iedrošināta uzvelt vainu vājākajam grēkāzim – grieķu “barbariem”. Bet ne jau Grieķija radīja šo krīzi. Protams, finanšu pakalpojumu industrija priecājās palikt malā un noraudzīties, kā vaina par krīzi tiek uzvelta citiem. Konservatīvie, bez šaubām, nevilcinājās pastiprināt šo ksenofobisko politiku.
Konservatīvo vairākums sekoja šādai sociālās bezatbildības politikai, īstenojot ekonomiski greizos taupības pasākumus. Kamēr gandrīz katra pasaules tirdzniecības apvienība pielieto stimulēšanas instrumentus darba vietu radīšanai, labēji centriskie spēki, šķiet, ir pārliecināti, ka tiem brīnumainā kārtā izdosies “iežņaugt” Eiropu attīstībā.
Eiropas Sociāldemokrātu partijas (PES) izvēlētais ceļš padarīs darba vietu radīšanu par galveno atkopšanās rādītāju. PES atzīst, ka nav iespējams atkopties, ja bezdarbnieku rinda nepārtraukti pieaug. Mūsu piedāvājums aizsargās Eiropas valūtu, pārliecinoties, ka tie, kas saredzējuši vērtību sadarbībai labajos laikos, apzināsies nepieciešamību strādāt kopā arī grūtībās.
ES Padomes sēdes priekšvakarā PES veidojošo sociāldemokrātisko partiju vadītāji tiksies, lai dotu formālu piekrišanu mūsu alternatīvajai un progresīvajai izejai no krīzes. Mēs esam pārliecināti, ka tieši mūsu izvēlētais ceļš ļaus virzīties uz priekšu. Pievienojieties, lai iedarbinātu Eiropu vēlreiz!
Šis raksts šodien ir publicēts visā Eiropas Savienībā. Lai apskatītu pilnu sarakstu, lūdzu apmeklējiet www.pes.org.