Tekstilmākslas vecmeistare Inese Jakobi (1949) rāda darbu sēriju Kaimiņu logi. Logs māksliniecei ir kā metafora tiltam vai varbūt robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību. Darbi tapuši no kādreiz iekārotiem, lietotiem, tad izmestiem kā vairs nederīgiem apģērbiem. Inese Jakobi to izmantoju kā atgādinājumu – nekas nekur nepazūd, viss krājas un reiz atgādina par mūsu domām, darbiem un nedarbiem.
“Mēs visi esam kaimiņi – tuvi vai tāli. Katrs ar savu izpratni, dzīves ritmu un formu. Kā sadzīvot blakus uz vienas zemes ? Man logs ir kā metafora tiltam vai, tieši pretēji, robežai starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību.”
Inese Jakobi dzimusi Rīgā, Viņa 1968. gadā absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu, bet 1975.gadā - Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieces radošo ceļu ietekmējuši tādi pasniedzēji kā Aija Baumane, Rūdolfs Heimrāts.
Ineses Jakobi darba gaitas kopš 1975. gada saistās ar Madonu. Vairāk kā desmit gadus viņa bijusi Madonas bērnu mākslas skolas pasniedzēja, bet no 1987. līdz 2017. gadam bijusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu rīkotāja.
Gleznotājas Ingas Jurovas (1972) izstāde Sarkanās durvis ir dziļi personiska un vienlaikus izgaismo ne vien savas paaudzes, bet arī sabiedrības sajūtas. Izstādē pārstāvētas divas cieši saistītas tēmas – mākslinieces ģimene un Maskavas forštate. Vienas dzimtas fotoalbums ir vēstures mikrokosms, no atmiņām izcelts attēlu un stāstu arhīvs. Otrs cikls ir par Maskavas forštati, ko “dabūju mantojumā no tēva”, saka Inga Jurova. Māksliniece idealizē savu dzimto vietu, Maskačkas daudzdzīvokļu ēku attēlojot kā muižu no 18. gs. kompozīcijām – no tāla skatu punkta, priekšplāna lapu ieskautu.
Inga Jurova no 1996. gada piedalās mākslas projektos kā gleznotāja un kuratore, kā arī ir sarīkojusi vairākas personālizstādes. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (bakalaurs, 1998). Absolvējot Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcu, 2000. gadā iegūts mākslas maģistra grāds. 2020. gadā Inga Jurova ieguva galveno balvu Ģederta Eliasa balvas konkursa izstādē Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. Godalgotais darbs Dindiņu saimnieki. Alfrēds un Elfrīda konkursa žūriju uzrunājis ne vien ar savu tehnisko izpildījumu, bet arī dziļi personisko stāstu. Savukārt 2020., 2021., 2022. un 2022. gadā māksliniece par saviem darbiem nominēta Jāzepa Pīgožņa piemiņas balvai konkursa izstādēs ”Latvijas ainava".
Gleznotāja Ivonna Zīle (1980) par savu izstādi Sieviete un jūra saka: “Esmu sapratusi, ka jūras mainīgumam un skaistumam piemīt neierobežota krāsu, tekstūru un noskaņu gamma. Gleznojot jūru un mēģinot tai pietuvoties, neviļus manā redzes lokā nonāca sievietes. Tās, kuras bija man līdzās un tās, kuras vienkārši piesaistīja skatienu. Meklēju savas līdzinieces, piederīgās, vēroju viņas un vienlaikus vēroju arī sevi. Par ko sieviete domā, skatoties uz horizontu, brienot smagās smiltis un ieelpojot jūras gaisu, dzirdot viļņu šalkoņu un vēja čukstus?"
Ivonna Zīle beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju 2005. gadā, kad iegūts Maģistra grāds Vizuāli plastiskajā mākslā – glezniecībā. No 2008. līdz 2020. gadam bijusi zīmēšanas un gleznošanas pedagoģe Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, šobrīd pasniedz kā vieslektore gleznošanu Latvijas Mākslas akadēmijā. 2023. gadā sarīkojusi līdz šim lielāko personālizstādi Sakrālā ģeometrija Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Izstāde apskata dabā un dzīves situācijās novēroto, kas, pārveidots zīmēs, veido sakralizētu zīmju sistēmu.
Iepriekšējā personālizstāde Mantojums norisinājās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja filiālē Dauderi 2018. gadā. Šī izstāde caur kluso dabu un ģimenes fotogrāfiju gleznojumiem vēstīja par Padomju mantojuma ietekmi uz savu un savu priekšteču likteņiem.
Regulāri piedaloties grupu izstādēs un konkursizstādēs Rīgā un Jūrmalā, plašākai sabiedrībai atrādīti marīnas un ainavu glezniecības darbi, kā arī abstraktas kompozīcijas ar sociālu un reizēm pat politisku ievirzi, tomēr par galveno atstājot klusinātu un introvertu skatījumu uz sabiedrībā noritošajiem procesiem.
Šobrīd Ivonnas Zīles darbs saistās ar abstraktu kompozīciju gleznošanu, eksperimentējot ar akrilu un dažādiem medijiem, paplašinot akrila glezniecības iespējas, kā arī darbs ar stilistikas problemātiku un ainavas pārveidi abstrakcijā, izejot no plenēra pieredzes.
Izstādes skatāmas no 14. februāra līdz 17. martam. Izstāžu atklāšana 16. februārī pl. 17.00 25. februārī pl.13.00 Meistardarbnīca Abstraktā glezniecība ar mākslinieci Ingu Jurovu. 10. martā pl. 13.00 Meistardarbnīca Iekšējā jūra ar mākslinieci Ivonnu Zīli.
Muzeja darba laiks: P.,O. – Slēgts, T.-Sv. – 10.00 – 17.00