Pa ceļam pie Ievas Iltneres īsi pirms viņas personālizstādes atklāšanas domāju apjautāties, kā viņa jūtas, dzīvojot un strādājot vietā, kura vienmēr bijusi viena no viscentrālākajām Rīgā, bet gadu no gada arvien vairāk izskatās pēc bēdīga Eiropas kakta. Ēkā Kaļķu ielā senos laikos modes dāmas pulcējās Asnātes Smelteres salonā A, vēl senākos – darbaļaudis apmeklēja kinoteātri Komjaunietis, bet tagad rēgojas izklaides vietas, kas, šķiet, vairs nepretendē ne uz ko citu kā vien paviršu tūristu atstātu naudu.
Ieva Iltnere kā nekā veselai paaudzei – arī manai – nozīmē labas gaumes un izsmalcināta šika etalonu. Tomēr ēkas augšstāva darbnīcā, kuras logi iziet uz klusu iekšpagalmu, saruna ievirzās pavisam par ko citu. Ieva negaida jautājumus par gaumi un pati stāsta, kas viņai svarīgs.
– Man izstāde bija skaidra jau tad, kad pabeidzu iepriekšējo. Tā bieži notiek ar māksliniekiem. Izstādē Ne vien, bet arī (2014) bija glezna, kurā cilvēki sēž pie kamīna dažādās krāsās, tādi raibi. Man uzreiz bija skaidrs, ka tēma ir ieskicēta un es to turpināšu. Mana senā mīlestība uz dažādiem cilvēkiem, visādām etniskām grupām. Man ļoti sen ir bijušas afrikāņu meitenes ar greznām potītēm. Es nezinu, kas esmu bijusi iepriekšējā dzīvē, bet tas mani burtiski piesūc. Es ieeju Parīzē kādā veikaliņā, atrodu lupatiņu un… Nezinu, vai tā ir mode vai antropoloģija, vai daudz kas ļoti cits, ko es varu salikt vienā tēmā Bābele.
Katram ir savas asociācijas – forša filma, sena teiksma, daudzas valodas vai gluži otrādi – kas te tagad vispār notiek? Taču interesanti, ka tas bija pirms pusotra gada. Man pat ir avīzes izgriezumiņš, kurā bija redzamas pirmās bēgļu laivas. Ā, kādas foršas bildes, tā kā vīnogu ķekari ar melnajām galviņām! Kamēr es domāju un gleznoju, visa pasaule ir mainījusies! Man kaut kur ir pierakstīts nosaukums Lampedūza, bet es to bildi pat neuzgleznoju. Tagad es skatos Rīgas mākslas telpā (Francijas laikmetīgās mākslas izstādē Kramplauzis – V. V.) – jau ir! Otrs nosaukums man arī bija labs – Vīri nāk.
Interviju ar Ievu Iltneri lasiet ceturtdien, 22. oktobrī, laikraksta Diena pielikumā KDi!