Glāzgovas galerijā The Modern Institute ir skatāma amerikāņu mākslinieces Lisas Alvarado personālizstāde Spirālveida dzeltenais/Spiral Yellow. To veido gleznas, kas brīvi karājas galerijas telpā, mandalai līdzīgas smilšu figūras uz grīdas un skaņas instalācija. Šajos darbos autore pievēršas laika plūdumam un laika atstātajam iespaidam uz dabu un materiālu. Gleznās redzamās apļveida formas, kas asociējas ar koku stumbra gadskārtām, norāda uz attiecībām starp pagātni un tagadni, dabas notikumu un cilvēka izraisītu katastrofu atkārtošanos. Apļi atgādina, ka koki ienes pagātni sev līdzi tagadnē. Lisa Alvarado izmanto metaforas, lai aprakstītu un formulētu mūsu attiecības ar laiku, kā arī šo metaforisko un telpisko attiecību atšķirīgo izpratni.
No šķidrā uz cieto
Lisa Alvarado ieskicē paralēli starp filosofa Valtera Benjamina rakstā Par vēstures jēdzienu piesaukto "vēstures eņģeli" (vētras laikā eņģelis ir ar seju pret pagātni un tiek iepūsts nākotnē, kuru neredz) un Bolīvijas Andu aimaru tautas lingvistiskajām struktūrām. Aimari uzskata, ka pagātne ir viņu priekšā (senākie notikumi atrodas tālāk), savukārt nākotne – aiz muguras. Tas ir pretstats lielākajai daļai Eiropas valodu, kurās mēs nākotni saprotam kā kaut ko tādu, kas atrodas mums priekšā.
Jauns elements, kas ieviests izstādes Spirālveida dzeltenais eksponātos, ir ceļojumos un veikalos atrasto audumu kolāžas un to iešūšana darbu virsmā, tādējādi Lisa Alvarado integrē tekstilu savās košajās gleznās. Asamblāžas tehnika un krāsu palete ir atsauce uz mākslinieces meksikāņu izcelsmi. "Pieejamo resursu izmantošana ir saistīta ar laiku un vērtību. Priekšmeti, kas ir šķietami mazvērtīgi vai bezvērtīgi, un lietas, kas bieži vien vairs nav derīgas, atrod jaunu pielietojumu. No pagātnes atlūzām, kā to dēvē Valters Benjamins, tiek radīta jauna nākotne, kas veido saikni ar senčiem un ietver vēsturiskās perspektīvas," teikts izstādes anotācija.
Ekspozīcijas nosaukums Spirālveida dzeltenais liecina, ka daudziem darbiem ir dzeltena auduma pamatne, šī krāsa caurstrāvo vairāku gleznu kompozīciju. Lisa Alvarado to uztver gan kā brīdinošu krāsu, gan kā enerģijas, atdzimšanas un pārmaiņu simbolu. Šī pēdējā īpašība sasaucas ar mākslinieces koncepciju par glezniecību kā šķidra materiāla virzīšanu un pārvēršanu cietā stāvoklī. Glezniecību var uztvert kā ieraksta ierīci – līdzīgi gredzeniem koku stumbrā māksla ir laika, pārmaiņu un cilvēka trausluma lieciniece.
Lisa Alvarado (1982) dzīvo un strādā Čikāgā, viņa ir ne tikai māksliniece, bet arī mūziķe. Viņas gleznas bieži papildina skaņa, un kopš 2010. gada Lisas Alvarado mākslas darbi veido ekstātiskā minimālisma mūzikas grupas Natural Information Society koncertu scenogrāfiju. Šajā apvienībā Lisa spēlē harmoniju.
Humanoīds ar rozi
Galerijā The Modern Institute notiek vēl divas izstādes – britu mākslinieka Saimona Stārlinga projekts Dzīvojamā laiva Ho/Houseboat for Ho (Presented by the Strawman) un šveiciešu tēlnieka Ursa Fišera piecpadsmit jaunāko bronzas miniatūru kolekcija Vinjetes/Vignettes. Visas trīs izstādes būs atvērtas līdz 25. maijam.
Skats no Saimona Stārlinga izstādes Dzīvojamā laiva Ho/Houseboat for Ho (Presented by the Strawman). Foto – Jegors Jerohomovičs
Ņujorkā dzīvojošā mākslinieka Ursa Fišera (1973) darbi ir novietoti uz grīdas, it kā vienkārši tur atstāti vai pamesti kā rotaļlietas. Plašā un gaišā galerijas telpa pārvērsta par laukumu, kurā mīt dzīvnieki, augi, sadzīves priekšmeti un augļi. Dažām Ursa Fišera poētiskajām ainām ir fantastiska izcelsme, citas ir ikdienišķu notikumu fiksācijas, taču teju visās skulptūrās ir jaušamas dīvainas sadursmes, konfrontācijas un kombinācijas. Raupjš humanoīds tur metāla rozi, čūska ir apvijusies ap krēslu, lācītis tur zīmi "Stop" (iespējams, viņš protestē pret klimata pārmaiņām), zaļums ir izspraucies cauri ādas krēslam, rozā sivēns sastindzis uz pannas, putniņš nosēdies uz zelta olas, milzu dakša ir caurdūrusi cilvēka miesu. Mainīgie stāvokļi, dažādas augšanas un sabrukšanas formas caurvij šīs sīkmantiņām līdzīgās skulptūras. Kompozīcijas centrā ir miniatūra Murano stikla lustra.
Skats no Ursa Fišera bronzas miniatūru izstādes Vinjetes. Foto – Jegors Jerohomovičs
Izstādē izpaužas mākslinieka humora izjūta. Tā kā visi darbi ir izkārtoti uz grīdas, skatītājiem ir jāskatās lejup un jānoliecas, lai tos aplūkotu tuvumā. Uz neliela postamenta ir tikai kaķa skulptūra. Ursa Fišera daiļrades atslēga ir hierarhijas apšaubīšana, viņš izgaismo mūsu attiecības ar to, kas šķiet reāls un ikdienišķs, ar pastāvīgo un nepastāvīgo, nopietno un kaprīzo. Tas, kas izskatās iedomāts un nestabils, šajā izturīgo bronzas darbu sērijā ir veidots kā paliekoša vērtība. Šīs vinjetes un ainiņas vēl ilgi dzīvos savu dzīvi.
Galerija The Modern Institute Glāzgovā ir dibināta 1997. gadā. Tā sadarbojas ar 58 starptautiski atzītiem un jauniem māksliniekiem no dažādām valstīm. Glāzgovā galerijai ir divas izstāžu telpas. The Modern Institute izdod mākslinieku grāmatas un monogrāfijas, organizē gan publiskās, gan komercizstādes visā pasaulē, kā arī piedalās lielākajās mākslas mesēs Eiropā un ASV.
Informācija: themoderninstitute.com