Ar lepnumu
"Vēlā 1939. gada rudenī, kad pār Baltijas valstīm jau karājās hitleriskās Vācijas un staļiniskās Padomju Savienības noziedzīgās vienošanās zobens, kādas mākslas darbu kopas pārcelšanās uz ārzemēm gan norisinājās vienlaikus ar Baltijas vāciešu izceļošanu un daudzu kultūras vērtību izvešanu no Latvijas, tomēr viesa nevis zaudējuma sajūtu un trauksmainas priekšnojautas, bet lepnumu un priecīgas gaidas," par Latvijas kolekcijas aizceļošanu uz Malmes Mākslas muzeju Latviešu zāles iekārtošanai raksta mākslas zinātniece Kristiāna Ābele savā esejā … daļa kontinenta, daļa pamata (publicēta interneta vietnē lcca.lv).
Šajā kolekcijā bija ietverts gandrīz piecdesmit mākslas darbu, kas pirms došanās ceļā dažas stundas bija apskatāmi Latvijas Universitātes aulā. Tie iezīmēja pāreju no XX gadsimta 20. gadu modernisma eksperimentiem uz reālismu, kas bija raksturīgs 30. gadu Eiropas mākslai, un tematiski pievērsās Latvijas dabai un nacionālās kultūras cildinošajām idejām, sabalsojoties ar Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma kultūrpolitiku. 50. gadu izskaņā šī kolekcija tika izņemta no pastāvīgās Malmes Mākslas muzeja ekspozīcijas.
Jauns redzējums
Ar mērķi turpināt izpēti un kontekstualizēt šo 47 mākslas darbu kopumu 2022. gadā Latvijas kolekcija no jauna pilnā apjomā tika izrādīta Zviedrijā, un tagad – 85 gadus pēc tās veidošanas sākuma – daļa mākslas darbu uz vairāk nekā diviem mēnešiem atgriezušies Latvijā. Rīgas izstādi papildinās šodienas autoru redzējums – astoņi laikmetīgās mākslas jaundarbi, kas izceļ nepamanītos naratīvus Latvijas mākslas kolekcijā un komentē plašākus jautājumus, kas saistīti ar nacionālismu un nacionālas valsts dzimšanu. Mūsdienu mākslinieku darbi iekļauti Malmes Mākslas muzeja kolekcijā, kļūstot par Latvijas mākslas izlases laikmetīgu interpretāciju un paplašinājumu.
"Latvijas kolekcija Malmē gan aktualizē tā laika mākslinieku darbību un politisko situāciju Latvijā, gan aicina pārdomāt, kur, kā un vai Latvijas mākslas darbi pieejami ārvalstu muzeju kolekcijās un to stāsti – starptautiskiem skatītājiem," uzsver Inga Lāce, viena no trim izstādes kuratorēm. Kopā ar viņu šo projektu ir īstenojušas Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese un dāņu kuratore Lote Lēvholma. Jaundarbus ir radījuši mākslinieki no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas, kuru pārstāv Ieva Epnere un Ieva Kraule-Kūna.
Darbu liktenis
Izstādi Latvijas kolekcija papildinās publiskā programma. Tajā ir ieplānota tikšanās ar projekta kuratorēm, saruna par Latvijas mākslas darbu likteni Otrā pasaules kara notikumu ietekmē, starptautisks simpozijs par muzeju lomu un atbildību sabiedrībā XXI gadsimtā, radošā darbnīca bērniem un vecākiem, norvēģu mākslinieces Makdas Embajes performance Karnevāls, kas tapusi iedvesmojoties no Jāņa Tīdemaņa dinamiskās gleznas Karnevāls, un izstādes noslēguma koncerts sadarbībā ar komponistu Henriju Poikānu.
Aktuālajai informācijai var sekot līdzi interneta vietnē lnmm.lv.