"Kopsaucēju atrast ir ļoti viegli, jo mūs visas vieno mīlestība pret keramiku, profesionālā interese un meklējumi. Esam dažādas, bet uz pasauli raugāmies ar pietiekami plašu leņķi un ir par ko runāt jebkurā situācijā," tā septiņu keramikas mākslinieču sadarbību komentē viena no viņām – Ilze Emse- Grīnberga. Sadarbības rezultāts – izstāde Lila – līdz 11. februārim skatāms Rīgas Porcelāna muzejā.
Šis ir neparasts projekts. Lila ir noslēdzošā četru izstāžu ciklā, kas veltīta dienu un gadalaiku ritumam. Cikliskuma ideja – cilvēka dzīvē, pasaules kārtībā un universa kustībā – caurvijusi visas līdzšinējās izstādes, kas notikušas jau kopš 2012. gada. Pirmais impulss šādai keramiķu kopā sanākšanai bija pirms pieciem gadiem. Ilze Emse-Grīnberga ar jaunajām māksliniecēm Sanitu Ābelīti, Gitu Ābolu, Artu Balto, Gundegu Hagendorfu, Ievu Kalniņu un Elīnu Titāni tikās viņu maģistra darbu aizstāvēšanas laikā kā recenzente. «Tā bija iepazīšanās caur mākslas darbiem. Mani ļoti interesē viņu viedoklis, un ceru, ka varu būt interesanta viņām. Iespējams, tāpēc tiku uzaicināta pulciņā,» skaidro Ilze Emse-Grīnberga.
Kopprojekta ideja pieder Elīnai Titānei, kura izteica domu pastrādāt kopā tieši izstādēm, jo radošais ceļš katrai māksliniecei ir atšķirīgs. "Citas mākslinieces ir vairāk orientētas uz simpoziju pieredzi, kas keramiķiem ir ļoti laba iespēja profesionāli doties tālāk ar radošiem lēcieniem. Simpozijs – tā ir iespēja strādāt, kā minimums, ar desmit dažādiem māksliniekiem, bieži vien no dažādām valstīm un ar dažādu pieredzi," stāsta Ilze Emse-Grīnberga. "Tas darba process, kas notiek simpozijā, ir ļoti atklāts. Keramiķi atšķirībā varbūt no citu nozaru pārstāvjiem ir ļoti spējīgi dalīties ar savu pieredzi. Vieno krāsns. Krāsnī darbi jāieliek visiem, un tas liek nolaisties no katra ego augstumiem, lai vienotos kopīgā sadarbībā. Viena lieta – darboties personīgajā darbnīcā vientulībā, cita – iznākt desmit cilvēku radošajā kalvē. Ieguvums ir ārkārtīgi liels." Ilze uzskata, ka keramikā jāciena ne tikai talants, kas gan noteikti ir primārais. "Visam ir pamatīgs izglītības segums, jo ir jābūt zināšanām gan ķīmijā, gan fizikā. Ideja tiek pakļauta sarežģītai tehnoloģijai, plus vēl ugunskristības," stāsta keramiķe un piebilst, ka tieši uguns nosaka galarezultātu pilnībā, kas ir ļoti atkarīgs no eksperimentiem, pieredzes, zināšanām.
Tieši tāpēc ziemai veltītajā izstādē Lila viņa apelējusi pie uguns tēmas. "Mans darbs Uguns anatomija tapis, domājot par keramiķa ceļu caur eksperimentiem, neveiksmēm, neatlaidību, pacietību un paļaušanos. Darbā esmu iekļāvusi vairāk nekā desmit gadu no savas dzīves: tur ir gan simpoziju fragmenti, gan ogle – palīgmateriāls no pēdējiem lielformāta šamota skulptūru simpozijiem Jelgavā. Saliekot visu kopā, esmu mēģinājusi atdot godu ugunij, kas arī ir darba pabeidzēja," māksliniece skaidro