Rūras triennāle notiek Vācijas ziemeļrietumu reģiona vērienīgajās postindustriālajās telpās. Tur, kur kādreiz valdīja smagās rūpniecības giganti, jau sešpadsmit gadu top aktuāla, sociāli atbildīga māksla. Rūras triennāles dibinātājs ir leģendārais flāmu intendants Žerārs Mortjē (1943–2014). Pateicoties viņam, ekonomiskās krīzes un depresijas dziļi skartais Rūras reģions ir varējis atdzimt kā laikmetīgās kultūras centrs.
No 2018. līdz 2020. gadam Rūras triennāles programmu veidos pieredzes bagātā vācu dramaturģe un festivālu vadītāja Stefānija Karpa. Viņas priekštecis šajā amatā bija slavenais Nīderlandes režisors Johans Simonss. Atbilstoši Rūras triennāles nolikumam tās mākslinieciskais vadītājs tiek mainīts ik pēc trim gadiem.
Izdzīvošanas nosacījums
Šā gada triennālei Stefānija Karpa izvēlējusies tēmu Starplaiks/In-between Time. "Nekad agrāk mums nav bijis tik izteiktas sajūtas, ka tik īsā laikā mainīsies katrs mūsu dzīves aspekts," uzsver Stefānija Karpa. "Mēs esam starplaikā. Cilvēki ir lidojumā, viņi ir izstumti no savām mājām un ir spiesti migrēt, ceļot pāri kontinentiem. Viņi tiek izslēgti no sabiedrības, un viņu dzīve kļūst atkarīga no nebeidzamiem birokrātiskiem procesiem. Neiedomājami nežēlīgi ekonomiskie kari iznīcina veselas sabiedrības daļas, tautas un kultūras. Iekļaušanas, līdzdalības, vienlīdzības un brīvības principi ir nevis politiskās gaumes lieta, bet mūsu civilizācijas izdzīvošanas nosacījums," piebilst Rūras triennāles intendante.
"Šis starplaiks ir mūsu iespēja palīdzēt radoši ietekmēt pārmaiņas visās sociālajās un kulturālajās attiecībās, nevis reaģēt, ieņemot baiļu un aizsargāšanās pozīciju. Mums vēl ir laiks, lai īstenotu jaunu humānas līdzāspastāvēšanas projektu, – tāda ir Rūras triennāles doma. Bēgļi ir kļuvuši par mūsu ēras tēlu, un tas pierāda, ka pašpietiekamās Eiropas dienas ir beigušās. Mums par to ir jāaizdomājas, ja vēlamies turpināt dzīvot civilizētā sabiedrībā," apgalvo Stefānija Karpa.
Kara biznesa modeļi
No 9. augusta līdz 23. septembrim Rūras triennālē tiks piedāvātas 33 izrādes un projekti, to vidū ir 16 pasaules pirmizrāžu, kā arī 20 oriģināldarbu un kopražojumu. Tajos ir iesaistīti vairāk nekā 920 mākslinieku no 30 valstīm.
Šodien Dīsburgā festivālu atklās ievērojamā Dienvidāfrikas mākslinieka un režisora Viljama Kentridža iestudējums The Head and the Load, kas pirms dažām nedēļām tika izrādīts Londonas muzejā Tate Modern. Šajā darbā, kurā tiek analizēta Āfrikas loma Pirmajā pasaules karā, saplūst muzikālais teātris, deja un vizuālā māksla. 1914.–1918. gadā vairāk nekā divi miljoni afrikāņu, pakļaujoties kolonistu spiedienam, devās karot uz Eiropu. Šī ir maz zināma lapaspuse Āfrikas un Eiropas vēsturē.
Drāmas teātra sadaļu 11. augustā Esenē atklās lugas Rūpnīca pasaules pirmizrāde, tās autori ir Sīrijas mākslinieki – režisors Omars Abusāda un dramaturgs Mohammads el Atars. Šajā darbā viņi rekonstruē kara biznesa modeļus, par pamatu izmantojot reālus faktus, kas ir saistīti ar franču uzņēmējiem piederošo cementa ražotni Lafarge Sīrijas ziemeļaustrumos. Izrādē tiek pētītas naudas un varas attiecības: pat kara apstākļos rūpnīca turpināja darbību – tāds bija biznesa partneru lēmums.
Visuma simfonija
Par Rūras triennāles asociēto mākslinieku 2018.–2020. gada periodam intendante Stefānija Karpa izraudzījusies autoritatīvo šveiciešu režisoru Kristofu Martāleru, ar kuru daudz sadarbojusies teātra projektos Vācijā, Šveicē un Austrijā (Stefānija Karpa bijusi viņa izrāžu dramaturģe). 17. augustā Bohumā notiks viņa muzikālā teātra iestudējuma Universe, Incomplete pasaules pirmizrāde. Tajā skanēs amerikāņu komponista Čārlza Aivsa nepabeigtā Visuma simfonija. Izrāde, kurā piedalīsies dejotāji, aktieri un 115 mūziķi, top sadarbībā ar šveiciešu diriģentu Titusu Engelu un vācu scenogrāfi Annu Fībroku. Šajā darbā mākslinieki aicinās publiku atskatīties uz mūsdienu dzīvi no tālas nākotnes.
Vēl viens intriģējošs Rūras triennāles piedāvājums muzikālā teātra žanrā ir vācu komponista Hansa Vernera Hences Medūzas plosts – 1968. gadā sacerētā oratorija tapa kā rekviēms Če Gevaram. Koncertiestudējumu veidos ungāru režisors Kornēls Mundruco un amerikāņu diriģents Stīvens Slouns. Pirmizrāde notiks 31. augustā Bohumā.
18. septembrī Esenē ar multimediālu performanci Nākotnes valoda uzstāsies Lorija Andersone. Rūras triennālē varēs apmeklēt dejas un teātra izrādes, būs skatāmas vizuālās mākslas instalācijas. Daudzos projektos ir iesaistīti mākslinieki no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Liela uzmanība tiek veltīta Rūras reģiona jauniešiem, viņi tiek aicināti piedalīties projektā #nofear un konfrontēt savas bailes. Šogad triennālē jaunieši reflektēs par seksualitāti, savukārt jaunākā skolas vecuma bērniem domātajā izrādē stāstīs, kas ir bēgļi un kāpēc mums ir svarīgi dzīvot vietā, kurā visi varam justies droši.
Informācija: www.ruhrtriennale.de