Azerbaidžānas paklāji ir pazīstami visā pasaulē ar to oriģinālo ornamentu, kompozīciju un krāsu risinājumu. Ielūkoties to pavedienos, mezglos, rakstos, vēstījumā piedāvā izstāde Atmiņas ģenētiskais kods. Azerbaidžānas paklāji, kas no 16. maija līdz 15. septembrim būs skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā.
Pasaules kultūras mantojuma vēsturē paklāju aušanas māksla ir absolūta virsotne, kas rada vienotu domu, saprāta un prāta telpu. Tajā nolasāms naratīvs par leģendām un notikumiem, zaudējumiem un uzvarām, lepnumu par pagātni un cerību par skaistu nākotni. 2010. gadā Azerbaidžānas tradicionālā paklāju aušanas māksla iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Rīgā skatāmā izstāde tapusi, iezīmējot Azerbaidžānas un Latvijas diplomātisko attiecību 30. gadadienu un sadarbībā ar Azerbaidžānas vēstniecību Latvijā un publisko akciju sabiedrību Azerkhalcha (Azərxalça). Azerkhalcha ir vienīgā paklāju ražotne Azerbaidžānā, kuras darbnīcās strādā dažādu paaudžu amatnieki, turklāt audējas tikai no lauku apvidiem, kas ir ļoti nozīmīgi reģiona ilgtspējīgai attīstībai. Ražotnes pamatuzdevums ir moderna un dinamiska paklāju aušanas evolūcija, saglabājot gadsimtiem seno arodu. Uzņēmuma veidotā Rīgas izstādes kolekcija ir mākslinieku un meistarīgu amatnieku kolektīvs darbs, kas balstās uz senču tradīcijām un mūsdienu dizaineru inovatīviem meklējumiem. Paralēli ekspozīcija sniedz priekšstatu par Latvijas un Azerbaidžānas ornamentu līdzībām, atspoguļojot dažādus tautu mijiedarbes aspektus, vēsturiskās sakarības vai kopīgās tēmas, kas ietekmējušas abu valstu kultūru. Paklājos ieaustās saules zīmes, svastikas, dzīvnieku un putnu attēli, to ornamentālā apdare liecina par tradīciju atbalsi, nebeidzamu ticējumu, vērtību un mākslas savstarpējo caurviju.
Izstādē organiski iekļaujas arī Latvijas lietišķās mākslas vecmeistara Jūlija Straumes Azerbaidžānas teritorijā apzinātais un pētītais etnogrāfiskais mantojums – neatkārtojami paklāju raksti, kurus viņš fiksējis un kolorējis fotogrāfijās savu ekspedīciju laikā. Jūlija Straumes entuziasms, zināšanas un pieredze veicināja jaunas, līdz tam Latvijā aušanas praksē neizmantotās tjurku paklāju siešanas mezgla tehnikas apgūšanu, kas kļuva iecienīta un populāra XX gs. 30. gados