Evelīna Deičmane nominēta par izstādi Dejorgāns/Tanzorgan Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (04.11.2022.–31.01.2023.).
Nominācijas pamatojums: "Evelīnas Deičmanes izstādē kopā savijusies viņas personīgā pieredze, uzaugot mazā lauku ciematiņā 90. gados, kā arī ilgu gadu pētījums par “izdzīvošanas mākslu." Deičmane stāsta par skarbiem notikumiem caur savu ķermenisko pieredzi, bet pāri visam prieks par iespēju dzīvot un būt kustībā. Izstāde vienotā stāstījumā organiski ved apmeklētāju cauri Kim? sarežģītajām telpām. Tajā apvienojas gleznieciski, performatīvi, skaņu un objektu mākslas izteiksmes mediji, kas rada imersīvu pieredzi skatītājam, telpas burtiski iesūc un nelaiž vaļā. Ikkatrs no izteiksmes līdzekļiem rūpīgi izvēlēts un attēlo konkrētā objekta ideju. Uzskatu, ka nomināciju pamato Deičmanes spēja radīt vienlaikus intīmu un ievelkošu, kā arī eksistenciālu pieredzes telpu, varētu teikt, ka izstādei piemīt kas terapeitisks," skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
Savukārt Reinis Hofmanis nominēts par izstādi Telpa Nr. 13/Room No. 13 galerijā ISSP (17.11.2022.–12.01.2023.).
Nominācijas pamatojums: "Izstāde studijas no/pa/apbružātu (ne)telpu interjeros, kuru šķietami necilā un pieklusinātā estētika atsedz autora vairāk par dekādi koptā rokraksta nianses. Kalkulēts, tomēr ne “stīvs” kadrējums, izkopts toņu paletes kārtojums un konceptuālā tematiskā savietojamība kā ar Hofmaņa individuālajiem mākslinieciskajiem meklējumiem, tā arī ar šodienas teritoriālajām un ar komunikāciju/as metaforām saistītajām aktualitātēm un problēmzonām. Kopā ņemot, tā vien šķiet, ka Hofmaņa izstāde – apzināti vai nē – tās nosaukumā ietverto nepāra un negāciju iekrāsoto 13-to skaitli pamanās padarīt vairāk cerīgu – ja ne "pieradina", tad vismaz "noapaļo" dzīvi apliecinošā virzienā," pamato Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule.
"Savā ziņā fotogrāfijās redzamās telpas ir neredzamas, uz tām nevar nokļūt pa centrālajām kāpnēm vai liftu, taču tās eksistē un ļoti personiski, jo nekritiskā cilvēka roka tās veidojusi, ļaujoties mirkļa vajadzībai. Tas rezultējas pārliecinošos attēlu labirintos, kas kā Nārnijas durvju atslēgas paver skatu uz apslēpto, bet ne mazāk patieso un aizraujošo. Reiņa Hofmaņa patiesā un cieņpilnā antropoloģiskā griba attiecībā uz dokumentēto realitāti neaizskar nevienu telpu, bet skrupulozi to apbrīno – no krokas tapešu atlokā, līdz ļoti nozīmīgam 1 cm diametra caurumam sienā, kas rada caurvēju," papildina mākslas zinātniece Antra Priede.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja trīs vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija: latviešu mākslinieka, arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces, arhitektes Jūlijas Obleitneres izstāde Laikapstākļu modifikācijas institūts galerijā Māksla XO (29.09.–29.10.2022.).
Purvīša balvas 2023 kandidāti tiks izziņoti 9. februārī īpašā pasākumā.
Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādāja: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.
Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē www.purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.
Savukārt darbu no 2023. gada janvāra ir sākusi jauna ekspertu darba grupa. Tās sastāvā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda Mākslai vajag telpu vadītāja Katrīna Jaunupe, mākslas kolekcionārs, kurators, biedrības Latvijas kultūras projekti direktors Māris Vītols.
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi Dziesma. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi Dzīvo atmiņu jūra. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi Kvantu matu implanti.