Lieciet mierā Eiro!

Kāds vēl sods un kāda vēl siksna, jautājums jau kādu ceturksni nav par to, kāds būs Latvijas pašmāju izraisītās krīzes rezultāts (arī, ja tādi "ekonomisti" kā Karnīte tikai tagad sāk apjaust to, cik lielas ir problēmas, jo vēl pirms diviem mēnešiem viņai bija tikai cikliska?! attīstība un viņai līdzīgi domājošie kaut ko kladzināja par piezemēšanos, lai ko tas arī nozīmētu), bet gan par to, ko darīt, lai situāciju uzlabotu ar visiem pieejamajiem līdzekļiem (naudas došana uzņēmējiem vai ekonomikas "sildīšana" a la Rimšēvičs tā nav, jo Latvija nav sociālisma valsts)? Vai atkal notiks stāvēšana malā un noraudzīšanās uz visu un kaut ko sāks darīt tikai tad, kad tiks sasniegts zemākais punkts, kam tas ir vajadzīgs - pensionāriem, nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem? - pavisam noteikti ne nekustamā īpašuma spekulantiem, kas visu "saspekulēto" jau sen ir izveduši ārpus robežām, tāpat kā publisko līdzekļu piesavinātāji lielu daļu ir izveduši, atlikušo tagad cenšas visiem spēkiem pieturēt, jo bailes no taisnīgas tiesas laikam ir pamatīgas. Un kāda vēl piebarošana? Latvijā patiešām vēl ir uzņēmumi, kas kaut ko eksportē un cenšas to noturēt arī pašreizējos apstākļos, taču, ja devalvācijas vietā izvēle patiešām tiks izdarīta par labu deflācijai, tad "pakaļu" varēs apsegt ar zvērādām, vienlaikus izvēršot barteru un mainot kartupeļus pret burkāniem.

Latvijas ekonomikas problēma ir piramīdas efekts. Tā tagad smuki brūk kopā, jo apstājās piebarošana. Eiro tur pilnīgi neko nemainīs. Visos šajos neatkarības gados tā arī netika izveidota plaša un konkurētspējīga, vērtību pievienojoša tautsaimniecība, tikai patēriņa spirāle. Un nevajag tagad saspringt kā nenobriedušam palaidnim, kas baidās no siksnas. Savu pakaļu mēs varam piesegt tikai ar savām rokām, tā ka jēga maza. Fiksi jāved kārtībā tas, ko vēl var, nevis jālidinās bezatbildīgās un bezjēdzīgās fantāzijās, kā brīnumainā kārtā izmukt no soda.

bija domāts - tādēļ ir jāveic kaut kādas diplomātiskās pārrunas, lai veicinātu eiro vienpusēju ieviešanu, jo arī Eirozona savos pirmsākumos jau būtībā ir politisks projekts, ne jau ekonomisks

Manuprāt, Latvijas budžetā naudas beigās pietiks tikai sociālo vajadzību segšanai, ne vairāk, jo pašreizējie aizņemtie līdzekļi ir paredzēti tikai pagātnes parādu segšanai, tādēļ ir visai nenopietni runāt par kaut kādu "valsts budžeta rokās". Eksportējošie uzņēmēji savus līgumus lielā daļā gadījumu vairs sen neslēdz latos, tas ir pārāk riskanti, tiktu prasīta pārlieku liela riska prēmija. Par importu - galvenais te ir energoresursi, bet te darbojas "legālā korupcija" un konkurences pārkāpumi, kas palielina izmaksas daudz vairāk, nekā to izdarītu devalvācija. Devalvācijas gadījumā tiem būtu visai ātri jāpiemērojas jaunajai situācijai, notiktu arī liels grūdiens par labu pašmāju enerģijas ražotājiem, kaut vai no biomasas, tāpat kā par labu citiem pašmāju preču ražotājiem. Latvijai taču it kā "esot rezerves", lai segtu visus apgrozībā esošos latus (vismaz uz papīra), vai ne tā - to taču pati LB apgalvo, tad problēmām ar eiro iepirkšanu arī nevajadzētu būt, attiecīgas papīra naudas kravas tika nosūtītas noteiktai Dienvidslāvijas valstij, par elektronisko naudu nemaz nerunājot. Par devalvāciju - tāpēc jau saku, ka tā ir jāveic vienlaicīgi ar eiro vienpusēju ieviešanu, par currency board - jau rakstīju, ka neviens neticēs, ka Latvija to varēs noturēt, tāpat te attiecas Eirozonas valstu iebildumi, kas nevēlas, lai vēl kāda valsts to ieviestu, jo tas ir stingrākais piesaistes režīms pirms eiro ieviešanas (tādēļ ir jāveic kaut kādas diplomātiskās pārrunas, lai to veicinātu, jo arī Eirozona savos pirmsākumos jau būtībā ir politisks projekts, ne jau ekonomisks). Tā jau ir gadsimtiem pierādīta monetārās ekonomikas patiesība, ka īpaši pēc tik lielām inflācijām, ir nepieciešams atjaunot normālu valūtas paritāti. Es vēlētos zināt kādas (daudz maz attīstītas) valsts piemēru, kas šāda veida izmaksu deflāciju ir izturējušas, es nezinu nevienu. Vai to, kādēļ tiek uzskatīts, ka deflācija būs labāks risinājums par devalvāciju, nav nācies dzirdēt nevienu viedokli, izņemot "inde, inde..". Un kāpēc ir tik svarīgi, lai Latvija piedalītos kā Eirozonas lēmējvalsts, Latvijas ekonomika ir tik niecīga, ka tāpat tās viedoklis ir, maigi izsakoties, otršķirīgs, eiro ir vajadzīgs Latvijai, nevis Latvija Eirozonai.

Pabeidzot iepriekšējo komentāru- tātad valdībai ir jārīkojas, lai notiktu konsekventa virzība uz eiro ieviešanu saskaņā ar EMS noteikumiem. Tas ir ceļš uz uzticības atjaunošanu Latvijas uzņēmējiem starptautiskajos tirgos, nevis devalvācija.

Jūsu diagnoze pareiza, taču ieteiktais ārstēšanās līdzeklis gan ne. :-) Piekrītu, ka "eiro ir līdzeklis, ar kuru Latvijai piesaistīt ārvalstu investīcijas, kā arī nodrošināt to, lai vēl vairāk nekristos uzticība Latvijas uzņēmējiem starptautiskajos tirgos", taču ieteiktā devalvācija būs tā, kas šo uzticību sagraus un to būs ārkārtīgi grūti atgriezt. Iztēlosimies situāciju pēc pirmās devalvācijas: 1) turpināsies spiediens uz latu, jo tirgus gaidīs nākošo devalvāciju, kā rezultātā iecere par "currency board" neīstenosies, jo pietrūks rezervju; 2) tiks lauzti importa piegāžu līgumi, piegādātājiem pieprasot priekšapmaksu par precēm un pakalpojumiem, kā rezultātā Latvijā var sākt trūkt elementāro preču, kā arī celsies importa cenas; 3) arī iedzīvotāji nekavēsies ar savu latu pēdējo uzkrājumu maiņu, kā rezultātā notiks de facto eirozācija, Saeimai tik atliks leģitimizēt eiro kā oficiālu maksāšanas līdzekli; 4) šī eirozācija nebūs glābiņš, jo paredzams apgrozāmo līdzekļu jeb eiro trūkums, kurus būs jāiepērk/jāiemaina pret Latvijā saražoto produkciju (vai mums ir ko pārdot?), tādējādi vēl vairāk apdraudot ekonomikas funkcionēšanu; 5) eirozācija aizakvēs Latvijas pievienošanos eirozonai, jo eirozonā uzņem valstis, kuras ir apliecinājušas savu spēju sekmīgi veidot monetāro politiku. Eirozācijas apstākļos tas nebūs iespējams, tāpēc, pirms pievienoties eiro, būs jāievieš atkal nacionālā valūta. Tādi, lūk, ir spēles noteikumi. Modelējot notikumu attīstību jāsaka, ka labāk tomēr atmest domu par devalvāciju, jo tā tiešām nepalīdzēs. Un nevajag domāt par Māstrihtas kritēriju maiņu, jo neviens to nedarīs. Vārguļiem Eiropa nepalīdzēs. Viss mūsu pašu, lasi, valsts budžeta rokās.

Viss ir relatīvi - arī Māstrihtas kritēriji. Katrā ziņā Jūsu argumenti mani ne īpaši pārliecina, rodas iespaids, ka Jums ar monetāro ekonomiku (vismaz - Eirozonas) vai ekonomiku kā tādu nav lielas saistības. Eiro ir līdzeklis, ar kuru Latvijai piesaistīt ārvalstu investīcijas, kā arī nodrošināt to, lai vēl vairāk nekristos uzticība Latvijas uzņēmējiem starptautiskajos tirgos, pašreiz vienīgais pareizais solis no Latvijas puses, manuprāt, būtu devalvācija (normālas paritātes atgūšana) un vienlaicīgi vienpusēja eiro ieviešana (kas vairāk ir diplomātijas jautājums, un tas, kādā veidā to pasniegt, lai Eirozonai nebūtu pārāk liels kaitējums), jo līdz 2012.gadam gaidīt nevienam nav laika, bez tam tad Latvija jau būs nokavējusi iespējas piesaistīt investīcijas tajā posmā, kad Pasaules ekonomika būs nokritusies līdz zemākajam punktam, un sākusies palēna atgūšanās. Tāpat arī Eirozona labi apzinās, ka Māstrihtas kritērijiem vispār ir apšaubāms pamats (ir pat dzirdēts izbrīns no augsta līmeņa monetārajiem ekonomistiem, ka pašas jaunās dalībvalstis šo jautājumu nekad nopietnā līmenī nav pacēlušas), tāpat kā viņi apzinās, cik svarīga ir eiro dotā stabilitāte tādām valstīm kā Latvija, un ko Eirozonai un eiro uzticamības ziņā nozīmētu ES dalībvalsts bankrots (jo arī, ja Latvija nav Eirozonā, tas varētu atstāt diezgan interesantu ietekmi uz eiro). Var jau protams skandināt "inde, inde, noteikumi, noteikumi", bet Latvijas valdības primārais uzdevums tomēr ir Latvijas iedzīvotāju labklājība ilgtermiņā (nevis pāris treknos gadus, pēc kuriem seko posts), nevis uztraukums par to, ko padomās Eiropa vai kā tas izskatīsies. Vai arī ir vēl viena iespēja, ko varētu pielietot - devalvācija un vienlaikus ieviests currency board, kas gan arī ir apšaubāms ar pašreizējo uzticamības līmeni (skatīt kredītreitingus) Latvijas valstij. Tas principā nav jautājums par iedzīvotāju uzticību eiro, tas ir jautājums par to, kāda būs Latvijas iedzīvotāju labklājība un cik ilgi vēl Latvijas valsts būs starp nabadzīgākajām visā ES, kādreiz ir arī jāriskē, jo ir muļķīgi gaidīt, ka kāds pašreizējos apstākļos kaut ko pienesīs klāt.

Tu nonāci pretrunā pats ar sevi. Pirmkārt tu neesi sapratis devalvācijas būtību,devalvāciju pavada arī naudas drukāšanas mašīnas iedarbināšana,jo lata kursa kritumus tiek kompensēts ar jaunas naudas emisiju budžetā. Tātad,ja latu pēc kursa pielīdzinām eiro, tad latu daudzums tiek palielināts 1,4 reizes un latu skaits apritē būs vienāds ar eiro skaitu. Otrkārt ,tas ko tu mini kā trūkumu,ka latu Eiropā nemaina un nepieņem,krīzes apstākļos pārvēršas par ieguvumu, ja jau mums izmisīgi trūkst naudas ,tad kāpēc mums būtu jāpriecājas ka tūristi un importētāji to pašu naudas mazumiņu izvazā pa plašo pasauli. Treškārt, tu iesaki papriekš izdarīt un tikai pēc tam sākt domāt ko esi sastrādājis, šāda rīcība valsts pārvaldē jau ir noziegums. Tu baidies no devalvācijas vārda, lats šobrīd ir par 42.3% vērtīgāks par eiro,bet pārejot uz eiro mēs pārejam uz vājāku naudu,kas pēc būtības tā pati devalvācija vien ir.

kas tie par komentētāju spiedzieniem draugiem.lv stilā? Nu labi, man nav grūti, varu pievienoties - Elīna, Jūs esat Vi5laBākĀ, čmok, čmok.... Atvainojos par lirisko atkāpi, tas bij vairāk akmentiņš Jūsu galma dārziņā. Tagad pie lietas - a ko tas EIRO vispār maina? Nu es saprotu - pazūd spekulāciju risks un spiediens uz LB, nedaudz sarūk importa-eksporta izmaksas, nedaudz atjaunojas iedzīvotāju uzticība finansu iestādēm... bet citādi? Ne jau eiro mūs padarīs bagātus vai nabagus! Varam ieviest kaut Japānas jenas. Ieviešot "svešu" valūtu mēs vienkārši atteiktos no dažiem parastiem neatkarīgas valsts finansu instrumentiem.... kurus mēs nemaz neizmantojam un arī negrasāmies, tātad pofig rudzi. Pati par sevi nauda ir tikai papīrītis, kuru izmanto preču un pakalpojumu maiņas procesa vienkāršošanai. Ja nebūs ne preču ne pakalpojumu, tad ir pilnīgi vienalga, kāda papīrīša nebūs arī mūsu makos - zaļa, zila vai sarkana. Arī zviedru bankām patiesībā būs vienalga, vai kāds konkrēts klients tām neatdos 70tkst latu, vai 100tkst eiro un ar īpašumā iegūto gandrīz jauno ne visai kvalitatīvo un pārāk dārgo dzīvokli tā nevarēs atpelnīt ne eiro, ne latos iztiekto cenu. Kas attiecas uz devalvāciju, tā ir diezgan bezjēdzīga(vieni vinnēs, otri zaudēs) un arī ļoti nepopulāra pasaules politikā, jo tieši tā pārvērta vēl lielākā juceklī un katastrofā pagājušā gadsimta 30-to gadu krīzi(kad valstis sāka savstarpēju devalvāciju "karu"). Man daudz interesantākas liekas šaubīgās saistības daudzu uzņēmumu un jo īpaši banku bilancēs. Pirmkārt, jo tas ir ziepju burbulis ar diezgan miglaini nosakāmu izmēru. Otrkārt - pat, ja izdosies novērst tā sprāgšanu, ziepēs mēs dzīvosim vēl ļoti ilgi. Paskaidrošu kāpēc - manuprāt parastā R-Eiropas valstī viena "parastā mirstīga" kredītsaistības ir salīdzinoši nelielas un krietni mazāka termiņa. Krīzes periodā bankas var šīs saistības restrukturēt un pagarināt termiņus - labāk gan pašām, gan klientam. Bet kā gan pagarināt kredītsaistības, kas jau ir uz gadiem 40 un par pusi algas vismaz? Un ņemot vērā, ka bijušā patēriņa trakuma atgriešanās pat pēc krīzes ir maz ticama, parādu slogs vēl ilgi žņaugs visu LR tautsaimniecību. Nauda rada naudu. Diemžēl, ja nekā nebūs, visu taupīs un atlikušo mazumiņu vēl desmitiem gadu atdos zviedriem, nebūs arī ko pavairot. Kā es to redzu - tūkstošiem Latvijas ģimeņu ir lemtas nožēlojamai eksistencei vismaz 10 gadu garumā. Un ir pilnīgi vienalga, vai iztikas minimums būs noteikts eiro vai latos.

Pirmkārt, mainot iegūstam mazāk eiro, tātad faktiski sanāk tāda naudas reforma padomju stilā ar iedzīvotāju aplaupīšanu. Otrkārt, lats ne pie kāda kuras nav līdzvērtīgs eiro, jo eiro var iztērēt jebkurā eirozonas valstī, bet Dānijā vai Austrumeiropā vienmēr var samainīt. Uz Eiropu līdzi paņemtus latus nav iespējams ne tērēt, ne mainīt. Treškārt, risinājumi "un tad jau redzēs" ir bezatbildīgi, lai neteiktu vairāk - noziedzīgi. Un vispār - vai nevarētu vienreiz izbeigt tautas tracināšanu ar PĻĀPĀM par gaidāmo devalvāciju?

Izlasīju un sapratu, ka mums jāsēž un jāturpina gaidīt, kamēr lielie brāļi pasvilps. Kā tad ar vienpusēju pievienošanos eiro zonai? Varbūt ir vairāk argumentu kā Baltijas valstu centrālo banku negatavās stratēģijas un plāni? Turklāt piezīme, ka jāspēlē pēc izdomātiem noteikumiem ir tipiska eirokrātu nostāja - gaidīsim, kamēr izlems pārējie. Acīmredzot šādu nostāju ir ietekmējis fakts par pēdējo laiku Latvijas "panākumiem" sarunās ar EK. Būsim reāli, mazajās valstīs vispār neieklausās un mēs nemākam savas intereses reāli aizstāvēt.

nu tad saliec komatus un lielos un mazos burtus :)

Vecas dalibvalstis atlaujas dazadas "valibas" :) Ar to es domaju, ka eirozonas dalibvalstim protams ir jaieviero noteiktie kriteriji, bet tiek pielauti dazadi iznemumi. Siet, man gribas ticet, ka tad kad Latvija klus par pilntiesigu kluba locekli, ari mes varesim atkapties no nosacijumiem, ja situacija to spiedis. Tadel, manuprat svarigakais ir tikt ieksa klubina.

Paldies par komentiem. Kopuma meginaju noradita, ka "veca Eiropa" pagaidam reage leni uz autsrumeiropas un ipasi Baltijas ekonomiskajam problemam, vairak gan tadel, ka pasam ir nepatiksanas. Eiro ieviesana butu patikama, bet neviens pagaidam neplano mainit noteikumus.,un ja mainis, tad ne jau tikai Latvijas del. Tadel, pasreiz ir jadara viss lai valsts spetu izpildit Mastrihtas kriterijus. Saskana ar LB teikto, tas nozime 3 % budzeta deficits ir jasasniedz jau 2010.gada , kas acimredzot ir liels izaicinajums.

Eiro ieviešanas efektu varam panākt devalvējot latu līdz eiro kursa līmenim - 1 lats = 1 eiro. Tad mums paliek sava valūta un iespējas krīzes situācijās izmantot mainīgo kursu,arī valūtas konvertācija saglabājas ,kas garantē komercbankām nelielu iespēju nopelnīt. Tas ir vienīgais loģiskais ceļš kas mums ejams. Pielīdzinām eiro kursu lata kursam un tad paskatāmies kas notiek ar tautsaimniecību,ko esam ieguvuši un ko esam zaudējuši un tikai tad pieņemam lēmumu - vajag mums atteikties no savas valūtas vai nē. Nevajag strēbt karstu putru ,pieņemot tik atbildīgu lēmumu. Un nebūtu slikti,ja arī Viņķelis pamācītos no citu kļūdām,es te domāju Argentīnu.