Mākslinieku trio Anna Salmane, Krišs Salmanis un Kristaps Pētersons ir viena no retajām multižanriskajām parādībām Latvijas aktuālās mākslas ainā. Šīs kopas projektu zīmīgākais raksturlielums ir vizuāli minimālistisks un konceptuāls tēls, kura emocionālās un intelektuālās būtības izteicējs, instruments ir skaņa. 2017. gadā grupa ieguva Purvīša balvu par darbu Dziesma, kas aicina pārskatīt 20. gadsimtā nostiprināto nacionālo vērtību sistēmu un liek skatītājam atbildēt uz jautājumu – vai tā atbilst arī 21. gadsimtam?
Lielformāta skaņas skulptūra Daudzskanis radīta īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālei. Šī objekta inspirācijas avots ir britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāns Melnais mākonis* (1957), kur uzmanības centrā ir jēdziens “saprašanās”. Vēstījuma sižetiskā attīstība apliecina, ka tieši tā ir izšķirīgi svarīga. Daudzskaņa autori uzsver, ka reālajā pasaulē “saprašanos bieži sarežģī kultūras, izglītības, pieredzes, individuālā rakstura, dzimtes un dzīves posma īpatnības. Pilnīga saprašanās ir reti sasniedzama, bet tiek nepārtraukti pieprasīta. Izvirzot saprašanos par nepieciešamību, atšķirīgi viedokļi izraisa rūgtumu. Mainot skatpunktu un atšķirīgumu pieņemot par pamatstāvokli, cieņpilna nesaprašanās atbrīvo un bagātina.”
Daudzskanis ir mehānisks lielizmēra stabuļu instruments. Dzirdama četrbalsīga polimetrija stingrā stilā. Katra stabule te spēlē savā ritmā, taktsmērā, tempā un augstumā. Dažādās skaņu rindas jaucas un pārklājas, sekojot unikālajam algoritmam. Tomēr ikviena ciklā ir mirklis, kad to trajektorijas satiekas.
Izstādi Daudzskanis, kas ir Purvīša balvas speciālprojekts, realizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru INDIE, mākslas un kultūras portālu Arterritory.com. Skulptūras radīšanu konsultējis mākslinieks Oskars Poikāns, bet to izgatavojis Oskars Plataiskalns (Dizaina darbnīca). Projektu atbalsta Purvīša balvas patrons SIA Alfor.
* Britu astrofiziķa Freda Hoila (Fred Hoyle) zinātniskās fantastikas romāna Melnais mākonis (1957) pirmajās lappusēs Saules sistēmai tuvojas gāzes un putekļu mākonis. Sasniedzis Sauli, tas apstājas. Neparedzētā uzvedība liek minēt, ka mākonis ir inteliģenta būtne. Lai pārliecinātos, zinātnieki uzsāk sarunu. Mākonis te ieradies tikai atjaunot enerģijas krājumu un ir pārsteigts, ka uz vienas no Saules sistēmas planētām attīstījusies mēreni saprātīga dzīvības forma. Pēc zinātnieku lūguma tas mēģina sniegt savas zināšanas diviem brīvprātīgajiem. Mākoņa informācija neizmērojami pārsniedz cilvēka prāta spējas, un abi pētnieki no pārslodzes mirst.