No 4. februāra līdz 24. martam ISSP galerijā notiks mākslinieka Konstantīna Žukova (1990) izstāde Melnā neļķe. 2. daļa, kas aicina ieskatīties LGBT+ vēsturēs – "melno neļķu" valodā, simbolos un satikšanās vietās. "Apzīmējumu "Melnā neļķe" homoseksuālu vīriešu kopienai latviešu prese sāka pielietot XX gadsimta 20. gados. Iespējams, metaforu izgudroja viņi paši. Tam par labu liecina sava laika žurnālista aprakstītā homoseksuāļu pazīšanās zīme – melna neļķe uz zaļi emaljēta medaljona," par šī apzīmējuma rašanos raksta vēsturniece Ineta Lipša.
Romantika tiešsaistē
Savā daiļradē mākslinieks Konstantīns Žukovs turpina pētīt šo subkultūru, kuras DNS vēsturiski ir ticis ierakstīts izdzīvošanas instinkts – būt neredzamam, nepamanāmam. Pagājušajā gadā Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu zālē Pilot viņš piedalījās grupas izstādē lai iemīlētos, klikšķiniet šeit, kas aplūkoja tiešsaistes iepazīšanās vietnes un to, kā tās ir ietekmējušas mūsdienu romantisko attiecību veidošanās kultūru. "Pirmajā daļā izmantoju geju, biseksuāļu un kvīru iepazīšanās vietni Grindr un sarunājos ar mūsdienu "melnajām neļķēm" par viņiem pašiem, kas ikdienā strādā politikā, medicīnā, veikalā un citur," stāsta Konstantīns Žukovs.
Otro daļu, kas tagad būs aplūkojama ISSP galerijā, mākslinieks piesaka kā ievadu XX gadsimta vēsturē, kurā viņš izceļ galvenās tēmas, un cer, ka nākotnē šo projektu attīstīs un fokusēsies uz atsevišķām detaļām. Jaunā izstāde ir veidota trijās sadaļās, no kurām pirmā ir ISSP galerijas loga aizsegi ar Jāņa Zālīša grāmatas Mīlestības vārdā nodaļas Ar likumu aizliegtā mīlestība tekstu. "Es izlasīju Ritas Rudušas grāmatu Pagrīdes citādība. Homoseksuāļi Padomju Latvijā. Tajā ir apkopoti homoseksuālu cilvēku stāsti, kurus caurvij atziņa, ka Jāņa Zālīša grāmata viņiem ir pamatīgi pabojājusi dzīvi," norāda mākslinieks. Loga aizsegi palīdz radīt sajūtu par galerijas telpu kā sava veida pagrīdi.
Mīlestības degsme
Otrajā sadaļā ir eksponēti ciļņi ar dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejoli Čau! no viņa dzejoļu krājuma Gatavā dzeja. "Šis ritmiskais un asprātīgais dzejolis precīzi atspoguļo iepazīšanās vietnēs piekopto komunikāciju, kurā viss ir īss un zūdošs," saka Konstantīns. Izstādē dzejolis ir uzrakstīts uz melnām flīzēm kā atsauce uz XX gadsimta 80. gadu uzrakstiem uz tualešu vai citu publisko telpu sienām. Šie uzraksti daudziem ir raisījuši atklāsmi, ka eksistē cita pasaule un ka viņi nav vieni.
Konstantīna Žukova darbs no izstādes Melnā neļķe. 2. daļa
Izstādē Melnā neļķe. 2. daļa mākslinieks pievēršas arī satikšanās vietām, piemēram, pludmalē. "Es gāju uz pludmalēm un sāku vākt pagales, kuras bija kļuvušas melnas – vai nu jūras nokrāsotas, vai apdegušas. Tas sasaucas ar "melno neļķu" tēmu un vedina arī uz patētisku salīdzinājumu ar mīlestības degsmi," atklāj Konstantīns. Viņš ir sācis fotografēt šīs pagales kā lietiskos pierādījumus, kā atgādinājumu par kādreizējo varas attieksmi pret homoseksuāļiem.
Saruna čukstus
Ekspozīcijas trešā sadaļa ir fotogrāfisks veltījums "melnajām neļķēm" – toreiz un tagad. Mākslinieka mērķis nav atveidot vēsturiskus notikumus, bet analizēt un interpretēt tos no mūsdienu skatpunkta. Savā radošajā praksē Konstantīns Žukovs iepriekš ir smēlies iedvesmu vēsturiskos un literāros avotos – no islāma zelta laikmeta homoerotiskās dzejas līdz Oskara Vailda mīlas vēstulēm un Mišela Fuko darbiem par seksualitāti. Pēc šīm "ekspedīcijām" viņš ir nonācis atpakaļ Latvijā un pievērsies "melno neļķu" vēsturei, kas ir izgaisusi kopā ar cilvēkiem.
Bieži noklusēta, tā netika dokumentēta, jo šī subkultūra sarunājās čukstus, gluži kā smilgas nūdistu pludmalēs, bet pašlaik, pateicoties pētniekiem, piemēram, Inetai Lipšai, tā pamazām tiek rekonstruēta. "Man patīk, ka ir arvien vairāk vēsturnieku, kuri sāk rakt citas vēstures. Dažreiz cilvēki apjūk no jaunās informācijas un vairs nesaprot, kas ir kas, jo tas ir mežs, kurā ir viegli apmaldīties, bet šis ir interesants laiks, kurā mēs mēģinām saprast citus stāstus un kā vispār var dzīvot citādi," uzsver Konstantīns Žukovs.
Mākslinieks dzīvo un strādā starp Rīgu un Londonu. Viņš ir mācījies Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, pēc tam studējis Londonā. Pašlaik Konstantīns arvien vairāk nosveras uz Latvijas pusi un domā, kā attīstīt savu radošo praksi un kādā veidā paust idejas – fotogrāfijā vai fiziskos objektos, kas, iespējams, ļautu runāt par abstraktākām un plašākām tēmām. Savu dienišķo maizi Konstantīns Žukovs pelna kā grafikas dizainers – viņš ir strādājis gan Dabas vēstures muzejā Londonā, gan arī britu mākslas galerijā Tate, kur ir iesaistījies izstādes Surrealism Beyond Borders veidošanā. "Lai arī es diezgan skaidri nošķiru mākslinieku no grafikas dizainera, šīs jomas savijas un ietekmē viena otru," piebilst Konstantīns.
Konstantīns Žukovs
Izstāde Melnā neļķe. 2. daļa
ISSP galerijā līdz 24.III