"Pagājušā gada sākumā es saņēmu uzaicinājumu no vienas lauku draudzes uzgleznot altāra gleznu. Es piekritu, jo sapratu, ka šis piedāvājums dod man iemeslu darīt to, ko vienmēr esmu gribējis darīt, bet nekad neesmu varējis saņemties, jo man šķita, ka tas ir ļoti pretenciozi – ķerties klāt reliģiskam sižetam mūsu laikā, kad ir ļoti grūti atrast savu ceļu un radīt kaut ko jaunu," sarunā ar Dienu atklāj mākslinieks.
Atsaucoties šim uzaicinājumam, gleznotājs ir izveidojis skici, taču sadarbība nav turpinājusies. "Tas nebija tas, ko šī lauku draudze bija iedomājusies, viņi bija vēlējušies kaut ko citādāku, it īpaši Kristu, kuru viņi gribēja redzēt mīlīgāku un piedodošāku, vārdu sakot – tradicionālāku," domā Imants Lancmanis, kura uzgleznotajam Kristum viena roka ir aicinoša, bet otra – mazliet piesardzīga, kas ir saistīts ar esošo situāciju.
Gleznas nosaukumā Kristus jautājums 2016. gada Lieldienās ietvertais gadskaitlis norāda uz mākslinieka fokusēšanos uz Kristus ikgadējo atdzimšanu, izkāpšanu no kapa, kura katru reizi pozicionējas citā vidē, viņš katru reizi redz citu pasauli, kura strauji mainās. "Viduslaikos tā bija viena, bet šodien Kristus redz dramatisma piepildītu, karu plosītu un kristiānisma ideju sistēmiski apdraudošu pasauli," uzver mākslinieks.
Kristus katru reizi augšāmceļas atšķirīgā ģeopolitiskā un morāli ētiskā vidē, un vienmēr nākas jautāt – vai mani gaida, vai esmu vajadzīgs, vai cilvēki vēlas tikt glābti? "Rietumu pasaulei nav citas alternatīvas kā kristiānisms, jo šī mācība palīdz noorientēties pasaulē, kura ir juceklīga un kārdinājumu pilna un kurā bieži vien eksistē labi nomaskējies ļaunums," atbild Imants Lancmanis.
Mākslinieks strādā hiperreālisma stilā un darba procesā izmanto fotogrāfiju, lai "iedzītu gleznā to vienreizību, kuru nodrošina tikai konkrēts cilvēks, konkrēta mīmika, konkrēts žests", stāsta Imants Lancmanis, kura latviskajā Kristū ar Lielvārdes jostu ap vidukli var saskatīt restauratoru Ģirtu Indānu, kurš ir ļoti labi atbildis ne tikai sava ārējā tipāža, bet arī sava klusā, mierīgā un līdzsvarotā rakstura dēļ, piebilst gleznotājs.
Arī četri kareivji ap kapu nav abstrakti zaldāti, viņi pārstāv karotāju tēlus no Latvijas vēstures, un katrs ir bruņots ar sava laika ieroci: zemgaļu karotājs ar pīķi, bruņinieks ar zobenu, poļu–zviedru kara algotnis ar krama pistoli, sarkanarmietis ar Kalašņikova automātu, paskaidro Imants Lancmanis, kurš savā darbā iegleznojis cilvēkus, kas ir bijuši saistīti ar karu, kuriem "tas ir iekšā". Viens no viņiem ir dienējis Afganistānā.
Gleznotājs Imants Lancmanis strādā hiperreālisma stilā un darba procesā izmanto fotogrāfiju, lai "iedzītu gleznā to vienreizību, kuru nodrošina tikai konkrēts cilvēks, konkrēta mīmika, konkrēts žests", atklāj mākslinieks, kura darbs Kristus jautājums 2016. gada Lieldienās ir apskatāms Rīgas Sv. Pētera baznīcā.