Laikmetīgās mākslas muzeja saturs top, ēkas būvniecība - tikai pēc krīzes

Kultūras ministrijai juridiski piederošajā un LNMM glabāšanai nodotajā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijā pašlaik ir 242 darbi, kas iegūti, piesaistot valsts dotāciju un Eiropas Ekonomiskās zonas Norvēģijas instrumenta līdzekļus. Kolekcijā atrodas arī starptautiskas ekspertu komisijas akceptēti dāvinājumi, kā arī ABLV Bank iepirktā kolekcija, kas tiks nodota valsts īpašumā pēc jaunās muzeja ēkas izbūves. Mākslas kuratore Helēna Demakova un LLMM kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule izstādei Tests atlasījušas vairāk nekā piecdesmit 22 autoru darbus, kas pārstāv visus vizuālās mākslas veidus. Autoru vidū ir Māra Brašmane, Andris Breže, Miķelis Fišers, Vilnis Vītoliņš, Miervaldis Polis, grupa F5, Andrejs Grants, Kristaps Ģelzis, Gvido Kajons, Leonards Laganovskis, Imants Lancmanis, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks un daudzi citi.H. Demakova, kura kopš 2005. gada darbojas starptautiskajā topošā muzeja krājuma ekspertu komisijā, pastāstīja, ka izstādes nosaukums ir aizgūts no LLMM kolekcijā esošā grafiku cikla Tests horizontāļu identificēšanai, ko mākslinieks Vilnis Zābers (1963-1994) radījis tieši pirms 20 gadiem. Tie esot daudznozīmīgi darbi, kas tapuši izteikti sociālas ievirzes izstādei Kvalitāte' 92. Izstāde Tests, aptverot piecas desmitgades - 60. gadiem līdz mūsdienām -, reprezentē noteiktu, kaut arī fragmentāru Latvijas laikmetīgās mākslas attīstības procesu. «Kā tēmu esmu izvēlējusies cilvēka pasauli - tāda cilvēka, kas ievīts kādās sociālās saitēs,» teic H. Demakova. Lielā daļā darbu tematizēta padomju un postpadomju situācija, taču tas nav attiecināms uz visu muzeja kolekciju.Ienākot LNMM, garām skatienam nepaslīdēs Monikas Pormales lielformāta fotogrāfija, kurā redzams Srostku ciemā Sibīrijā dzīvojošais muzikants Ivans. Viņu iztaujājis režisors Alvis Hermanis kopā ar Maskavas Nāciju teātra aktieriem savā ekspedīcijā 2008. gadā, gatavojoties izrādei Šukšina stāsti. Fotogrāfiju, kas ir arī izrādes scenogrāfijas sastāvdaļa, pēc ekspertu komisijas sprieduma maijā plānots iepirkt LLMM kolekcijai, piesaistot privātlīdzekļus.Aptuveni pirms sešiem gadiem nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa projektētās LLMM ēkas būvēšana Andrejsalā līdz ar krīzi tika atlikta. «Pašreizējā ministre teic, ka ar 2015. gadu varētu sākt atkal kustināt, tas arī nav slikti. Galvenais - nedrīkst ļaut nomirt idejai,» saka H. Demakova. Ministru kabineta lēmums projekta atbalstīšanu nemitīgi atlikt, viņasprāt, neesot nekas slikts, jo vēl daudz jāstrādā, lai pilnveidotu muzeja saturu. «Ar visu to, cik šī kolekcija jau patlaban ir iespaidīga, tā tik un tā vēl ir tālu no pilnības,» apgalvo H. Demakova.Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, kura bija ieradusies aplūkot izstādi, apgalvoja, ka Laikmetīgās mākslas muzeja izveide būšot pirmais darbs pēc attapšanās no krīzes.