Jāņa Kraukļa izstāde МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ (Mēs jau esam mājās, bet tu vēl viesojies) tapusi, iedvesmojoties no kāda uzraksta. 1980. gados Ukrainas imigrantu strādnieki (dēvēti arī par gucuļiem) tika nolīgti darbam fermas celtniecībā netālu no kolhozam piederošas mājas Prizēnos, Vecpiebalgas pagastā, kurā viņi uzturējās. Virs mājas ārdurvīm viņi uzrakstīja frāzi ЛУПАНАРИЙ. НЕ ПРОХОДИ МИМО. МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ (Bordelis. Nebrauc garām. Mēs jau esam mājās, bet tu vēl viesojies). 1980. gadu beigās Jāņa Kraukļa ģimene iegādājās šo māju līdz ar uzrakstu reģionā, kurā ir atrodamas viņu ģimenes saknes. Divas desmitgades vēlāk māja vairs nebija labā stāvoklī un to nācās nojaukt. Šis laiks un vieta, kur reiz atradās māja, bet tagad vien drupas (vai kapakmens), ir pavēris ceļu, lai no jauna aplūkotu (vietas) kultūras atmiņu.
МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ ir Jāņa Kraukļa pirmā personālizstāde. Tā apliecina mākslinieka interesi par zemi kā materiālu konceptuāliem vingrinājumiem, gan medija prakses ietvaros, gan – skulpturāli. Izstāžu telpas ierobežotībā Krauklis iztēlojas un uzstāda pārvietojumus un pārveidojumus, radot ne-attēlojošu un reizē dzīvu sasaisti ar zemi, izmantojot augsni un citus dabā sastopamus materiālus. МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ koncentrējas metodēs, kuras vieno kompresija, saspiešana un sablīvēšana, kamēr tematiski darbi izriet no stāstiem, kuras iemieso māja. Mainīgais, procesuālais izstādes formāts ļauj Krauklim mēģināt tās interpretēt no jauna.
Jānis Krauklis (1993, Rīga). 2019. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Studiju gados papildinājis zināšanas Roterdamā, Vilema de Kūninga akadēmijā un Antverpenē, Karaliskajā Antverpenes akadēmijā. 2017. gadā kļuva par vienu no Ināras Teterevas stipendiātiem mākslā. Krauklis ir viens no četriem mākslinieku grupas 3/8 dibinātājiem. Kopš 2014. gada izstādījis savus darbus grupu izstādēs – Black Market, Kim?, NNN un Piezīmes par pašsaprotamām lietām Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Sistēmas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, arī Private/Public Gallerie Mitte Brēmenē, Vācijā u.c. 2019. gadā Krauklis tika atzīts par Open Kim? Call 2020 laureātu, kas sniedza viņam iespēju sadarboties ar un veidot izstādi Kim?
Savukārt izstāde Visa dzīvība zaļo (All Flesh Is Grass) ir sadarbības projekts, kurā piedalās mākslinieki Una Hamiltone Helle, Eltons Kūns, Uma Breakdown un kurators Ēriks Martinsons. Tajā ietverta izstāde, lasīšanas grupa un mākslinieku filmu seanss
Kliforda D. Saimaka romānā Visa dzīvība zaļo (All Flesh Is Grass – angļu val.) (1965) kāda neliela pilsēta kļūst neizskaidrojamā kārtā izolēta no pārējās pasaules ar neredzamu un necaurejamu barjeru. Galvenais varonis Breds Kārters, teju bankrotējuša uzņēmuma īpašnieks, kļūst par starpsugu saziņas kanālu ar būtnēm, kuras ir atbildīgas par vairogu, kas apņēmis pilsētu. Būtnes ir ārpuszemes izcelsmes un ieņem purpursārtu ziedu formu. Kārters uzņemas sava veida vēstnieka lomu, lai vēstītu ziedu vēstījumu par mierīgu līdzāspastāvēšanu visiem Visumā. Frāze "All Flesh is (as) Grass" parasti tiek izmantota kā epitāfija daudziem, kuri ir aizgājuši un pievienojušies zemei, apliecinot dzīvības ciklu un visa savstarpējo sasaisti.
Izstāde Visa dzīvība zaļo Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā tiks veidota, ņemot vērā jautājumus par augu apziņu/darbību un starpsugu komunikāciju/empātiju. Izprotot šos konceptus kā "mistērijas", projekts izmantos spēli kā izziņas veidu. Filma The Plants are Watching un tās 1970. gadu (pseido)zinātnes konteksts, būs izejas punkts, apvienojumā ar kritiku un iztaujāšanu. Metode ir sadarbības rezultātā izstrādāta trīsdimensionāla spēle, kas Kim? telpas iztēlojas kā spēles laukumu un vietu eksperimentiem. Atsauces punktos ietilpst tehnikas/pieejas no: LARP (Live Action Role Playing), LAOG (Live Action Online Games), TTRPG (Table Top Role Playing Games), MMO (Massively Multiplayer Online Games) un televīzijas piedzīvojumu spēles. Izstāde apkopo: stilizētu pētniecības laboratoriju ar datiem, kas savākti projekta attīstības fāzē; modulāra sintezatora ģenerētu skaņu; vienpersoniski vadītu meditāciju; trauku ar zemi; un Ficus Iyrata augu, novietotu uz zaļā ekrāna fona. Projektam un tā ietvaros ģenerētajai spēlei attīstoties, izstādes telpā piepulcēsies papildus elementi. Iegūtā spēle ņems vērā gan fiziskās, gan tiešsaistes spēles scenārijus un tiks publiski testēta, izstādei noslēdzoties. Iedomātie starpsugu komunikācijas ierobežojumi tiks uztverti par spekulatīva potenciāla pamatiem, un visai iesaistei ar dzīvām būtnēm, gan fiktīvām, gan citādām, tiks pieiets ar cieņu.
Abas izstādes skatāmas līdz 23. augustam.