Piezvani man, ja tev skumji būs, piezvani man! Jauno mediju kultūras centra RIXC galerijā Rīgā ir iekārtota Martina Vizbuļa izstāde +371 28649002. Tajā ir eksponēti mākslas darbi, kuri ir sazvanāmi, – uz tiem var zvanīt, lai sāktu sarunu. Pašreizējos apstākļos izstādes atklāšana februāra beigās notika virtuāli.
Vairākus gadus Martins Vizbulis ir aizrāvies ar mikrokontrolieru un sensoru studijām. "Jau sākotnēji man bija skaidrs – ja es kaut ko darīšu, es gribētu to darīt nevis klasiskajās tehnikās, bet izmantot medijus un runāt par tēmām, kas saistās ar laiku, kurā dzīvojam, lai pēc vairākiem gadiem nevienam nebūtu šaubu, par kuru periodu ir runa," apgalvo mākslinieks. Viņam šis laiks asociējas ar sensoriem, kuru ikdienā kļūst arvien vairāk un kuri pamazām atņem cilvēkiem dažādu funkciju veikšanu.
Sandra Tornī
Šajā mikrokontrolieru un sensoru pētīšanas laikā Martinam Vizbulim ir radusies nepieciešamība uzbūvēt bērniem štābiņu savā lauku īpašumā, kas galu galā ir kļuvis par tā saukto gudro māju. "Kamēr ideja brieda, bērni izauga lieli un drīz kļūs pilngadīgi, tāpēc man ir aizdomas, ka esmu to uzbūvējis pats sev," smejas mākslinieks, kuram telefona kontaktu sarakstā ir ierakstīts vārds Tornis. Tā kā viņa lauku īpašumā nav interneta, savas gudrās mājas kontrolēšanai viņš ir iegādājies SIM karti ienākošo zvanu un īsziņu saņemšanai, turoties pie sava pirmatnējā uzstādījuma – panākt maksimāli daudz ar maksimāli maziem ieguldījumiem.
Visu atbilžu variantu teksti ir pārvērsti pazīstamās Latvijas Radio ziņu diktores Sandras Glāzupas balsī – to var izdarīt Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformā hugo.lv. "Kad es piezvanu, Sandra Tornī paceļ klausuli un mēs izrunājam dažādus jautājumus saistībā ar temperatūru, apgaismojumu, apsardzi un tamlīdzīgām lietām,» saka mākslinieks. Jau pēc šī projekta īstenošanas viņam ir radusies vēlme realizēt dzīvē ne tikai kaut ko praktisku, bet arī kaut ko tādu, ko varētu piekārt pie sienas.
Tā ir tapuši izstādē +371 28649002 eksponētie viedie darbi, no kuriem divi izskatās pēc melna spoguļa amēbām ar spīdošiem tekstiem latviešu un angļu valodā. Mākslas darbu telefona numuri +371 28610046 un +371 25468729 ir arī to nosaukumi līdz brīdim, kamēr zvanītāji tos nesaglabā savos tālruņos jau ar saviem vārdiem. Tie ir atvērti komunikācijai no trešdienas līdz sestdienai (plkst. 12–15) un ietver trīsdesmit sešus atbilžu variantus: "Ha, ha, ha, smieklīgi!", "Vai es varu tev ticēt?", "Ko tu neteiksi!" un citus, kas ir izstādes pieskatītāja rīcībā un ko viņš var izmantot sarunas laikā.
Komunikācijas dizains
"Ideālā gadījumā būtu tā, ka izstāde būtu atvērta apmeklētājiem klātienē un viņi paši varētu atbildēt uz ienākošajiem zvaniem, līdz ar to atbildētājs katru reizi būtu cits un nejaušs, vai arī zvanīt no abu mākslas darbu telefona numuriem sev zināmiem abonentiem un sākt sarunu ar piedāvātajām frāzēm un balsīm," stāsta Martins Vizbulis. Mākslinieks piebilst, ka izstādes attālinātajā versijā sanāk daudz ko paskaidrot un savā ziņā nozagt cilvēkiem šo objektu darbošanās principu atklāšanas prieku. Viņa pieredze liecina, ka šāda veida sarunas ir ļoti saistošas bērniem, kuri sarunai nododas ar patiesu interesi un azartu bez jebkādas aiztures.
Viedajos mākslas darbos Martins Vizbulis ir iekodējis vairākus slāņus, no kuriem viens ir saistīts ar mākslīgā intelekta tēmu. Tie ir kā sava veida simulatori, kas rada priekšstatu par komunikāciju ar mākslīgo intelektu un tajā pašā laikā dod iespēju arī iejusties mākslīgā intelekta lomā, kad radīsies izdevība šo izstādi apmeklēt reālajā vidē. "Mēs nekad nevaram zināt, uz ko mākslīgais intelekts ir vērsts un kas aiz tā stāv, bet tas vienmēr ir radīts mērķtiecīgi ar kādu konkrētu misiju. Kurš šoreiz pacels telefona klausuli?" skaidro mākslinieks.
Šie mākslas darbi pieskaras arī sašaurinātās brīvības tēmai, kad dažādu noteikumu dēļ mēs neesam tik brīvi, kā domājam, un sabiedrības komunikācijas dizainam, kas ir vērsts uz ātru, vienkāršu un saprotamu komunikāciju, kura beigu beigās tiek reducēta līdz dažām pogām vai frāzei: es labprāt atbildētu tikai ar "jā" vai "nē". Jāatzīmē, ka visi izstādē eksponētie darbi vāc un saglabā datus. Tie neveic audioierakstus, taču tekstuālā dokumentā piefiksē telefona numurus un izvēlētos atbilžu variantus.
Ūdens atmiņa
Vēl viens izstādes objekts ir dzērienu automāts, kurš sazvanāms pa numuru +371 26663413 un uz kuru iepriekš minētajos ekspozīcijas attālinātās versijas darba laikos tiek vērsta tīmekļkamera. "Sākotnēji tas tika iecerēts kā dzērienu automāts izstādes atklāšanai, bet tapšanas procesā tas modificējās un kļuva par vienu no trim mākslas darbiem," atklāj Martins Vizbulis. Pēc svinīgā pasākuma ar alkoholu un sulu tam ir vajadzējis kļūt par pieticīgu ūdens automātu, taču kādu rītu, kad Martins Vizbulis mazgājās dušā, kur parasti rodas vislabākās idejas, viņam ir ienākusi prātā doma par tā saukto ūdeni ar atmiņu un tās interpretāciju objektā.
Piezvanot uz šo mākslas darbu un spiežot savā telefonā pogas no 1 līdz #, var ne tikai tikt pie dzēriena (tas būs iespējams klātienes režīmā, kad galerija varēs uzņemt apmeklētājus), bet arī iedegt mākslīgos ziedus virs dzērienu automāta un klausīties dažādu ievērojamu cilvēku citātus kā tostus, kas atlasīti atbilstoši izstādē aplūkotajām tēmām. "Te patiesi ir daudz romantikas. Zvani, balsis, potenciāls randiņš pie dzērienu automāta," platformā Zoom translētās izstādes atklāšanas laikā rakstīja viena no tās virtuālajām apmeklētājām, kopā ar citiem daloties pirmajos iespaidos par izstādē piedzīvoto.
Martins Vizbulis ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras vadītājs. Viņš nodarbojas arī ar izstāžu ekspozīciju iekārtošanu – piecas reizes ir iekārtojis Latvijas valsts ekspozīciju Venēcijas mākslas biennālē, ir pastāvīgs Purvīša balvas izstādes ekspozīcijas iekārtošanas autors. Personālizstādes +371 28649002 darbu video un foto dokumentācija drīzumā būs pieejama jaunizveidotajā Jauno mediju kultūras centra RIXC virtuālajā mākslas platformā immersive.rixc.org. Tās mērķis pandēmijas laikā ir nodrošināt radošā procesa nepārtrauktību un padarīt mediju mākslu pieejamu plašākai sabiedrībai, norāda RIXC vadītājs un Martina Vizbuļa izstādes kurators Raitis Šmits.
Antoloģijas veidošana
Jaunajā virtuālajā platformā var iepazīties ar RIXC galerijas un centra organizēto festivālu izstādēm, mākslas rezidencēs radītajiem darbiem, Latvijas tīkla mākslas antoloģiju un digitālās galerijas piedāvājumu. Šeit var aplūkot pagājušā gada nogalē īstenoto projektu Sensorium, kura uzmanības centrā ir piecu mākslinieku un divu teorētiķu redzējums par augmentētās sajūtu pasaules un pieredzes estētiku. Īpaši tam jaunus darbus ir radījuši Krista Dintere, Santa France, Kristīne Krauze-Slucka, Alvis Misjūns un Ivo Tauriņš, savukārt tēmas izvērsumu piedāvā Ilva Skulte un Helmuts Caune.
"Domāju, ka virtuālā platforma visos šajos virzienos turpinās darboties ilgāku laiku, jo Covid-19 pandēmijas izraisītā situācija ar vairākiem uzplūdiem un noplūdiem ieilgs dažu gadu garumā," saka Raitis Šmits. Pārcelšanās uz virtuālo vidi viņam atgādina to, ar ko viņš un domubiedri nodarbojušies 90. gados, kad radās net.art jeb tīkla māksla, kuras pārstāvji deklarēja, ka tīklā radīta māksla ir jāskatās tieši tīklā, nevis galerijās.
"Esam sākuši Latvijas tīkla mākslas antoloģijas veidošanu – restaurējam darbus no 90. gadu beigām un XXI gadsimta sākuma un ievietojam tos virtuālajā mākslas platformā," stāsta Raitis Šmits un sarunas noslēgumā piemetina, ka pašreizējā situācija ar jaunajām darbības formas izteiksmēm ir nepārtraukta saskaršanās ar izaicinājumiem. Tas viss ir ļoti nopietni! – skan viens no Martina Vizbuļa mākslas darba +371 28610046 atbilžu variantiem.
Informācija: rixc.org, immersive.rixc.org