Latgale un keramika – tie ir nesaraujami saistīti jēdzieni. Keramika ir viena no senākajām mākslām, bet tā piedzīvo dažādas pārvērtības, tāpēc pirms gadiem, kad radās Starptautiskais Keramikas mākslas simpozijs, tam tika dots nosaukums Keramikas laboratorija. Keramikā ir dažādi periodi. Māla vietā nāk akmens masa, tad atkal – porcelāns, tehnoloģiski tiek pievienoti dažādi piemaisījumi, arī apdedzināšanas un glazēšanas metodes mainās. Mākslinieki meklē aizvien jaunus izpildījuma risinājumus, un tam noder arī iziešana ārpus savai darbnīcai, lai tiktos ar kolēģiem, pavērotu viņu darbu, uzklausītu un dotu padomus. "Šī gada simpozijs Covid-19 dēļ ir mazliet citādāks. Starptautiskais statuss tiek saglabāts, jo pasākumā ir pārstāvēti visu Baltijas valstu mākslinieki. Taču ierobežojumu un piesardzības dēļ no tālākām valstīm šoreiz neviens neatbrauca," paskaidro simpozija organizators un izstādes kurators Valentīns Petjko.
Divās nedēļās Baltijas valstu keramikas mākslinieki varēja nodoties iedvesmai. Daugavpilī to var atrast gan cietokšņa mūru varenībā, Daugavas ainaviskajos skatos, Latgales kultūrvidē un kopā būšanā šajā visnotaļ īpatnējā laikā. Katrs mākslinieks attīstīja savu tēmu un izpaudās materiāla izvēlē. "Kādam māksliniekam divas nedēļas ir daudz, citam varbūt tieši šajā laikā iedvesma neatnāk. Noslēguma izstādei mēs ierobežotās telpas dēļ katram lūdzām iesniegt divus darbus," stāsta V. Petjko. "Eksperimentējot gadās visādi! Jo mākslinieks strādā nevis savā darbnīcā, bet svešā vidē. Keramika ir tehniska lieta, keramiķiem jābūt fleksibliem un jāpiemērojas. Taču galvenais ir dalīšanās pieredzē, kas ir arī viens no simpozija mērķiem. Neviens jau radikāli savu stilu un daiļradi nemainīs, bet kaut ko gūst tieši praktiskajās iemaņās, zināšanās un tehnoloģijās."
V. Petjko ir gandarīts, ka simpozijā piedalās vietējie Latgales keramiķi: "Viņi mācās no starptautiski atzīstiem māksliniekiem, un rezultāti ir acīmredzami." Keramikas laboratorijā apskatāmi Haralda Jegodzienska (Latvija), Monikas Gedrimaites (Lietuva), Agnes Šemberaites (Lietuva), Olgas Melehinas (Latvija), Rūda Pētersona (Latvija), Agneses Sunepas (Latvija), Ievas Jurkas (Latvija), Lauras Peldas (Igaunija), Unas Guras (Latvija), Lilijas Zeiļas (Latvija), Eleonoras Pastares (Latvija), Ilonas Abdulajevas (Latvija), Nellijas Dzalbas (Latvija) darbi. Kurators iesaka uzmanību pievērst igauņa Lauri Kiluska darbiem. "Viņš ieradās ar keramikas 3D printeri un modelēja darbus speciālās programmās datorā. Tas ir jaunums, pats pirmo reizi redzēju šo metodi," atzīmē V. Petjko.
Izstāde Rotko centrā skatāma līdz 25. oktobrim.